Saturs
Agresijas kontrole — dažādi ieteikumi
Nav vajadzības atkārtot drūmo statistiku. Bēdīgais fakts visiem ir acīmredzams: vardarbīgi noziegumi vienmēr kļūst arvien biežāki. Kā sabiedrība var samazināt šausminošo vardarbības gadījumu skaitu, kas viņus tik ļoti satrauc? Ko mēs — valdība, policija, pilsoņi, vecāki un aprūpētāji, mēs visi kopā — varam darīt, lai padarītu mūsu sociālo pasauli labāku vai vismaz drošāku? Skatīt →
Soda izmantošana, lai atturētu no vardarbības
Daudzi pedagogi un garīgās veselības speciālisti nosoda sodu izmantošanu kā mēģinājumu ietekmēt bērnu uzvedību. Nevardarbīgu metožu piekritēji apšauba fiziskas vardarbības izmantošanas morāli pat sociālā labuma gūšanai. Citi eksperti uzstāj, ka soda efektivitāte ir maz ticama. Viņi saka, ka aizvainotie upuri var tikt aizturēti viņu nosodītajās darbībās, taču apspiešana būs tikai īslaicīga. Saskaņā ar šo uzskatu, ja māte nopērta dēlu par kaušanos ar māsu, zēns kādu laiku var pārstāt būt agresīvs. Tomēr nav izslēgta iespēja, ka viņš meiteni sitīs vēlreiz, īpaši, ja tic, ka māte viņu neredzēs to darām. Skatīt →
Vai sods attur no vardarbības?
Būtībā soda draudi, šķiet, samazina agresīvo uzbrukumu līmeni līdz zināmam līmenim — vismaz noteiktos apstākļos, lai gan fakts nav tik acīmredzams, kā gribētos. Skatīt →
Vai nāvessods attur no slepkavības?
Kā ar maksimālo sodu? Vai slepkavību skaits sabiedrībā samazināsies, ja slepkavām draudēs nāvessods? Šis jautājums ir karsti apspriests.
Ir veikti dažāda veida pētījumi. Tika salīdzinātas valstis, kuru politika attiecībā uz nāvessodu atšķīrās, taču bija līdzīgas pēc ģeogrāfiskajām un demogrāfiskajām iezīmēm. Sellins saka, ka nāvessoda draudi, šķiet, neietekmē štata slepkavību līmeni. Valstīs, kas izmantoja nāvessodu, vidēji nebija mazāk slepkavību nekā valstīs, kurās nāvessods netika piemērots. Citi tāda paša veida pētījumi lielākoties nonāca pie tādiem pašiem secinājumiem. Skatīt →
Vai ieroču kontrole samazina vardarbīgus noziegumus?
No 1979. līdz 1987. gadam Amerikā katru gadu tika izdarīti aptuveni 640 noziegumi ar ieročiem, liecina ASV Tieslietu ministrijas sniegtie dati. Vairāk nekā 000 no šiem noziegumiem bija slepkavības, vairāk nekā 9000 - izvarošanas. Vairāk nekā pusē slepkavību tās pastrādātas ar ieročiem, kas izmantoti strīdā vai kautiņā, nevis laupīšanā. (Sīkāk par šaujamieroču lietošanu runāšu vēlāk šajā nodaļā.) Skatīt →
Ieroču kontrole — atbildes uz iebildumiem
Šī nav vieta, kur detalizēti apspriest daudzās publikācijas par ieroču strīdiem, taču ir iespējams atbildēt uz iepriekš minētajiem iebildumiem pret ieroču kontroli. Sākšu ar mūsu valstī plaši izplatīto pieņēmumu, ka ieroči nodrošina aizsardzību, un tad atgriezīšos pie apgalvojuma: “ieroči cilvēku nenogalina” — pie pārliecības, ka šaujamieroči paši par sevi neveicina noziegumu izdarīšanu.
NSA uzstāj, ka legāli piederošie šaujamieroči, visticamāk, glābs amerikāņu dzīvības, nevis atņems tos. Iknedēļas žurnāls Time apstrīdēja šo apgalvojumu. 1989. gadā pēc nejaušības principa izpētot vienu nedēļu, žurnāls atklāja, ka septiņu dienu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs ar šaujamieročiem tika nogalināti 464 cilvēki. Tikai 3% nāves gadījumu izraisīja pašaizsardzība uzbrukuma laikā, savukārt 5% nāves gadījumu bija nejauši un gandrīz puse bija pašnāvības. Skatīt →
Kopsavilkums
Amerikas Savienotajās Valstīs pastāv vienošanās par iespējamām kriminālās vardarbības kontroles metodēm. Šajā nodaļā esmu apskatījis divu metožu iespējamo efektivitāti: ļoti bargus sodus par vardarbīgiem noziegumiem un šaujamieroču aizliegšanu. Skatīt →
Nodaļa 11
Nav vajadzības atkārtot drūmo statistiku. Bēdīgais fakts visiem ir acīmredzams: vardarbīgi noziegumi vienmēr kļūst arvien biežāki. Kā sabiedrība var samazināt šausminošo vardarbības gadījumu skaitu, kas viņus tik ļoti satrauc? Ko mēs — valdība, policija, pilsoņi, vecāki un aprūpētāji, mēs visi kopā — varam darīt, lai padarītu mūsu sociālo pasauli labāku vai vismaz drošāku? Skatīt →