“Nepadodies, domā pozitīvi”: kāpēc šādi padomi nedarbojas?

Katra no iepriekš minētajām frāzēm var motivēt un palīdzēt ceļā uz mūsu mērķiem. Tomēr dažreiz šādu padomu nepārdomāta izmantošana, gluži pretēji, ievaino un izraisa apātiju. Kas ir nepareizi ar katru no viņiem?

1. “Izkāp ārpus savas komforta zonas”

Šī frāze un tādi vārdi kā “iedziļināties savās bailēs” bieži satur aicinājumu uz darbību neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir spēks to darīt. Dažus cilvēkus ir ļoti viegli inficēt ar ideju — viņi nekavējoties skrien to īstenot. Taču tajā pašā laikā viņi nereti nespēj kritiski izvērtēt, vai tā tiešām ir viņu īstā vēlme un vai ir resursi tās piepildīšanai.

Piemēram, cilvēks nolēma pamest savu komforta zonu un radās ideja pārdot savus pakalpojumus bez pietiekamām zināšanām un iespējām. Viņš pārvarēja bailes, kā ieteica treneri, taču pēkšņi saņēma negatīvu reakciju uz savu produktu vai pakalpojumu. Rezultātā viņš var padoties un vēlāk emocionāli pilnībā izdegt.

Atcerieties: dažreiz mūsu bailes norāda, ka ir pāragri rīkoties. Bieži vien tie palīdz mums saprast, vai mēs patiešām vēlamies pārmaiņas un cik gatavi mēs tām šobrīd esam. Tāpēc mums nevajadzētu tos uztvert tikai kā faktoru, kas traucē sasniegt savus mērķus.

Tāpēc, lai šis padoms jums nekaitētu, jautājiet sev:

• Un kāpēc es tagad iedziļinos savās bailēs un pārsniedzu komfortu? Ko es gribu iegūt?
• Vai man tam ir spēks, laiks un resursi? Vai man ir pietiekami daudz zināšanu?
• Vai es to daru tāpēc, ka man tas ir jādara, vai tāpēc, ka es to vēlos?
• Vai es bēgu no sevis? Vai es cenšos kaut ko pierādīt citiem?

2. "Neapstājies, tikai turpini"

Šis ir otrs populārākais padoms. Tikmēr psihoterapijā pastāv jēdziens «kompulsīvās darbības». Šī frāze raksturo, piemēram, tās situācijas, kad cilvēks baidās apstāties un atpūsties, viņu biedē doma: “Ko darīt, ja tiek zaudēts viss, kas iegūts pārpūlē?”

Šādu baiļu dēļ cilvēks nevar atpūsties un sadzirdēt sevi. Gluži pretēji, viņš visu laiku izvirza jaunus mērķus. Nespēdams «sagremot» veco pieredzi, viņš jau tiecas iegūt jaunu. Piemēram, viņš var pastāvīgi ēst: vispirms vienu ēdienu, pēc tam atpakaļ uz ledusskapi desertā, pēc tam uz restorānu. Pēc kāda laika šo cilvēku noteikti mocīs kuņģa-zarnu trakta problēmas.

Tāpat ir ar mūsu psihi. Jūs nevarat vienkārši absorbēt visu laiku. Katrai iegūtajai pieredzei ir svarīgi dot laiku «sagremošanai» — ļaut sev atpūsties un tikai tad doties uz jaunu mērķu porciju. Pajautājiet sev: “Vai man ir bail apstāties? Kas mani biedē, kad apstājos? Varbūt es esmu noraizējies, jo baidos visu zaudēt vai satikties ar sevi? Ja es apstāšos un kādu laiku palikšu bez mērķiem, kā es sevi redzēšu?

3. “Jums jādomā tikai pozitīvi”

Bieži vien šādi padomi tiek uztverti arī sagrozīti. Pastāv kārdinājums apspiest savas emocijas, izliekoties, ka viss ir kārtībā, un tādējādi maldināt sevi. To var saukt par psihes aizsardzības mehānismu: pārliecināt sevi, ka viss ir kārtībā, lai nepiedzīvotu sāpes, bailes, dusmas un citas sarežģītas sajūtas.

Datorā mēs varam izdzēst nevajadzīgu failu miskastē, aizmirstot par to uz visiem laikiem. Ar psihi tas nedarbosies - mēģinot “izmest” savas jūtas, jūs tās tikai uzkrājat zemapziņā. Agrāk vai vēlāk kāds sprūda tos izcels virspusē. Tāpēc ir tik svarīgi skaidri definēt visas savas jūtas.

Ja nezināt, kā, mēģiniet to iemācīties. Piemēram, vietnē YouTube ir daudz videoklipu par šo tēmu. Kad jūs saprotat savas emocijas, varat tās kontrolēt. Dzīvot kaut ko un tādējādi atbrīvot sevi no negatīvisma, un atstāt kaut ko, ja jums tas patiešām ir nepieciešams.

4. "Neprasi nevienam neko"

Šī ir vēl viena izplatīta frāze. Es noteikti esmu par to, lai katrs no mums būtu pašpietiekams cilvēks un nebūtu atkarīgs no citiem. Šajā gadījumā mums būs liela brīvība un pašcieņa. Taču dzīve ne vienmēr ir viegla, un katrs no mums var piedzīvot krīzi.

Pat spēcīgāko cilvēku var atbruņot. Un tādos brīžos ir ārkārtīgi svarīgi spēt paļauties uz citiem. Tas nenozīmē, ka jums vajadzētu sēdēt kādam uz kakla un nokarināt kājas. Drīzāk runa ir par iespēju atvilkt elpu, pieņemt palīdzību un doties tālāk. Jums nevajadzētu samulsināt vai nobīties no šāda stāvokļa.

Padomājiet par to: ja kāds jums lūdz atbalstu, ko varat sniegt, nekaitējot sev, kā jūs jūtaties? Vai tu vari palīdzēt? Padomājiet par gadījumiem, kad palīdzējāt citiem. Parasti tas piepilda ne tikai to, kam tiek adresēta palīdzība, bet arī to, kas palīdz. Lepojamies ar sevi un jūtam prieku, jo esam tik sakārtoti — mums ir svarīgi citi cilvēki.

Kad spējam palīdzēt otram, mēs jūtam savu vajadzību. Tad kāpēc mēs nedodam vēl vienu iespēju izbaudīt to, ka viņš ir kļuvis svarīgs un vajadzīgs. Protams, šeit ir ļoti svarīgi nepārkāpt savas robežas. Pirms palīdzat, skaidri pajautājiet sev: "Vai es varu to izdarīt? Vai es to gribu?

Tāpat, ja vēršaties pēc palīdzības pie cita, varat ar viņu pārbaudīt, vai viņam būs ērti. Lūdziet godīgu atbildi. Jūs pat varat izteikt savas šaubas un bažas, ja esat noraizējies, lai nepārslogotu otru. Neaizmirstiet: enerģijas apmaiņa, savstarpēja palīdzība un atbalsts ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.