Saturs
Kā kļūt par vīramāti pirms kļūšanas par māti?
Kad pienācis laiks gulēt kopā ar savu mīļāko, Džesikai jāceļas, lai pagatavotu brokastis sava jaunā mīluļa bērniem. Tāpat kā viņa, daudzas jaunas sievietes ir attiecībās ar vīrieti, kurš jau ir tēvs. Viņi bieži atsakās no komforta dzīvot kā “bezbērnu” pāris, lai gan paši vēl nav pieredzējuši mātes stāvokli. Praksē viņi dzīvo jauktā ģimenē un bērniem ir jāpieņem. Ne vienmēr viegli.
Būt jaunam partnerim un pamātei vienlaikus
"Es esmu "vīramāte", kā saka, divarpus gadus vecam zēnam. Manas attiecības ar viņu iet ļoti labi, viņš ir burvīgs. Es ātri atradu savu vietu, saglabājot nedaudz jautru lomu: stāstu viņam stāstus, mēs kopā gatavojam. Grūti sadzīvot ir apzināties, ka pat tad, ja es viņam patīku, tad, kad viņam ir skumji, viņš mani atraida un aicina pēc tēva,” liecina 2 gadus vecā Emīlija. Speciālistei Katrīnai Audibertai viss ir pacietības jautājums. Jaunā partnera, bērna un tēva, izveidotajai trijotnei ir jāatrod savs maksimālais ātrums, lai kļūtu par jauktu ģimeni. Tas nav tik viegli, kā šķiet. “Ģimenes reorganizācija bieži rada problēmas pārī un starp pabērnu un bērnu. Pat ja jaunais kompanjons dara visu iespējamo, lai viss noritētu labi, viņa saskaras ar realitāti, kas visbiežāk ļoti atšķiras no tā, ko viņa bija iedomājusies. Viss būs atkarīgs no tā, ko viņa piedzīvojusi bērnībā, pie vecākiem. Ja viņa cieta no autoritāra tēva vai sarežģītas šķiršanās, pagātnes sāpes atdzīvinās jaunā ģimenes konfigurācija, īpaši ar kompanjona bērniem,” norāda psihoterapeite.
Savas vietas atrašana jauktajā ģimenē
Šīs sievietes galvenokārt nomoka viens jautājums: kādai lomai viņām jābūt ar sava partnera bērnu? “Pirmkārt, ir jābūt pacietīgam, lai izveidotu stabilas attiecības ar otra bērnu. Mēs nedrīkstam brutāli uzspiest audzināšanas veidu, kā arī nedrīkstam būt mūžīgā konfliktā. Padoms: ikvienam ir jāvelta savs laiks, lai pieradinātu. Nedrīkst aizmirst, ka bērni jau dzīvojuši, pirms šķiršanās ieguvuši izglītību no mātes un tēva. Jaunajai vīramātei būs jātiek galā ar šo realitāti un jau iedibinātajiem ieradumiem. Vēl viena svarīga lieta: viss būs atkarīgs no tā, ko šī sieviete pārstāv bērna prātā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas ieņem jaunu vietu viņu tēva sirdī. Kā notika šķiršanās, vai viņa par to ir “atbildīga”? Ģimenes līdzsvars, ko vīramāte cenšas nodibināt, būs atkarīgs arī no tā, kāda loma viņai bija vai nebija bērna vecāku šķirtībā,” skaidro speciāliste. Mājas maiņa, ritms, gulta... bērnam dažreiz ir grūtības dzīvot savādāk pirms šķiršanās. Pieņemt ierasties tēva mājā, atklāt, ka viņam ir jauna “mīļa”, bērnam nav viegli. Tas var aizņemt ilgu laiku. Dažkārt pat noiet greizi, piemēram, kad vīramāte bērnam kaut ko lūdz, bērns var īsi atbildēt “ka viņa nav viņa māte”. Pārim šajā laikā jābūt vienotiem un konsekventiem savā nostājā. “Atbilstoša atbilde ir paskaidrot bērniem, ka patiesībā tā nav viņu māte, bet gan pieaugušais, kurš dzīvo kopā ar tēvu un veido jaunu pāri. Tēvam un viņa jaunajam biedram bērniem jāatbild ar tādu pašu balsi. Tas ir svarīgi arī nākotnei, ja viņiem kādreiz būs kopīgs bērns. Visiem bērniem ir jāsaņem vienāda izglītība, bērniem no iepriekšējās savienības un tiem, kas nāk no jaunās savienības,” norāda speciāliste.
