Ārsta uzgaidāmajā telpā. Gaidīšana kļūst ilgāka. Ko darīt? Izņemam viedtālruni, pārbaudām ziņas, sērfojam internetā, spēlējam spēles — jebko, lai nebūtu garlaicīgi. Mūsdienu pasaules pirmais bauslis ir: tev nedrīkst būt garlaicīgi. Fiziķis Ulrihs Šnābels apgalvo, ka garlaicība jums nāk par labu, un paskaidro, kāpēc.
Jo vairāk mēs kaut ko darām pret garlaicību, jo garlaicīgāk mums kļūst. Tā secinājusi britu psiholoģe Sandija Mena. Viņa apgalvo, ka mūsu laikos katrs otrais sūdzas, ka viņam bieži ir garlaicīgi. Darba vietā divas trešdaļas sūdzas par iekšējā tukšuma sajūtu.
Kāpēc? Tā kā ierasto dīkstāvi vairs nevaram izturēt, katrā brīvajā minūtē, kas parādās, uzreiz paķeram viedtālruni, un nervu sistēmas kutināšanai nepieciešama arvien lielāka deva. Un, ja nepārtraukts uztraukums kļūst ierasts, tas drīz pārstāj dot savu efektu un sāk mūs nogurdināt.
Ja nepārtraukts uztraukums kļūst ierasts, tas drīz pārstāj darboties un sāk mūs nogurdināt.
Jūs varat mēģināt ātri aizpildīt tuvojošos biedējošo tukšuma sajūtu ar jaunu “narkotiku”: jaunām sajūtām, spēlēm, aplikācijām un tādējādi tikai nodrošināt, ka uz īsu brīdi pieaudzis sajūsmas līmenis pārtaps jaunā garlaicīgā rutīnā.
Ko ar to darīt? Garlaicīgi, iesaka Sandijs Manns. Neturpini sevi stimulēt ar arvien lielākām informācijas devām, bet uz brīdi izslēdz nervu sistēmu un iemācies izbaudīt nekā nedarīšanu, novērtē garlaicību kā mentālo detox programmu. Priecājies par brīžiem, kad mums nekas nav jādara un nekas nenotiek, lai kādai informācijai varētu aizpeldēt sev garām. Padomā kaut kādas muļķības. Vienkārši paskaties griestos. Aizveriet acis.
Taču mēs varam apzināti kontrolēt un attīstīt savu radošumu ar garlaicības palīdzību. Jo vairāk mums ir garlaicīgi, jo vairāk mūsu galvās parādās fantāzijas. Pie šāda secinājuma nonākušas psiholoģes Sandijs Mens un Rebeka Kadmena.
Pētījuma dalībnieki pavadīja ceturtdaļu stundas, kopējot numurus no tālruņu grāmatas. Pēc tam bija jāizdomā, kam varētu izmantot abas plastmasas krūzes.
Izvairoties no lielas garlaicības, šie brīvprātīgie izrādījās izgudrojoši. Viņiem bija vairāk ideju nekā kontroles grupai, kas iepriekš nebija veikusi nevienu stulbu uzdevumu.
Caur garlaicību mēs varam apzināti kontrolēt un attīstīt savu radošumu. Jo vairāk mums ir garlaicīgi, jo vairāk mūsu galvās parādās fantāzijas
Otrā eksperimenta laikā viena grupa atkal izrakstīja tālruņu numurus, bet otrai tas nebija atļauts, dalībnieki varēja tikai pārlūkot tālruņu grāmatu. Rezultāts: tie, kas pārlūkoja tālruņu grāmatu, izdomāja pat vairāk plastmasas krūzīšu izmantošanas veidu nekā tie, kas kopēja numurus. Jo garlaicīgāks ir viens uzdevums, jo radošāk pieejam nākamajam.
Garlaicība var radīt vēl vairāk, saka smadzeņu pētnieki. Viņi uzskata, ka šis stāvoklis var būt noderīgs arī mūsu atmiņai. Laikā, kad mums ir garlaicīgi, var apstrādāt un pārnest ilgtermiņa atmiņā gan nesen pētīto materiālu, gan pašreizējo personīgo pieredzi. Šādos gadījumos mēs runājam par atmiņas konsolidāciju: tā sāk darboties, kad kādu laiku neko nedarām un nekoncentrējamies uz kādu konkrētu uzdevumu.