Jūtu izpausmes aizliegums nodara būtisku kaitējumu ne tikai garīgajai, bet arī fiziskajai veselībai. Kāpēc ir bīstami apspiest emocijas un kā tikt galā ar stresu, stāsta psihoterapeits Artūrs Čubarkins, kurš ar psihosomatiskām problēmām nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus.
Daudzu somatisko problēmu pamatā ir nepareizi priekšstati un uzvedības modeļi. Ikdienā mēs jokojot tos saucam par "prusaku galvā". Šādas idejas ar jau esošajām enerģijas izmaksām situācijas izdzīvošanai rada negatīvas emocijas. Un emocionālais centrs smadzenēs savā anatomiskajā struktūrā par divām trešdaļām sakrīt ar veģetatīvās nervu sistēmas centru, kas ir atbildīgs par orgānu pielāgošanu mainīgajiem ārējiem un iekšējiem apstākļiem.
Ar negatīvām emocijām noslogotais veģetatīvā centrs pārstāj precīzi noskaņot ķermeni, un tad attīstās veģetatīvā disfunkcija. Papildus veģetatīvās-asinsvadu distonijai var rasties arī kuņģa, zarnu, urīnpūšļa un žultspūšļa veģetatīvā distonija. Šo stadiju, kad orgāns nav bojāts, bet manāmi traucē pacientam, un izmeklējumi neko neatklāj, sauc par orgāna funkcionālo traucējumu stadiju.
Degvielu ugunij pievieno emocijas baiļu skalā (no sajūsmas līdz šausmām) par esošajiem simptomiem, ko pavada stresa hormonu — adrenalīna un kortizola — izdalīšanās. Orgāns, kas ilgstoši bijis disfunkcijas situācijā, pēc kāda laika sāk bojāties, kas tiek konstatēts izmeklējuma laikā.
Ir vēl viens somatisko slimību veidošanās mehānisms. Savvaļas dzīvnieka uzvedība un emocionālā reakcija dabā vienmēr ir ļoti precīza. Cilvēkam ir divi filtri: “pareizi-nepareizi” un “morāli-amorāli”. Tātad ir aizliegts paust emocijas un veikt darbības, kas pārsniedz indivīda nosacītos ietvarus. Lai neizrādītu, filtra-aizlieguma klātbūtnē jau bioloģiski, automātiski dzimstoša emocija, ir jāsaspiež kāds muskulis. Tādā veidā veidojas neiromuskulāra spazma, skava.
Sabiedrībā 70-80% gadījumu ir iespējams būt patiesam, nevis “pareizam” un atturīgam. Pārējo dzēš pozitīvas emocijas
Vienkāršākā metafora, ko piedāvāju saviem pacientiem, ir zara tēls, kas uzkrāj uz sevis sniega kupenu. Sniega kupets ir uzkrāto negatīvo emociju krava. “Pēdējā sniegpārsla” ir provokatīvs iemesls ārkārtējas sniega kupenas klātbūtnē. Kur lūst «zars»? Vājās vietās tie ir individuāli. Kā palīdzēt «filiālei»? Stratēģiski — esi elastīgs, mainīgs. Taktiski — regulāri nokratīt.
Tāpēc profilakses sistēmai ir jābūt 4-6 intensīviem emocionālā stresa mazināšanas veidiem, tos regulāri lietot no 3 līdz 5 reizēm nedēļā 1-1,5 stundas atkarībā no nodzīvotā perioda intensitātes, krīzes klātbūtnes. . Muskulis, kas strādā ar vidējo slodzi, izņem no asinīm adrenalīnu un sadedzina tās.
Profilakse ir arī uzvedības maksimālā atklātība un dabiskums. Sabiedrībā 70-80% gadījumu ir iespējams būt patiesam, nevis “pareizam” un atturīgam. Pārējo dzēš pozitīvas emocijas. Arī daba mums ir devusi vienu dienu: ja jūs atturējāties no priekšnieka - izejiet un izmetiet to, pirmajā dienā pēc spriedzes parādīšanās emocijas viegli pazudīs.
Sanktpēterburgas Psihoterapijas skola ir identificējusi vēl vienu būtisku faktoru, kas izraisa “nervu” slimību — aleksitīmiju, tas ir, nespēju pamanīt ķermeņa emocionālos un ķermeniskos signālus. Aleksitīmiskais indekss svārstās no 20% (labā stāvoklī) līdz 70% signālu neatpazīšanas vai izkropļošanas.
Iedomājieties emocionālās spriedzes pakāpi cilvēkam, kurš realitātē ir 70% dezorientēts. Labā puslode (labročiem) ir atbildīga par emociju atpazīšanu (emocionāli-figurālā domāšana), un mūsu mūsdienu cilvēki paļaujas uz kreiso puslodi (specifiski loģiska, lietderīga domāšana). Viņš bieži ir dezorientēts savās vajadzībās, savās «gribās»! Šajā gadījumā uz ķermeni vērsta psihoterapija palīdz atgriezties «pie sevis», pie savas dzīves.