Mans tēvs mani izmantoja, kad man bija tikai 6 gadi
Liecinot, Es ceru dot spēku incesta vai pedofilijas upuriem izteikties vai denonsēt savu bendes. Pat ja, jāatzīst, tas ir grūti. Mans tēvs mani izmantoja, kad man bija tikai 6 gadi. Patiesībā es dzīvoju Francijā kopā ar mammu, viņas partneri un savu pusmāsu. Tas, kuru es tagad saucu par savu tēvu, atgriezās savā izcelsmes salā, kad man bija tikai viens gads. Es biju mīlēta, bet es redzēju savu māsu ar tēvu un māti. Es nesapratu, kāpēc man tas nepienākas. Es gribēju labāk iepazīt savu tēvu. Biju to redzējis tikai fotogrāfijās. Es bieži uz to aicināju. Pēc pārrunām un pārdomām mana māte mani aizsūtīja uz Reinjonas salu manas pirmās klases gadā. Es biju sajūsmā, bet drīz pēc ierašanās sākās murgs. Mans tēvs ātri mani apvainoja. Šī gada laikā es, protams, sazinājos ar savu mammu, bet nekad neuzdrošinājos viņai pastāstīt, ko piedzīvoju. Pat pēc atgriešanās Francijā. Es atgriezos Reinjonas salā vasaras brīvlaikā, uz diviem mēnešiem, 8 gadu vecumā. Dīvainā kārtā es neizteicu nekādu nevēlēšanos. Mana māte neko nevarēja aizdomāties. Es steidzos doties pie vecmāmiņas, ģimenes... īpaši nedomājot par to, ko mans tēvs bija nodarījis ar mani. Es pat domāju, ka biju priecīgs viņu atkal redzēt, es biju tikai bērns…
Mana mamma uzzināja, kas notika, kad man bija 9, lasot savu dienasgrāmatu. Jo es precīzi aprakstīju ainas, citējot “tēti”. Sākumā viņa domāja, ka es runāju par savu patēvu. Bet es viņam uzreiz pateicu, ka tas ir mans īstais tēvs. Viņa sabruka. Viņa raudāja dienām un dienām. Viņa jutās vainīga, ka mani tur sūtīja. Es mēģināju viņai iestāstīt, ka tā nav viņas vaina, ka viņa vienkārši vēlas rīkoties pareizi un respektēt manu lūgumu. Līdz šai dienai es nekad neko nebiju ļāvis parādīties. Es jutos vainīga. Mans tēvs lika man noticēt, ka tas ir normāli, bet es zināju, ka kaut kas nav kārtībā. Es biju apmaldījies. Kad viņa to uzzināja, mamma manī ļoti klausījās. Protams, viņa sazinājās ar manu tēvu, kurš to pilnībā noliedza. Pēc viņa teiktā, es biju ļauns cilvēks. Viņš pat teica, ka esmu viņu meklējis! Atkal tā bija mana vaina…
Tajā laikā mans tēvs dzīvoja pie saviem vecākiem. Šajā lielajā ģimenes mājā bija arī mans onkulis, bet es nedomāju, ka viņiem bija aizdomas, ka viņš man liek izturēt. Kādu dienu es gribēju par to parunāt ar brālēnu, atrodoties Reinjonā. Mēs bijām manā istabā. Mans tēvs bija atstājis pornogrāfisku attēlu, kurā viņš bija redzams kopā ar savu draudzeni, grāmatā, kuru viņš piespieda mani apskatīt. Gribēju viņam visu parādīt un izstāstīt, bet padevos. Es pie sevis domāju, ka viņa domās, ka esmu slikta meitene. Iespējams, ka mans pārbaudījums tajā brīdī varēja beigties…
