Festivāls ECOCUP, ievērojot savu galveno ideju, pasludina dokumentālās filmas par vienu no labākajiem alternatīvajiem informācijas avotiem par aktuālām vides problēmām un karstu diskusiju tēmu. Sapulces, kas notika ietvaros Eiropas Zaļās sarunas 2018, demonstrēja kinematogrāfijas efektivitāti ne tikai kā avota, bet arī kā aktīva informācijas izplatīšanas līdzekli. Filmu seansi, lekcijas un tikšanās ar ekspertiem patiešām izraisīja skatītāju interesi, un profesionālajās diskusijās tika iezīmētas sarežģītas, bet svarīgas vides problēmas un tika apsvērti konkrēti to risināšanas veidi.
Tieši pēc šāda principa organizatori atlasīja filmas seansiem Eiropas Zaļās sarunas 2018 ietvaros. Tās ir filmas, kas ne tikai izceļ problēmas, bet arī piedāvā paskatīties uz to risinājumu no dažādiem skatu punktiem, tas ir, palīdz redzēt problēmu daudz dziļāk. Kā atzīmēja festivāla direktore Natālija Paramonova, svarīgs bija tieši līdzsvara atrašana – starp ikviena interesēm, kuru tā vai citādi skar problēmas risinājums. Tā kā vienpusēja pieeja rada kropļojumus un provocē jaunus konfliktus. Šajā sakarā festivāla tēma bija ilgtspējīga attīstība.
Natālija Paramonova pastāstīja Vegetarian par festivāla mērķiem:
“Sākotnēji, iedziļinoties ekoloģijas tēmā, saruna sanāk visai vispārīga. Tas ir, ja neesat iegādājies plastmasas maisiņu, tas ir labi. Un, ja mēs ejam mazliet sarežģītāk, rodas ilgtspējīgas attīstības tēma. Ir 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, tie ietver pieejamu elektroenerģiju, pieejamu ūdeni, dzimumu līdztiesību un tā tālāk. Tas ir, jūs varat aplūkot šos punktus un uzreiz saprast, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība. Tas jau ir paaugstināts līmenis.
Un festivāla atklāšanā tikai eksperti zināja par ko ilgtspējīga attīstība. Tāpēc ir lieliski, ka mēs kaut kā sākam saprast, ka mēs nevaram darīt vienu lietu, lai atrisinātu problēmu. Respektīvi, visus iespējams nodrošināt ar lētu enerģiju, ja sadedzināsim visas ogles, naftu un gāzi. No otras puses, mēs tad iznīcināsim dabu, un arī šajā nebūs nekā laba. Tas ir pagrieziens. Tāpēc festivāls bija par to, kā šīs problēmas tiek risinātas, par to, kā atrast šo līdzsvaru, tajā skaitā ar dažiem saviem personīgajiem mērķiem, iekšējām un ārējām nozīmēm.
Tajā pašā laikā mūsu uzdevums ir nevis nobiedēt, bet gan padarīt ieeju ekoloģijas tēmā interesantu un maigu, iedvesmojošu. Un iepazīstināt cilvēkus ar to, kādas problēmas viņiem ir, bet arī ar to risinājumiem. Un mēs cenšamies atlasīt filmas, kas ir dokumentālie hiti. Un kuras ir vienkārši jauki un, galvenais, interesanti skatīties.
Līdzsvara tēma vides problēmu risinājuma meklējumos festivālā prezentētajās filmās patiešām tika aplūkota, izmantojot ne tikai konkrētus piemērus. atklāšanas filma "Zaļais zelts" režisors Joakims Demmers aktualizēja ārkārtīgi akūto problēmu, kas saistīta ar ārvalstu investoru veikto zemes sagrābšanu Etiopijā. Ar līdzsvara problēmu režisors saskārās tieši filmēšanas laikā – mēģinot saglabāt kompromisu starp nepieciešamību stāstīt patiesību par situāciju valstī un aizsargāt cilvēkus, kuri cenšas cīnīties pret varas patvaļu. Filmēšana, kas ilga 6 gadus, bija saistīta ar reālām briesmām, un lielākā daļa no tās notika reģionā, kurā valda pilsoņu karš.
Filma "Logs pagalmā" Itāļu režisors Salvo Manzone parāda līdzsvara problēmu absurdā un pat komiskā situācijā. Filmas varonis no sava dzīvokļa loga vēro atkritumu kalnu un prāto, no kurienes tie radušies un kam to vajadzētu sakopt? Taču patiesi neatrisināma situācija kļūst, kad izrādās, ka atkritumus nevar izvest, jo tie balsta mājas sienas, kas taisās sabrukt. Akūtu nozīmju un interešu konfliktu globālās sasilšanas problēmas risināšanā filmā parādīja režisors Filips Malinovskis "Zemes glabātāji" Bet vēstures centrā “No dziļuma” Valentīna Pedicini izrādās konkrēta cilvēka intereses un pieredze. Filmas varone ir pēdējā sieviete kalnrači, kurai raktuves ir viņas liktenis, kuru viņa cenšas aizstāvēt.
noslēguma filma “Jēgas meklējumos” Šī nav pirmā reize, kad Nathanael Coste tiek rādīts festivālā. Attēls ieguva galveno balvu pagājušā gada festivālā un tika izvēlēts pēc grandioziem panākumiem visā pasaulē. Filmu uzņēmis neatkarīgs dokumentālo filmu veidotājs ar līdzekļiem, kas savākti kolektīvās finansēšanas platformā, bez filmu izplatītāju atbalsta, un tā ir izrādīta visā pasaulē un tulkota 21 valodā. Nav pārsteidzoši, ka stāsts par mārketinga speciālistu, kurš pamet veiksmīgu karjeru un dodas ceļojumā apkārt pasaulei, meklējot jēgu, skar ikvienu skatītāju dažādos līmeņos. Šis ir stāsts par cilvēku mūsdienu globālās industrializācijas apstākļos, visu dzīves aspektu komercializāciju un saiknes starp cilvēku un dabu un viņa garīgajām saknēm zaudēšanu.
Festivālā izskanēja arī veģetārisma tēma. Vienā no ātruma sanāksmēm ar ekspertiem tika uzdots jautājums, vai vegānisms izglābs pasauli. Bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste un uztura speciāliste Helēna Drūvesa uz jautājumu atbildēja no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas. Veģetārisma ceļu eksperts uzskata par daudzsološu, jo tas veido vienkāršāku ķēdi no ražošanas līdz patēriņam. Atšķirībā no dzīvnieku barības ēšanas, kur vispirms ir jāaudzē zāle, lai pabarotu dzīvnieku, un pēc tam jāēd dzīvnieks, ķēde līdz augu barības ēšanai ir stabilāka.
Profesionāli ekoloģijas jomas eksperti dalībai festivālā tika piesaistīti, pateicoties ES delegācijas Krievijā programmai “Publiskā diplomātija. ES un Krievija. Līdz ar to diskusijas par festivālā demonstrētajām filmām izcēlās ar specifiskiem jautājumiem, un uz diskusijām tika aicināti eksperti, kas specializējušies tieši šajā filmā aktualizētajos vides jautājumos.