Uzņēmumam ir daudz patīkamāk ciest – acīmredzot, tāpēc periodiski sastopamies ar hroniskiem vaimanātājiem. Labāk pēc iespējas ātrāk prom no tādiem cilvēkiem, citādi tā – diena ir garām. Mūžīgi neapmierinātie radinieki, draugi, kolēģi ne tikai saindē atmosfēru: pētnieki atklājuši, ka šāda vide nopietni kaitē veselībai.
Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc cilvēki sūdzas? Kāpēc daži pauž neapmierinātību tikai reizēm, bet citi vienmēr slikti? Ko īsti nozīmē “sūdzēties”?
Psihologs Roberts Bisvas-Dieners uzskata, ka sūdzēšanās ir veids, kā paust neapmierinātību. Bet kā un cik bieži cilvēki to dara, tas ir cits jautājums. Lielākajai daļai no mums ir noteikts sūdzību ierobežojums, bet dažiem tas ir pārāk augsts.
Tendence gausties galvenokārt ir atkarīga no spējas saglabāt kontroli pār apstākļiem. Jo bezpalīdzīgāks ir cilvēks, jo biežāk viņš sūdzas par dzīvi. Ietekmē arī citi faktori: psiholoģiskā izturība, vecums, vēlme izvairīties no skandāla vai “saglabāt seju”.
Ir vēl viens iemesls, kam nav nekāda sakara ar konkrētām situācijām: negatīvā domāšana visu, kas notiek, iekrāso melnā krāsā. Šeit lielu lomu spēlē vide. Pētījumi liecina, ka negatīvi domājošu vecāku bērni izaug ar vienādu pasaules uzskatu un arī sāk nemitīgi gausties un sūdzēties par likteni.
Trīs sūdzību veidi
Kopumā visi sūdzas, bet katram ir atšķirīgs veids, kā to darīt.
1. Hroniska vaimanāšana
Katram ir vismaz viens šāds draugs. Šāda veida sūdzētāji redz tikai problēmas, nevis risinājumus. Viņiem vienmēr viss ir slikti, neatkarīgi no pašas situācijas un tās sekām.
Eksperti uzskata, ka viņu smadzenes ir iepriekš izveidotas negatīvai uztverei, jo tendence redzēt pasauli tikai drūmā gaismā ir kļuvusi par nemainīgu tendenci. Tas ietekmē viņu garīgo un fizisko stāvokli un neizbēgami ietekmē citus. Tomēr hroniski sūdzību iesniedzēji nav bezcerīgi. Cilvēki ar šādu domāšanu spēj mainīties – galvenais, ka viņi paši to vēlas un ir gatavi pie sevis strādāt.
2. “Steam Reset”
Šādu sūdzētāju galvenais motīvs slēpjas emocionālā neapmierinātībā. Viņi ir fiksēti sevī un savā pieredzē – pārsvarā negatīvā. Izrādot dusmas, īgnumu vai aizvainojumu, viņi paļaujas uz sarunu biedru uzmanību. Viņiem pietiek ar to, ka viņus uzklausa un jūt līdzi – tad viņi izjūt savu nozīmi. Parasti šādi cilvēki noraida padomus un piedāvātos risinājumus. Viņi nevēlas neko izlemt, viņi vēlas atzinību.
Tvaika izdalīšanai un hroniskai vaimanai ir kopīga blakusparādība: abi ir nomācoši. Psihologi veica virkni eksperimentu, novērtējot dalībnieku noskaņojumu pirms un pēc sūdzībām. Kā jau gaidīts, pretīgi jutās tie, kuriem bija jāuzklausa sūdzības un kurnēšana. Jāatzīmē, ka sūdzības iesniedzēji nejutās labāk.
3. Konstruktīvas sūdzības
Atšķirībā no diviem iepriekšējiem veidiem, konstruktīva sūdzība ir vērsta uz problēmas risināšanu. Piemēram, ja jūs vainojat savu partneri par pārmērīgu kredītkartes tēriņu, tā ir konstruktīva sūdzība. It īpaši, ja skaidri norādāt iespējamās sekas, uzstājat uz nepieciešamību ietaupīt naudu un piedāvājat kopīgi domāt, kā rīkoties. Diemžēl šādas sūdzības veido tikai 25% no kopējā skaita.
Kā vaimanātāji ietekmē citus
1. Empātija veicina negatīvu domāšanu
Izrādās, ka līdzjūtības spēja un spēja iedomāties sevi svešā vietā var nodarīt ļaunu pakalpojumu. Klausoties vaimanātāju, mēs neviļus piedzīvojam viņa jūtas: dusmas, izmisumu, neapmierinātību. Jo biežāk esam starp šādiem cilvēkiem, jo stiprākas kļūst nervu saiknes ar negatīvām emocijām. Vienkārši sakot, smadzenes apgūst negatīvu domāšanas veidu.
2. Sākas veselības problēmas
Būt starp tiem, kas nemitīgi nolādē apstākļus, cilvēkus un visu pasauli, ķermenim ir ievērojams stress. Kā jau minēts iepriekš, smadzenes cenšas pielāgoties sūdzību spējīga cilvēka emocionālajam stāvoklim, tāpēc arī mēs kļūstam dusmīgi, īgni, satraukti, skumji. Tā rezultātā paaugstinās kortizola, kas pazīstams kā stresa hormons, līmenis.
