Vai pastāv saikne starp gaļas patēriņu un panākumiem biznesā un dzīvē? Patiešām, daudzi uzskata, ka gaļa dod spēku, drosmi, aktivitāti, neatlaidību. Nolēmu padomāt, vai tas tā ir un kā būt veģetāriešiem – kādas ir viņu izredzes uz panākumiem un kur smelties spēkus? Mēs analizēsim veiksmīgas personības galvenās sastāvdaļas un uzzināsim, kam tās vairāk raksturīgas – veģetāriešiem vai gaļas ēdājiem.
Nenoliedzami, aktivitāte un iniciatīva ir pamats, bez kura grūti iedomāties mērķu sasniegšanu. Pastāv uzskats, ka veģetārs uzturs padara cilvēku pārāk “mīkstmiesīgu” un pasīvu, kas neizbēgami ietekmē viņa sasniegumus. Un, gluži pretēji, gaļas ēdājiem, šķiet, ir raksturīga aktīvāka dzīves pozīcija. Šajos apgalvojumos patiešām ir daļa patiesības, taču mums vajadzētu izdomāt, par kādu darbību mēs runājam.
Gaļu patērējošo cilvēku aktivitātei ir īpašs raksturs. Tas ir saistīts ar faktu, ka dzīvnieks pirms nāves piedzīvo lielu stresu, un tā asinīs izdalās liels daudzums adrenalīna. Bailes, agresija, vēlme bēgt, aizstāvēties, uzbrukt – tas viss rada robežaugstu hormonu līmeni dzīvnieka asinīs. Un tieši šādā veidā gaļa nonāk cilvēku pārtikā. Ēdot to, cilvēks saņem tādu pašu hormonālo fonu savā ķermenī. Ar to ir saistīta vēlme rīkoties – organismam kaut kur jāizdala milzīgs daudzums adrenalīna, pretējā gadījumā tā darbība būs vērsta uz sevis iznīcināšanu un galu galā saslimšanas izraisīšanu (kas diemžēl bieži notiek). Tādējādi gaļas ēdāja aktivitāte ir piespiedu kārtā. Turklāt šī darbība bieži vien ir uz agresivitātes robežas, kas, atkal, ir saistīta ar dzīvnieka mirstošo vēlmi uzbrukt dzīvības glābšanas vārdā. Cilvēki, kuru aktivitāti provocē gaļas patēriņš, savus mērķus “sasniedz”, bet “nesasniedz”. Bieži vien viņiem pieder morāle "Lai sasniegtu mērķi, visi līdzekļi ir labi." Veģetāriešiem nav tik spēcīga dopinga, un visbiežāk viņiem ir jāmotivē. Bet, no otras puses, tā kā viņu nepieciešamība rīkoties ir nevis fiziska, bet psiholoģiska, tad projekti, kuros veģetārieši iegulda līdzekļus, viņiem visbiežāk ir iepatikušies un interesanti. Taču veiksmes zelta formula ir: “Mīlestība pret savu darbu + uzcītība + pacietība.”
Psihologi panākumus lielā mērā saista ar pašapziņu un augstu pašcieņu. Lai risinātu šo jautājumu, mums jāievieš jēdziens “plēsoņu psiholoģija”. Kad cilvēks ēd gaļu, gribot negribot, viņa psihe iegūst plēsoņa psihes iezīmes. Un viņai patiešām ir raksturīga pašapziņa un uzpūsta pašcieņa, jo plēsējs, kurš nav pārliecināts par savām spējām, vienkārši mirs, nespēs pats dabūt pārtiku. Bet atkal šī pašapziņa ir mākslīga, tā tiek ievadīta ķermenī no ārpuses, nevis radīta no savu sasniegumu novērtējuma vai pašattīstības ceļā. Tāpēc gaļas ēdāja pašvērtējums bieži vien nav stabils un nepieciešams nemitīgs nostiprinājums – parādās īpaša gaļas ēdāju neiroze, kas nemitīgi kādam kaut ko pierāda. Ievērojamu kaitējumu pašapziņai rada izpratne, ka tavas iztikas dēļ kāds nomirst – nevajadzīgi, gastronomiskās pārpilnības apstākļos. Cilvēki, kuri apzinās, ka ir kāda cilvēka nāves cēlonis, piedzīvo zemapziņas vainas sajūtu un bieži uzskata sevi par uzvaru un panākumu necienīgiem, kas ietekmē pašapziņu.
Starp citu, ja cilvēks aktīvi un agresīvi aizstāv savas tiesības ēst gaļu, tas bieži norāda uz dziļas, neapzinātas vainas sajūtas klātbūtni. Psiholoģijā to sauc par atpazīšanas efektu. Tātad, ja cilvēks būtu 100% pārliecināts, ka viņam ir taisnība, viņš par to runātu klusi un mierīgi, nevienam neko nepierādot. Šeit, protams, daudz izdevīgākā stāvoklī ir veģetārieši – pati apziņa, ka tu pieved dzīvesveidu, kas nenoved pie dzīvnieku bojāejas, var celt pašcieņu, veido pašcieņas sajūtu. Ja pašapziņas sajūta ir izveidojusies pateicoties panākumu sasniegšanai, dziļam iekšējam darbam, nevis iegūtajai “plēsoņa psiholoģijai”, tad tev ir visas iespējas saglabāt šo sajūtu uz mūžu un nostiprināties arvien vairāk. tajā.