Ko tas maina sievietei, kura vēl nav māte?
Jaunas sievietes, kuras izvēlas ģimenes dzīvi, kad viņām vēl nav piedzimis bērns, bezbērnu pārī piedzīvos sentimentālu pieredzi, kas ļoti atšķiras no viņu draudzenēm. “Sieviete, kura ienāk bieži vecāka vīrieša dzīvē, kuram agrāk bija bērni, vispirms atsakās būt pirmā sieviete, kas viņu dzemdējusi. Viņa nepārdzīvos jaunizveidoto pāru “medusmēnesi”, domājot tikai par viņiem. Vīrietis tikko izšķīries un padomā būs viss, kas skar tuvākus vai tālākos bērnus. Viņam nav 100% romantiskas attiecības, ”skaidro Katrīna Audiberta. Dažas sievietes var justies atstumtas no partnera galvenajām bažām. “Kad šīs sievietes, kuras nekad nav piedzīvojušas mātes stāvokli, izvēlas vīrieti, kurš jau ir tēvs, patiesībā tēva figūra viņas savaldzina. Savā psihoanalītiķa pieredzē bieži novēroju, ka šie tēvi-biedri ir “labāki” nekā tēvs, kas viņiem bija bērnībā. Viņi viņā saskata tēvišķās īpašības, kuras viņi novērtē, kuras paši meklē. Viņš savā ziņā ir “ideāls” vīrietis, kā potenciāli “ideāls” vīrietis-tēvs topošajiem bērniem, kas viņiem būs kopā,” norāda sarukts. Daudzas no šīm sievietēm patiesībā domā par dienu, kad viņas vēlēsies laist pasaulē bērnu ar savu pavadoni. Kāda māte stāsta par šo delikāto sajūtu: “Rūpes par saviem bērniem liek man izmisīgi iegūt savus mazuļus, izņemot to, ka mans partneris vēl nav gatavs sākt no jauna. Es arī uzdodu sev daudz jautājumu par to, kā viņas bērni viņu pieņems, kad viņi būs vecāki. Instinktīvi es sliecos domāt, ka jo tuvāk ir bērni, jo labāk būs jauktā māsā. Baidos, ka šo jauno bērniņu viņa lielie brāļi īsti nepieņems, jo viņiem būs liela plaisa. Tas vēl nav rītdiena, bet es atzīstu, ka tas mani traucē,” liecina Aurēlija, 27 gadus veca jauna sieviete, pārī ar vīrieti un divu bērnu tēvu.
Pieņemiet, ka viņa biedram jau ir ģimene
Citām sievietēm tieši pašreizējā ģimenes dzīve var radīt satraukumu pāra turpmākajam projektam. “Patiesībā mani ļoti traucē tas, ka manam vīrietim galu galā būs divas ģimenes. Tā kā bija precējies, tad jau piedzīvojis citas sievietes grūtniecību, lieliski zina, kā rūpēties par bērnu. Pēkšņi es jūtos mazliet vientuļš, kad vēlamies bērniņu. Man ir bail, ka mani salīdzina, ka man klāsies sliktāk nekā viņam vai viņa bijušajai sievai. Un galvenais, egoistiski es labprātāk būtu izveidojis mūsu 3 cilvēku ģimeni. Dažreiz man ir radies iespaids, ka viņas dēls ir kā iebrucējs starp mums. Ir grūtības, kas saistītas ar aizbildnību, alimentiem, es tiešām nedomāju, ka es to visu pārdzīvoju ! », liecina Stéphanie, 31, attiecībās ar vīrieti, maza zēna tēvu. Tomēr, pēc psihoterapeita domām, ir dažas priekšrocības. Kad vīramāte savukārt kļūs par māti, viņa savus bērnus sagaidīs mierīgāk, jau izveidotā ģimenē. Viņa jau būs dzīvojusi ar maziem bērniem un būs ieguvusi mātes pieredzi. Šīs sievietes baidās tikai no tā, ka viņas nav uzdevumu augstumos. Tāpat kā tās, kuras pirmo reizi kļūst par māmiņām.