Pirms vairāk nekā pieciem gadiem zinātnieki ir noskaidrojuši, ka ceptas gaļas patēriņš, tostarp fritētas karbonādes, grilēta gaļa un grilēta gaļa, ievērojami palielina zarnu vēža risku.
Tas ir tāpēc, ka heterocikliskie amīni, kas parādās pārceptā gaļā, izjauc normālu vielmaiņu. Tomēr saskaņā ar jaunāko medicīnas pētījumu situācija ar ceptu gaļu ir daudz sliktāka, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Papildus kuņģa vēzim tas izraisa arī cukura diabētu un demenci, proti, tai ir gandrīz tāda pati ietekme uz organismu kā augsti apstrādāta, “ķīmiska” un “ātrā” vai nepareizi pagatavota pārtika. Mediķi ir pārliecināti, ka iespēja saslimt ar smagām, neatgriezeniskām slimībām pieaug tieši proporcionāli tam, cik bieži cilvēks lieto šādu pārtiku – vai tas būtu ar konservantiem pildīts burgers no ēdnīcas vai “vecais labais” fritēts steiks.
Pētījumu veica Ikānas Medicīnas skola Ņujorkā, un tas tika publicēts Amerikas zinātniskajā žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences. Rezultāti liecina, ka jebkura stipri cepta gaļa (gan pannā, gan grilēta) ir tieši saistīta ar citu nopietnu slimību – Alcheimera slimību.
Savā ziņojumā ārsti detalizēti aprakstīja tā saukto AGE parādīšanās mehānismu gaļas termiskās apstrādes laikā, “Advanced Glicated End products” (Advanced Glicated End products jeb saīsināti AGE – “vecums”). Šīs vielas vēl ir maz pētītas, taču zinātnieki jau ir pārliecināti, ka tās ir ārkārtīgi kaitīgas organismam un noteikti izraisa smagas hroniskas slimības, tostarp Alcheimera slimību un senilu demenci.
Zinātnieki eksperimentēja ar laboratorijas pelēm, no kurām viena grupa tika barota ar diētu ar augstu progresīvu glikācijas galaproduktu saturu, bet otra grupa tika barota ar diētu ar samazinātu kaitīgo AGE saturu. “Sliktās” barības sagremošanas rezultātā “gaļu ēdošo” peļu smadzenēs bija manāma bojāta beta-amiloīda proteīna uzkrāšanās, kas ir galvenais tuvojošās Alcheimera slimības indikators cilvēkiem. Tajā pašā laikā peļu ķermenis, kas ēda “veselīgu” pārtiku, spēja neitralizēt šīs vielas veidošanos pārtikas asimilācijas laikā.
Vēl viena pētījuma daļa tika veikta ar gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 60 gadiem), kuri cieš no demences. Ir konstatēta tieša saikne starp AGE saturu organismā un cilvēka intelektuālo spēju pavājināšanos, kā arī sirds slimību risku. Dr. Helēna Vlassara, kas vadīja eksperimentus, teica: “Mūsu atklājums norāda uz vienkāršu veidu, kā samazināt šo slimību risku, ir ēst pārtiku ar zemu AGE. Piemēram, tas ir ēdiens, kas gatavots uz lēnas uguns ar lielu daudzumu ūdens – gatavošanas metode, kas cilvēcei zināma jau daudzus gadsimtus.
Zinātnieki pat ir ierosinājuši klasificēt Alcheimera slimību kā "XNUMX tipa diabētu". šī demences forma ir tieši saistīta ar cukura līmeņa paaugstināšanos smadzenēs. Dr. Vlassara secināja: “Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu precīzu saikni starp AGE un dažādām vielmaiņas un neiroloģiskām slimībām. (Pagaidām var teikt vienu – veģetārietis)...samazinot ar AGE bagātu pārtikas produktu uzņemšanu, mēs stiprinām dabisko aizsardzības mehānismu gan pret Alcheimera slimību, gan pret diabētu.
Labs iemesls padomāt tiem, kuri labi pagatavotu karbonādi joprojām uzskata par “veselīgu pārtiku”, un tajā pašā laikā saglabā spēju domāt prātīgi!