Mēs visi laiku pa laikam saņemam stresu. Stress ir ķermeņa dabiska reakcija uz briesmām. Tomēr pēdējos gados arvien vairāk cilvēku cieš no hroniska stresa, kas var nopietni kaitēt viņu veselībai.
Kad esam stresa stāvoklī, mūsu ķermenī notiek ļoti dažādi procesi. Stress liek organismam strādāt aizsardzības režīmā – ražot specifiskus hormonus, paātrināt sirdsdarbību, paaugstināt asinsspiedienu, palēnināt gremošanas procesus. Visas šīs izmaiņas ir paredzētas, lai palīdzētu mums izkļūt no potenciāli bīstamas situācijas.
Kad mums patiešām draud briesmas, šī sistēma nāk tikai par labu. Taču, ja nav tūlītēju draudu un stress pārvēršas hroniskā stresā, šī sistēma ir neefektīva. Daudziem stresu pavadošajiem procesiem ir nepatīkamas blakusparādības: miega traucējumi, svara problēmas, imūnsistēmas darbības traucējumi utt. Starp šīm blakusparādībām ir stresa hormona kortizola līmeņa paaugstināšanās.
Noskatieties video par to, kā hronisks stress nodara mums fizisku kaitējumu.
Kas ir kortizols?
Kortizols ir hormons, ko organisms ražo, reaģējot uz stresu un pazeminot cukura līmeni asinīs. Kortizols darbojas, lai mūsu ķermenis atgrieztos normālā stāvoklī pēc stresa situācijas. Papildus stresam ir arī citi faktori, kas var paaugstināt kortizola līmeni: miega trūkums, alkohols un kofeīns.
Kā kortizols ietekmē ķermeni?
Kortizols izraisa dažādas izmaiņas organismā. Pārmērīga šī hormona ražošana ilgu laiku var izraisīt negatīvas sekas:
– cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs, un tas ir tiešs ceļš uz tauku uzkrāšanos vēderā;
– imūnsistēmas nomākums, kas nozīmē, ka cilvēki ar paaugstinātu stresa līmeni var slimot biežāk;
– skeleta sistēmas pavājināšanās ilgtermiņā;
- atmiņas traucējumi.
Kā stress kavē svara kontroli?
Viena no galvenajām stresa blakusparādībām ir grūtības zaudēt svaru. Pirmkārt, kortizols uztur augstu cukura līmeni asinīs, kas veicina tauku uzkrāšanos vidukļa zonā. Otrkārt, stress var netieši ietekmēt spēju pārvaldīt svaru kopējās ietekmes uz ķermeni dēļ. Piemēram, stresa apstākļos slikti guļam (tas, savukārt, var paaugstināt kortizola līmeni!), Izvēlamies mazāk veselīgu pārtiku, aizmirstam par regulārām fiziskām aktivitātēm – mums vienkārši nepietiek enerģijas – un kā likums, kopumā mēs neievērojam veselīga dzīvesveida noteikumus.
Чvai tu vari darīt to pašu?
Lai gan mēs nevaram tieši ietekmēt to, cik daudz kortizola izdalās, protams, katrs no mums spēj pārvaldīt stresu, tādējādi nodrošinot, ka spējam izvēlēties veselīgu pārtiku, pietiekami gulēt un būt aktīviem. Šeit ir daži veidi, kā pasargāt sevi no stresa.
- Nodarbojieties ar meditāciju vai jogu. Šīs prakses ir daži no spēcīgākajiem veidiem, kā tikt galā ar stresu. Gan meditācija, gan joga veicina dziļu elpošanu, kas pati par sevi palīdz mazināt stresu, mazina sasprindzinājumu un atslābina muskuļus (muskuļi, protams, arī ir saspringti no stresa). Mēģiniet sākt ar 5 minūtēm ikdienas meditācijas. Šeit ir vienkārši norādījumi iesācējiem.
- Apzinieties savu stresu, stresa situācijas un emocijas. Viens no svarīgākajiem stresa pārvarēšanas aspektiem ir savu negatīvo emociju atzīšana, jo pretējā gadījumā to atlaišana ir gandrīz neiespējama.
- Saglabājiet veselīgu pārtiku pie rokas. Dodiet sev iespēju izvēlēties veselīgu pārtiku, kad stress jūs pārņem. Daudziem stresa stāvoklī ir ļoti grūti palikt izsalkušiem, tāpēc bieži vien labāka trūkuma dēļ esam spiesti izvēlēties neveselīgas uzkodas.
- Iekļaujiet regulārus vingrinājumus savā grafikā. Regulāras fiziskās aktivitātes ir ļoti efektīvs veids, kā mazināt stresu, uzlabot miegu un kontrolēt svaru. Ja jūtaties uz priekšu, dariet kaut ko tādu, kas jums patīk un ne vienmēr izskatās pēc fiziskas slodzes, piemēram, dejojiet vai pastaigājieties ar draugiem.
- Vispirms ielieciet miegu. Tas ir ļoti svarīgi, jo kvalitatīvs miegs uzlabo mūsu spēju tikt galā ar stresa situācijām, stiprina imūnsistēmu, kā arī palīdz normalizēt hormonu ražošanu.