Jūs mīlat cilvēku, esat pārliecināts, ka viņš ir “viens”, un kopumā ar jums viss ir kārtībā. Bet nez kāpēc nemitīgi izceļas strīdi muļķību dēļ: nemazgātas krūzes, neuzmanīgu vārdu dēļ. Kāds ir iemesls? Psiholoģe Jūlija Tokarskaja ir pārliecināta, ka mūsu sūdzības ir automātiskas reakcijas, ko izraisa pieredze, dzīvojot vecāku ģimenē. Lai vairs neiekristu tajos pašos slazdos, jums jāiemācās uzdot sev pareizos jautājumus un godīgi uz tiem atbildēt.
Reti aizdomājamies par to, cik lielu bagāžu paņemam līdzi no pagātnes, cik ļoti mūs ietekmē vecāku ģimenē gūtā pieredze. Šķiet, ka, to pametuši, varēsim būvēt savu — pavisam citu. Bet, kad tas nenotiek, sākas vilšanās.
Mēs visi strīdamies: daži biežāk, citi retāk. Konflikts ir nepieciešams, lai mazinātu spriedzi starp partneriem, taču ir svarīgi, kā mēs konfliktējam un risinām spriedzi. Padodoties emocijām, nespējot sevi savaldīt kritiskā brīdī, mēs nometam frāzes vai darām lietas, ko vēlāk nožēlojam. Jūsu partneris tikko pamanīja, ka izlietnē ir kaudze ar netīriem traukiem. Šķiet, ka tas ir sīkums, bet emociju vētra pārņēma tevi, izcēlās strīds.
Ir svarīgi iemācīties izprast savu uzliesmojumu cēloni, iemācīties pārvaldīt emocijas un līdz ar to pieņemt pārdomātus, loģiskus lēmumus un rīkoties efektīvāk.
Saprāts un Saprāts
Par mūsu divām galvenajām spējām: just un domāt, ir atbildīgas attiecīgi emocionālā un kognitīvā sistēma. Kad pirmais ieslēdzas, mēs sākam rīkoties instinktīvi, automātiski. Kognitīvā sistēma ļauj domāt, apzināties savu darbību jēgu un sekas.
Spēju atšķirt domas un jūtas sauc par cilvēka diferenciācijas līmeni. Patiesībā tā ir spēja nodalīt domas no jūtām. Augsts diferenciācijas līmenis ir spēja domāt šādi: “Es saprotu, ka tagad mani ir pārņēmušas emocijas. Es nepieņemšu pārsteidzīgus lēmumus un vēl mazāk nerīkošos.
Spēja (vai nespēja) nodalīt domas no jūtām ir īpaši izteikta stresa situācijās un sākotnēji tiek mantota no vecāku ģimenes. Interesanti, ka arī mēs izvēlamies partneri ar līdzīgu diferenciācijas līmeni, pat ja viņš sākumā mums šķiet atturīgāks vai, gluži otrādi, impulsīvāks par mums pašiem.
Neatkarīgi no konflikta iemesla, reakcijas saknes, jūtas un emocijas, ko mēs piedzīvojam, var atrast mūsu pagātnē. Daži jautājumi palīdzēs jums to izdarīt.
Ja ar pāris vārdiem pietiek, lai jūs izraisītu visspēcīgāko emocionālo reakciju, padomājiet un mēģiniet godīgi atbildēt, kas to izraisīja. Skaidrības labad atcerieties trīs tipiskus strīdus ar partneri: kādi vārdi jūs sāpināja?
Atraduši “savu” partneri, stājušies laulībā vai nopietnās attiecībās, mūs gaida garīgs un emocionāls mierinājums
Mēģiniet analizēt, kādas emocijas un jūtas slēpjas aiz šīm reakcijām. Kādas ir sajūtas? Vai jūtat sava partnera spiedienu, vai domājat, ka viņi vēlas jūs pazemot?
Tagad mēģiniet atcerēties, kur un kad, kādās situācijās savā vecāku ģimenē piedzīvojāt ko līdzīgu. Visticamāk, jūsu atmiņa jums dos "atslēgu": iespējams, jūsu vecāki pieņēma lēmumus jūsu vietā neatkarīgi no jūsu viedokļa, un jūs jutāties nesvarīgs, nevajadzīgs. Un tagad tev šķiet, ka partneris pret tevi izturas tāpat.
Varēji izsekot emocijām, saprast, kas tās izraisījis, paskaidrot sev, ka tas ir pagātnes pieredzes rezultāts un notikušais nepavisam nenozīmē, ka partneris īpaši gribēja tevi aizvainot. Tagad jūs varat darīt lietas savādāk, piemēram, izskaidrot, kas tieši jums sāp un kāpēc, un galu galā izvairīties no konfliktiem.
Atrodot “savu” partneri, noslēdzot laulību vai nopietnas attiecības, mēs sagaidām garīgu un emocionālu komfortu. Šķiet, ar šo cilvēku mūsu sasāpējušie punkti tiks skarti vismazāk. Taču ne velti saka, ka attiecības ir darbs: būs daudz jāstrādā, zinot sevi. Tikai tas ļaus labāk izprast savas jūtas, kas aiz tām slēpjas un kā šī “bagāža” ietekmē attiecības ar apkārtējiem.