Smalkās motorikas: attīstīt loģiku, koordināciju un runu

Bērniem patīk šķirot labību, pieskarties oļiem, pogām. Šīs aktivitātes ne tikai palīdz izzināt pasauli, bet arī pozitīvi ietekmē bērna runu, iztēli un loģiku.

Smalkā motorika ir sarežģīta un labi koordinēta nervu, skeleta un muskuļu sistēmu mijiedarbība, pateicoties kurai mēs varam veikt precīzas kustības ar rokām. Citiem vārdiem sakot, tā ir mazu priekšmetu uztveršana un apiešanās ar karoti, dakšiņu, nazi. Smalkā motorika ir neaizstājama, kad jakai piesprādzējam pogas, sasienam kurpju šņores, izšujam, rakstām. Kāpēc tas ir svarīgi un kā to attīstīt?

Mūsu smadzenes var salīdzināt ar vissarežģītāko datoru. Tā analizē informāciju, kas nāk no maņu orgāniem un iekšējiem orgāniem, veido reakcijas motoriskās un uzvedības reakcijas, ir atbildīga par domāšanu, runu, spēju lasīt un rakstīt, kā arī spēju būt radošam.

Apmēram trešā daļa smadzeņu garozas ir atbildīga par roku motorisko prasmju attīstību. Šī trešdaļa atrodas pēc iespējas tuvāk runas centram. Tāpēc smalkās motorikas ir tik cieši saistītas ar runu.

Jo vairāk bērns strādā ar pirkstiem, jo ​​labāk attīstās roku smalkā motorika un runa. Ne velti Krievijā jau sen ir pieņemts jau no mazotnes mācīt bērniem rotaļāties ar pirkstiem. Droši vien visi zina “Ladushki”, “Magpie-white-sided”. Arī pēc mazgāšanas bērna rokas tiek noslaucītas ar dvieli, it kā masējot katru pirkstu.

Ja neattīstīsiet smalko motoriku, cietīs ne tikai runa, bet arī kustību tehnika, ātrums, precizitāte, spēks, koordinācija.

Tas ietekmē arī loģikas, domāšanas prasmju veidošanos, stiprina atmiņu, trenē novērošanu, iztēli un koordināciju. Smalko motoriku attīstība atspoguļojas bērna mācībās, un tai ir liela nozīme, gatavojoties skolai.

Spēja veikt noteiktas darbības ir cieši saistīta ar bērna vecumu. Viņš apgūst vienu prasmi un tikai tad var apgūt ko jaunu, tāpēc ir jāievēro motorikas veidošanās līmenis.

  • 0-4 mēneši: bērns spēj koordinēt acu kustības, mēģina aizsniegt priekšmetus ar rokām. Ja viņam izdodas paņemt rotaļlietu, tad otas saspiešana notiek refleksīvi.
  • 4 mēneši - 1 gads: bērns var pārvietot priekšmetus no rokas uz roku, veikt vienkāršas darbības, piemēram, pāršķirt lapas. Tagad viņš var ar diviem pirkstiem satvert pat mazu krellīti.
  • 1-2 gadi: kustības ir arvien pārliecinošākas, bērns aktīvāk izmanto rādītājpirkstu, parādās pirmās zīmēšanas prasmes (punkti, apļi, līnijas). Bērns jau zina, ar kuru roku viņam ērtāk zīmēt un paņemt karoti.
  • 2-3 gadi: roku motorika ļauj bērnam turēt šķēres un griezt papīru. Zīmēšanas maniere mainās, bērns savādāk tur zīmuli, prot zīmēt figūras.
  • 3-4 gadi: bērns zīmē pārliecinoši, var sagriezt lapu pa novilkto līniju. Viņš jau ir izlēmis par dominējošo kombināciju, bet spēlēs izmanto abus. Drīz viņš iemācīsies turēt pildspalvu un zīmuli tāpat kā pieaugušais.
  • 4-5 gadi: zīmējot un krāsojot bērns nekustina visu roku, bet tikai otu. Kustības ir precīzākas, tāpēc izgriezt no papīra priekšmetu vai izkrāsot attēlu, neizejot no kontūras, vairs nav tik grūti.
  • 5-6 gadi: bērns tur pildspalvu ar trim pirkstiem, zīmē sīkas detaļas, prot rīkoties ar šķērēm.

Ja netiks attīstīta smalkā motorika, cietīs ne tikai runa, bet arī kustību tehnika, ātrums, precizitāte, spēks, koordinācija. Mūsdienu bērniem, kā likums, nav īpaši labas motoriskās prasmes, jo viņiem reti jāpiesprādzējas pogas un jāsien kurpju šņores. Bērni mazāk iesaistās mājas darbos un rokdarbos.

Ja bērnam ir grūtības ar rakstīšanu un zīmēšanu un vecāki nevar viņam palīdzēt, tas ir iemesls, lai meklētu speciālista padomu. Kurš palīdzēs? Smalko motoriku pārkāpumi var būt saistīti ar nervu sistēmas problēmām un dažām slimībām, kam nepieciešama neirologa konsultācija. Padomu var meklēt arī pie skolotāja-defektologa un logopēda.

Par izstrādātāju

Elvīra Gusakova – Pilsētas Psiholoģiskā un pedagoģiskā centra skolotājs-defektologs.

Atstāj atbildi