Mamma mani ļoti atbalstīja, bet man īsti nepatika atklāties. Es negribēju veikt psiholoģisku uzraudzību. Es nejutos spējīgs visu izstāstīt psihologam. Pēc tādas lietas ir grūti atjaunot. Mums ir grūti par to runāt, mēs bieži raudam, mēs visu laiku par to domājam. Kad biju maza, man bija grūti sarunāties ar citiem, īpaši vīriešiem. Un manas attiecības ar vīriešu rasi bija sarežģītas. Es savulaik pat atgrūdu zēnus. Es pie sevis teicu, kāpēc gan ne meitenes... Bet galvenais, es neizgāju ārā ar melnajiem, pat ja viņi mani arī piesaistīja. Es bloķēju savu vecāku dēļ. Sarežģīti bija arī ar manu pavadoni. Viņš bija mans pirmais Mētis draugs. Es izplūdu asarās mūsu pirmajā kopā pavadītajā vakarā. Viņas seksa skats atdzīvināja visu, ko biju pieredzējis. Par laimi, viņš bija saprotošs. Viņš klausījās manī un zināja, kā atrast vārdus, lai mani nomierinātu, sakot, ka viņš nekad mani nenodarīs. Viņš bija pie manis un šodien mums ir 3 gadus vecs puika. Esmu laimīga mamma, bet ļoti baidos, ka tas notiks ar manu dēlu. Tajā pašā laikā es nevēlos viņam nodot savas bažas un cenšos viņu pārāk neaizsargāt. Satraucoši ir tas, ka to var saņemt ģimene, sporta skolotāji…visur! Noteikti pie mazākās pazīmes es būtu modrs, uzreiz būtu modrā. Es viņam vienmēr teicu, ka neviens nedrīkst aiztikt viņa privātās daļas, pat ne mamma, ne tētis, ka viņam mani jābrīdina, ja kāds mēģina viņam nodarīt pāri. Es dodu priekšroku profilaksei nekā ārstēšanai. Man profilakse ir būtiska! Turklāt esmu bērnu pieskatīšanas palīgs, un domāju, ka mans darbs ir saistīts ar to, ko es cietu, kad biju maza. Man ir tāda vajadzība būt kopā ar bērniem un viņus aizsargāt. Mēs esam pirmie rindā, kas atklāj sliktas izturēšanās un seksuālas vardarbības pazīmes. Mans darbs man ir palīdzējis iegūt pārliecību par sevi un atvērties, jo iepriekš biju ļoti noslēgta sevī.
Šī traģēdija vienmēr būs daļa no manas dzīves. Es sevi tā uzbūvēju. Katram ir savi noslēpumi un savas sāpes. Bet šodien es esmu laimīgs. Man ir mans dēls, vīrietis, kurš mani mīl, ģimene. Es nevaru teikt, ka es nicinu savu tēvu. Es domāju, ka viņš ir pacients, kuram jāārstē, ka viņš neapzinājās savas rīcības ietekmi. Es esmu uz visiem laikiem atzīmēts, bet man šķiet, ka esmu to gandrīz piedevis. Tagad es varu runāt par to bez raudāšanas. Un, ja es vēl neesmu iesniedzis sūdzību, es šodien par to daudz domāju. Manā galvā šobrīd notiek daudzas lietas. Viss atdzimst. Man vēl ir 11 gadi, lai iesniegtu prasību tiesā, līdz man ir 36 gadi. Viņš jau ir izcietis piecus gadus cietumā par pedofiliju un tagad ir pret drošības naudu. Nākamajā ziņojumā viņš atgriežas cietumā uz ļoti ilgu laiku. Ņemot vērā viņa paveikto, par to ir vērts padomāt. Galvenokārt, lai parādītu visiem, kas viņš ir, un tāpēc viņš to nekad vairs nedara.
Otrdien, 5. gada 2015. maijā, Nacionālās asamblejas Sociālo lietu komiteja nobalsoja par grozījumu likumprojektā par bērnu aizsardzību, lai Kriminālkodeksā iekļautu incesta jēdzienu. Patiešām, pašreizējais likums nosaka tikai seksuālu vardarbību un attiecības ar nepilngadīgajiem.