Saturs
Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tie ir dažādi pretestības veidi, ar kuriem saskaramies darbā, personiskajās attiecībās, apstākļos. Cilvēki dažādi uztver notikumus dzīvē un dažādi tiek galā ar stresu. Šī uztvere ir cieši saistīta ar svara zudumu. Nervu spriedzes brīžos palielinās pārēšanās risks. Stress provocē pastiprinātu hormona kortizola sintēzi, kas izraisa šķidruma aizturi un izraisa viscerālo tauku uzkrāšanos. Tāpēc uztura speciālistiem ieteicams uzzināt, kā samazināt stresa līmeni, vienlaikus zaudējot svaru.
Stress un liekais svars
Jau esam noskaidrojuši, ka pārēšanās bieži vien ir saistīta ar nervu spriedzi. Stress var slēpt dažādas sajūtas un emocijas, piemēram, garlaicību vai nemieru. Pirmais solis, lai atrisinātu pārēšanās problēmu, ir uzmanība. Pirms, laikā un pēc tam uzdodiet sev jautājumus: "Kas man liek ēst?", "Varbūt man ir pietiekami daudz?", "Vai esmu izsalcis vai alkst pēc ēdiena?", "Kādas emocijas es tagad piedzīvoju?". Uzdodot šos jautājumus, jūs iemācīsities izprast sevi un pareizi interpretēt ķermeņa signālus. Atliek tikai izstrādāt ieradumus.
Ar kortizolu lietas ir sarežģītākas. Tās līmeni paaugstina tādi stresa faktori kā finansiālas grūtības, virsstundu darbs, konflikti vai nebeidzami sastrēgumi, kā arī hronisks miega trūkums, stingras mazkaloriju diētas, pārmērīga aizņemtība ar kaut ko, piemēram, uzturs. Ir svarīgi sākt diētu bez stresa un mazināt kairinājumu.
Stresa mazināšanas veidi
Galvenais faktors uztura stresa mazināšanā ir paredzamība. Plānojiet savu uzturu un pierakstiet savu svara zaudēšanas dienasgrāmatu jau iepriekš, nevis dzenājoties. Sagatavojiet ēdienu arī vairākas dienas iepriekš. Plānojiet savus nedēļas treniņus un ievērojiet grafiku. Ja jums ir nosliece uz epizodisku pārēšanos, tad detalizēti plānojiet savas darbības šādām situācijām, pierakstiet tās un pēc tam atkārtojiet, ja nepieciešams. Plāns ir jūsu atbalsts un aizsardzība pret stresu.
Ja jūsu dzīvē jau ir hroniska stresa avots, varat mazināt tā ietekmi uz ķermeni šādos veidos:
- ēdiens,
- fiziskā slodze
- meditācija,
- dienasgrāmatas glabāšana.
Ēdiens
Sabalansēts uzturs atbalsta fizisko un psiholoģisko veselību. Pārliecinieties, ka patērējat pietiekami daudz ar kalciju bagātu pārtiku. Tie, pirmkārt, ir piena produkti. Nervu spriedzes laikā kalcijs tiek izvadīts no organisma. Tāpat nervu spriedzes laikā palielinās C vitamīna un B vitamīnu patēriņš. Ēdiet vairāk dārzeņu, graudu un gaļas produktu. Magnijs palīdz organismam tikt galā ar stresa negatīvajām sekām. Tie ir bagāti ar riekstiem, griķiem, klijām, neslīpētiem rīsiem, kakao. Ir arī zinātniski pierādījumi, ka omega-3 taukskābes palielina organisma izturību pret stresu un depresiju. Tos var atrast zivīs un linsēklu eļļā.
Fiziskie vingrinājumi
Sportojot tiek ražots hormons endorfīns, kas uzlabo garastāvokli un palīdz organismam labāk pretoties stresam. Nav brīnums, ka daudzās neirožu ārstēšanas klīnikās skriešana ir iekļauta rehabilitācijas programmā. Lai vingrojumi dotu gaidīto efektu, tie regulāri jāveic ilgstoši.
Meditācija
Meditācija var samazināt stresa hormonus, asinsspiedienu un atjaunot spēkus. Pietiek tikai ar 5-10 minūtēm ikdienas vientulības, lai sajustu enerģijas pieplūdumu, taču arī tas ir jādara regulāri. Ir daudz dažādu meditācijas paņēmienu. Vienkāršākais: iestatiet taimeri uz 5 minūtēm, apsēdieties ērtā pozā, novēršiet uzmanību no svešām domām un elpojiet mierīgi, koncentrējoties uz elpošanu. Lai netraucētu sveši trokšņi un domas, atkārtojiet “ieelpot” / “izelpot” sev ar katru ieelpu un izelpu.
Dienasgrāmatas glabāšana
Dienasgrāmata palīdz mazināt stresu, izprast tā cēloņus un sekas. Tā var būt īpaša "stresa dienasgrāmata", lai analizētu notikumus dzīvē un jūsu reakciju uz tiem. Vai arī tā varētu būt “emociju dienasgrāmata” emocionālo stāvokļu izsekošanai vai emociju paušanai, izmantojot zīmējumus. Ja jūsu stresu pavada izmisums, varat saglabāt "prieka dienasgrāmatu", kurā katru vakaru jāpieraksta pieci priecīgi notikumi, kas ar jums notika dienas laikā.
Šīs ir lieliskas metodes, kas palīdz atjaunot vitalitāti un tikt galā ar nervu spriedzi.
Stresa profilakse
Labākā ārstēšana ir profilakse. Kas jums jāzina, lai novērstu stresa sekas:
- Ja nevarat mainīt situāciju, neuztveriet to personīgi. Ir lietas, kas ir ārpus jūsu kontroles, un tas ir labi.
- Ceriet uz labāko, bet apsveriet visus iespējamos scenārijus. Nevajag sevi krāpt velti.
- Atrodi kaut ko tādu, kas ļauj izlādēties. Vingrojiet regulāri. Tā var būt pastaiga, radošums, komunikācija. Galvenais neizmantot pārtiku un citas atkarību izraisošas lietas kā atbrīvošanu.
- Meklējiet atbalstu. Saziņa ar draugiem, ģimeni un līdzīgi domājošiem cilvēkiem var palīdzēt tikt galā ar jebkādiem stresa faktoriem.
Stress palīdz uzturēt nervu sistēmas tonusu, bet mums tas ir vajadzīgs saprātīgā daudzumā. Lielākā daļa mūsdienu cilvēku piedzīvo hronisku stresu, kas noved pie aptaukošanās un citām slimībām, tāpēc ir tik svarīgi saglabāt skaidru prātu un iekšējo mieru.