Vienlaikus ar kortizolu tiek ražots adrenalīns: tādā veidā hipotalāms reaģē uz iespējamiem draudiem. Kad ķermenis gatavojas “aizstāvēties”, sirdsdarbība paātrinās un asinsspiediens paaugstinās. Asinis plūst uz muskuļiem, un smadzenes ir noregulētas uz izlēmīgu rīcību. Paaugstinās arī cukura līmenis, jo mums vajag enerģiju.
Ja to regulāri atkārto, organisms apgūst “stresa modeli”, un risks saslimt ar hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un aptaukošanos palielinās daudzkārt.
3. Samazināts smadzeņu apjoms
Regulārs stress pasliktina ne tikai vispārējo veselības stāvokli: smadzenes burtiski sāk izžūt.
Stenfordas ziņu dienesta publicētajā ziņojumā aprakstīta stresa hormonu ietekme uz žurkām un paviāniem. Ir konstatēts, ka dzīvnieki reaģē uz ilgstošu stresu, aktīvi izdalot glikokortikoīdus, kas izraisa smadzeņu šūnu saraušanos.
Līdzīgs secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz MRI. Zinātnieki salīdzināja tādu cilvēku smadzeņu attēlus, kuri sakrita pēc vecuma, dzimuma, svara un izglītības līmeņa, taču atšķīrās ar to, ka daži jau sen cieta no depresijas, bet citi ne. Depresijas slimnieku hipokamps bija par 15% mazāks. Tajā pašā pētījumā tika salīdzināti Vjetnamas kara veterānu rezultāti ar un bez PTSS diagnozes. Izrādījās, ka pirmās grupas dalībnieku hipokamps ir par 25% mazāks.
Hipokamps ir svarīga smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par atmiņu, uzmanību, mācīšanos, telpisko navigāciju, mērķa uzvedību un citām funkcijām. Un, ja tas samazinās, visi procesi neizdodas.
Aprakstītajos gadījumos pētnieki nespēja ne pierādīt, ne atspēkot, ka tieši glikokortikoīdi izraisīja smadzeņu “sarukšanos”. Bet, tā kā šī parādība ir novērota pacientiem ar Kušinga sindromu, ir pamats uzskatīt, ka tas pats notiek ar depresiju un PTSD. Kušinga sindroms ir smaga neiroendokrīna slimība, ko izraisa audzējs. To pavada intensīva glikokortikoīdu ražošana. Kā izrādījās, tas ir iemesls, kas noved pie hipokampa samazināšanās.
Kā palikt pozitīvam vaimanātāju vidū
Izvēlieties savus draugus pareizi
Radinieki un kolēģi netiek izvēlēti, bet mēs varam izlemt, ar ko draudzēties. Apņem sevi ar pozitīviem cilvēkiem.
Esi pateicīgs
Pozitīvas domas rada pozitīvas sajūtas. Katru dienu vai vismaz pāris reizes nedēļā pieraksti, par ko esi pateicīgs. Atcerieties: lai slikta doma zaudētu spēku, jums divreiz jāpadomā par labu.
Netērējiet savu enerģiju hroniskiem vaimanātājiem
Var just līdzi cilvēkiem, kuri sūdzas par savu grūto dzīvi, cik gribi, taču viņiem palīdzēt ir bezjēdzīgi. Viņi ir pieraduši redzēt tikai slikto, tāpēc mūsu labie nodomi var vērsties pret mums.
Izmantojiet "sviestmaižu metodi"
Sāciet ar pozitīvu apstiprinājumu. Pēc tam izsakiet bažas vai sūdzību. Beigās sakiet, ka cerat uz veiksmīgu iznākumu.
Iesaistīt empātiju
Tā kā jums ir jāstrādā plecu pie pleca ar sūdzētāju, neaizmirstiet, ka šādi cilvēki paļaujas uz uzmanību un atzinību. Lietas interesēs izrādiet empātiju un pēc tam atgādiniet viņiem, ka ir pienācis laiks turpināt darbu.
Esiet Uzmanīgs
Vērojiet savu uzvedību un domāšanu. Nekopē negatīvus cilvēkus un pats neizplati negatīvismu. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka sūdzamies. Pievērsiet uzmanību saviem vārdiem un darbībām.
Izvairieties no tenkām
Daudzi no mums ir pieraduši sanākt kopā un vienbalsīgi neatbalstīt kāda cilvēka uzvedību vai situāciju, taču tas rada vēl lielāku neapmierinātību un vairāk sūdzību.
Noņemt stresu
Stresa ierobežošana ir ārkārtīgi kaitīga, un agrāk vai vēlāk tas novedīs pie bēdīgām sekām. Staigājiet, sportojiet, apbrīnojiet dabu, meditējiet. Dariet lietas, kas ļaus jums attālināties no čukstošās vai stresa situācijas un saglabāt sirdsmieru.
Padomā pirms sūdzies
Ja vēlaties sūdzēties, pārliecinieties, vai problēma ir patiesa un to var novērst, un ikviens, ar kuru jūs gatavojaties runāt, var ieteikt izeju.
Atrašanās starp hroniskiem vaimanātājiem ir ne tikai neērti, bet arī bīstama veselībai. Ieradums sūdzēties samazina garīgās spējas, paaugstina asinsspiedienu un cukura līmeni. Centieties pēc iespējas mazāk sazināties ar hroniskiem vaimanātājiem. Tici man, tu neko nezaudēsi, bet, gluži otrādi, kļūsi veselāks, uzmanīgāks un laimīgāks.
Par ekspertu: Roberts Bisvas-Dieners ir pozitīvs psihologs un grāmatu "Lielā laimes grāmata" un "Drosmes attiecība" autors.