Tāpat viena no cilvēka pamatīpašībām, lai gūtu panākumus, ir gribasspēks. Pateicoties viņai, cilvēks spēj ilgstoši ieguldīt pūles biznesā, novest lietu līdz galam. Šeit veģetāriešiem ir jūtama priekšrocība! Cik reizes mums ir nācies pārvarēt kārdinājumus, dažreiz palikt izsalkušiem. Atteikt mīļotajām vecmāmiņām un mātēm, aizstāvēt viņu nostāju to cilvēku priekšā, kuri nesaprot. Ļoti bieži līdz ar gaļas noraidīšanu nāk vēlme atteikties no alkohola, narkotikām, tabakas un sākt piekopt pareizu, veselīgu dzīvesveidu. Veģetārieša griba nepārtraukti attīstās. Un līdz ar to attīstās selektivitāte, apziņa un prāta tīrība. Turklāt veģetārietim nereti ir sajūta, ka viņam nav jāsaplūst ar pūli un “dzīvo kā visiem”, jo viņš vairākkārt ir pierādījis savas tiesības vadīt tādu dzīvesveidu, ko uzskata par pareizu. Tāpēc viņš, visticamāk, izvairīsies no izplatītiem aizspriedumiem, kas neļauj attīstīties un izmantot visas iespējas.
Ir arī vērts teikt, ka, lai gan veģetāriešiem ir jāpieliek apzinātākas pūles, lai gūtu panākumus, viņu vadītie projekti bieži atspoguļo viņu iekšējo pasauli, ir radoši, ētiski un netradicionāli. Bieži vien tos nediktē nepieciešamība izdzīvot, tie nav bizness tikai naudas dēļ. Tas nozīmē, ka viņu panākumi būs pilnīgāki nekā tikai peļņa. Galu galā veiksme ir pašrealizācija, uzvaras prieks, gandarījums par paveikto, pārliecība, ka jūsu darbs nāk par labu pasaulei.
Ja tam pievieno labu veselību, tīru ķermeni un prātu, smaguma trūkumu pārtikas sagremošanā, tad mums ir visas iespējas gūt panākumus.
Ļaujiet man pievienot dažus padomus un praksi pašpielietošanai, kas palīdzēs iekarot paredzētās virsotnes:
– Ļaujiet sev kļūdīties. Iekšējās tiesības kļūdīties ir panākumu pamatā! Pieļaujot kļūdu, nenodarbojies ar sevis šaustīšanu un centienu devalvāciju, padomā, par ko vari būt pateicīgs par notikušo, kādas mācības vari gūt un kādus pozitīvos punktus izcelt.
– Pārtikas produkti, kas stimulē aktivitāti un iniciatīvu, ir cieti, karsti, sāļi, skābi un pikanti ēdieni. Ja nav kontrindikāciju, tad varat pievienot savai diētai: karstas, asas garšvielas, cietos sierus, skābos citrusaugļus.
– Ja ir grūti iedomāties, ko jūs varat darīt, lai sasniegtu mērķi, sāciet vismaz kaut ko darīt. Tātad jūs varat ēst ābolu katru dienu, lai iegūtu savu sapņu automašīnu. Tas tiek izskaidrots vienkārši – jūsu psihe sāks labot pūles un pati virzīs zemapziņu, meklējot veidu, kā iegūt to, ko vēlaties. Īpaši efektīva ir tā sauktā “superpūle” – piemēram, preses sūknēšana līdz savu iespēju robežai (nedaudz vairāk par limitu), lai sasniegtu mērķi.
— Ir ārkārtīgi svarīgi iemācīties strādāt ar negatīvām emocijām. Tos nomācot, mēs bloķējam savu potenciālu, atņemam sev vitalitāti. Ja konfliktsituācijā nebija iespējams pastāvēt par sevi, ir “jānolaiž tvaiks”, vismaz esot vienam mājās – sist spilvenu, spiest roku, stutēt, lamāties, kliegt. Turklāt, ja konfliktsituācijā ir jāizvēlas forma, tad mājās nav robežu un dusmas var izpaust tā, kā to darītu zvērs vai primitīvs cilvēks, tādējādi par 100% attīrīties no apspiestajām emocijām. Pastāv absolūta saikne starp tiesībām pastāvēt par sevi, spēju paust negatīvismu un panākumus.
– Pašcieņas celšanai nekavējies sevi slavēt un lepoties ar saviem sasniegumiem – gan nozīmīgiem, gan ikdienišķiem. Izveidojiet savu mūža sasniegumu sarakstu un turpiniet to papildināt.
Paliec uzticīgs sev un laimē! Vēlam veiksmi!
Anna Polina, psiholoģe.