Daudzi cilvēki, kas piedzīvo stresu, ir iesprostoti tā dēvētajā emocionālajā ēšanas modelī. Emocionālā ēšana var izpausties dažādos veidos: piemēram, kad no garlaicības apēdat čipsu maisiņu vai pēc smagas darba dienas apēdat šokolādes tāfelīti.
Emocionālā ēšana var būt īslaicīga reakcija uz stresu, taču, ja tā notiek bieži vai kļūst par galveno ēšanas modeli un cilvēka veidu, kā tikt galā ar savām emocijām, tā var negatīvi ietekmēt viņa dzīvi un veselību.
Kas jums jāzina par emocionālo ēšanu
Emocionālajai pārēšanās ir gan fiziski, gan psiholoģiski cēloņi.
Emocionālo ēšanu bieži izraisa stress vai citas spēcīgas emocijas.
Ir vairākas stratēģijas, kas var palīdzēt cilvēkam tikt galā ar emocionālās ēšanas simptomiem.
Emocionālās ēšanas izraisītāji
Emocijas, piemēram, stress, nav vienīgie emocionālās pārēšanās cēloņi. Jāpatur prātā, ka ir arī tādi trigeri kā:
Garlaicība: garlaicība no dīkstāves ir diezgan izplatīts emocionāls izraisītājs. Daudzi cilvēki, kas dzīvo aktīvu dzīvi, pievēršas ēdienam, kad viņiem ir dīkstāves periods, lai aizpildītu šo vakuumu.
Paradumi: Emocionālo ēšanu var saistīt ar atmiņām par notikušo cilvēka bērnībā. Piemērs varētu būt saldējums, ko vecāki iegādājās par labām atzīmēm, vai cepumu cepšana kopā ar vecmāmiņu.
Nogurums: bieži mēs pārēdamies vai bez prāta ēdam, kad esam noguruši, it īpaši, ja esam noguruši no nepatīkama uzdevuma veikšanas. Ēdiens var šķist atbilde uz nevēlēšanos veikt nekādas aktivitātes.
Sociālā ietekme: Ikvienam ir kāds draugs, kurš vilina tevi nakts vidū apēst picu vai doties uz bāru kā atlīdzību sev pēc smagas dienas. Mēs bieži pārēdamies, vienkārši negribot pateikt nē ģimenei vai draugiem.
Emocionālās pārēšanās stratēģijas
Pirmais solis, kas cilvēkam jāveic, lai izkļūtu no emocionālās ēšanas lamatas, ir atpazīt izraisītājus un situācijas, kas izraisa šo uzvedību. Var palīdzēt uztura dienasgrāmatas uzturēšana.
Uzvedības izsekošana ir vēl viens veids, kā uzzināt par saviem ēšanas paradumiem. Mēģiniet pierakstīt, ko jūs darījāt dienas laikā, kā tas lika jums justies un cik izsalcis jūs jutāties šajā laikā.
Padomājiet par to, kā jūs varat cīnīties pret izraisītājiem. Piemēram:
Ja jūtat, ka ēdat aiz garlaicības, mēģiniet izlasīt jaunu grāmatu vai nodarboties ar jaunu hobiju.
Ja ēdat no stresa, izmēģiniet jogu, meditāciju vai dodieties pastaigā, lai palīdzētu tikt galā ar emocijām.
Ja ēdat, jo jums ir skumji, piezvaniet draugam vai dodieties ar suni paskriet uz parku, lai tiktu galā ar savām negatīvajām izjūtām.
Var būt noderīgi arī runāt ar terapeitu vai psihologu, lai apspriestu citus veidus, kā pārtraukt emocionālās ēšanas ciklu.
Dietologs vai ārsts var arī novirzīt jūs pie zinoša eksperta vai piedāvāt vairāk informācijas par pozitīvu ēšanas paradumu veidošanu un attiecību ar pārtiku uzlabošanu.
Emocionālā ēšana ir nopietna ciešanas, kas nepalīdz cilvēkam ar padomu “savilkt sevi” vai “vienkārši ēst mazāk”. Emocionālā ēšanas modeļa rašanās iemesli ir sarežģīti un dažādi: starp tiem ir audzināšana, negatīvo emociju ietekme un fizioloģiskie faktori.
Kā atšķirt fizioloģisko izsalkumu no emocionālā?
Emocionālo izsalkumu ir ļoti viegli sajaukt ar fizisko izsalkumu. Bet ir īpašības, kas tos atšķir, un šo smalko atšķirību atpazīšana ir pirmais solis ceļā uz emocionālās ēšanas pārtraukšanu.
Uzdodiet sev dažus jautājumus:
Bads nāk ātri vai pakāpeniski? Emocionālais izsalkums mēdz parādīties ļoti pēkšņi, savukārt fizioloģiskais izsalkums parasti parādās pakāpeniski.
Vai jums ir vēlēšanās pēc noteiktiem pārtikas produktiem? Emocionālais izsalkums parasti ir saistīts ar tieksmi pēc neveselīgas pārtikas vai kāda konkrēta ēdiena, savukārt fizisko izsalkumu parasti apmierina ar jebkuru ēdienu.
Vai tu ēd bez prāta? Neprātīga ēšana ir ēšana, nepievēršot uzmanību tam, ko ēdat un kā jūtaties. Piemēram, kad skatāties televizoru un vienlaikus apēdat visu saldējuma trauku, tas ir bezprātīgas ēšanas un emocionālas pārēšanās piemērs.
Bads nāk no vēdera vai galvas? Par fizioloģisko izsalkumu liecina rīboņa vēderā, savukārt emocionālais izsalkums mēdz sākties brīdī, kad cilvēks domā par ēdienu.
Vai jūtaties vainīgs pēc ēšanas? Kad mēs stresa dēļ ļaujamies vēlmei ēst, mēs parasti piedzīvojam nožēlu, kaunu vai vainas sajūtu, kas ir nepārprotama emocionālās ēšanas iezīme. Kad tu remdē fizioloģisko izsalkumu, tu apgādā organismu ar nepieciešamajām uzturvielām un kalorijām, nesaistot to ar negatīvām sajūtām.
Tātad emocionālā ēšana ir diezgan izplatīta parādība, kas atšķiras no fizioloģiskā bada. Daži cilvēki ik pa laikam tam padodas, savukārt citi var atklāt, ka tas ietekmē viņu dzīvi un var pat apdraudēt veselību un garīgo labsajūtu.
Ja izjūtat negatīvas emocijas no saviem ēšanas paradumiem un paši nevarat tās mainīt, vislabāk par šo tēmu aprunāties ar dietologu vai terapeitu, kurš var palīdzēt rast risinājumu un tikt galā ar šo situāciju.