Kāpēc mēs iesaistāmies attiecībās, kuras nevēlamies?

1.  Pirmā iespēja ir tāda, ka jums vienkārši patīk tikt ievainots. Ir tāds cilvēku tips, kas ar maizi nebaro, lai cieš. Tramps uzvarēja vēlēšanās – kas par šausmām, pasaules valūta zaudē pozīcijas – nepatikšanas, darba kolēģis – kāds idiots, liekais svars – pilnīga katastrofa. Jūs varat uzskaitīt bezgalīgi, sākot no sadzīves niekiem un beidzot ar patiešām lielām problēmām. Starp citu, šādi cilvēki visos iespējamos veidos cenšas izvairīties no sadursmēm ar pēdējo, katru dienu pamazām ciešot. Ciest vai neciest ir izvēle. Ja neveiksmes personīgajā frontē atkārtojas atkal un atkal, padomājiet – varbūt jums tas vienkārši patīk? Jo tu jau piekriti cietēja pozīcijai. Slikts un destruktīvs ieradums. 

2. Bailes palikt vienam. Mēģiniet to izdomāt un pajautājiet sev tieši – kāpēc man ir bail palikt vienam? Varbūt vienkārši vajag kādu “papildām”, vai arī lai apklusinātu iekšējo monologu, lai atšķaidītu iekšā neveiklo mirkli, kad esi palicis viens pats ar sevi. Ja jūs nejūtaties labi, kad esat viens, kāpēc jūs nolēmāt, ka kāds ar jums būs labi?  

3. Pārspīlētas cerības no partnera. Nē, burvis neieradīsies, pēc tikšanās ar kuru tava dzīve uzlabosies un beidzot pienāks laime. Šī pozīcija ir veiksmīgi iekļauta kategorijā "no pirmdienas līdz diētai", "pēc lietus ceturtdien", "pēc garozas iegūšanas", "tā es pametu biroju, es dzīvošu" utt. Varbūt jūs beigt meklēt laimi citā cilvēkā un atrast to sevī? Burvis ir ieradies, viņš jau ir klāt, paskaties spogulī. Neviens tevi neārstēs no ilgām, tukšuma iekšienē, sevis žēlošanas, dzīves jēgas trūkuma. Rezultātā “pēkšņi” izrādās, ka izvēlētais jūs sagādās vilšanos, izrādoties vienkārši mirstīgs cilvēks bez maģiskām spējām. Nenovelciet atbildību par savu dzīvi uz citu cilvēku pleciem un attieciniet savas cerības uz citu cilvēku. Būt kopā ir apzināta izvēle, nevis aprēķināts vai neapzināts mēģinājums aizpildīt trūkstošās dzīves konstruktora daļas.

4. Cilvēki spriedīs. Tā sagadījies, ka cilvēkus vienmēr interesē kāda cita personīgā dzīve un katrs, protams, to saprot labāk nekā paši notikumu dalībnieki. "Kad apprecaties, kad jums ir bērni, atrodiet sev normālu vīrieti, kāpēc jūs esat viens?" – vismaz reizi mūžā šos jautājumus, jokojot vai nopietni, dzirdēja visi vientuļi. Mazvērtības sajūta un atkarība no apkārtējo viedokļiem cilvēkus spiež uz attiecībām attiecību labad, jo apkārtējie ir izlēmuši, ka būt vienam ir slikti, vienam ir nepareizi. Jums nevajadzētu būt kopā ar pirmo cilvēku, kuru satiekat tikai tāpēc, ka visi apkārtējie nolēma, ka jums steidzami jāprecas vai jārada bērni. Ja kāds jūs izvēlējās par pāri, tas nebūt nenozīmē, ka esat labs. Ja neviens jūs neizvēlējās par pāri, tas nenozīmē, ka esat slikts. Pašvērtības sajūtai un pašidentifikācijai nevajadzētu būt atkarīgai no apkārtējo cilvēku viedokļiem, viņi saka daudz ko.

5. Jūs gaidījāt pārāk ilgi. Un viņi jau izmisīgi vēlas meklēt lielu un gaišu mīlestību, ka viņi piekrīt nelielam, vieglprātīgam romānam, kura rezultātā jums ir izveidojušās ilgstošas ​​​​grūtas attiecības ar tikpat smagu pārtraukumu. Vai tas jau ir noticis vairākas reizes? Varbūt jūs tur nemeklējat lielu un tīru, vai varbūt jums tas nemaz nav jāmeklē. Skatīt iepriekšējās rindkopas.

6. Jūs nezināt, kā savādāk. Kad vienīgais piemērs visā bērnībā ir strīdi starp vecākiem, trauku plīšana, tēva un mātes savstarpējs aizvainojums vienam pret otru, ir grūti pieaugušo dzīvē izveidot laimīgu ģimeni, kuru tu nekad neesi redzējis, nejuti. Savādāk dzīvot nemāki, bērnībā tevi nerādīja. Ar galvu var saprast, ka vecāku savienībā maz kas ir veselīgs, bet šīs bildes jau ir ierakstītas zemapziņas cietajā diskā 25. kadrā. Viņi atkal un atkal ielīst jūsu realitātē, un jūs, iespējams, pat nepamanīsit, ka šis ir vecs stāsts ar turpinājumu. 

Visi šie punkti ir balstīti uz vienu sajūtu – neapzinātību un bailēm. Kurā no punktiem bija atbilde, kurā atpazini sevi – padomājiet mazliet brīvajā laikā šajā perspektīvā. Varbūt tad atbilde uz jautājumu “kāpēc jūs atkal iesaistījāties stāstā ar sliktām beigām” gulēs virspusē.

 

Atstāj atbildi