Rudenī vitamīnu krājumi dabiski izžūst: beidzas veselīgu produktu pārpilnība, arvien biežāk mūsu šķīvjos nonāk smagie ogļhidrāti. Lai dotu sev spēku, nepieņemtos lieko svaru un izvairītos no rudens depresijas, ievērojiet šos noteikumus:
1. Uzskats, ka, iestājoties rudenim, jāpalielina diētas kaloriju saturs, neatbilst patiesībai. Centieties vairāk kustēties, nevis ēst smagāk.
2. Ņemiet par savas diētas pamatu augļus un dārzeņus, vēlams dzeltenos un oranžos. Tie ir ķirbis, burkāni, hurma, citrons, citrusaugļi. Pievērsiet uzmanību kāpostiem – sautētiem vai skābētiem kāpostiem. Neaizmirstiet par raudzētu pienu – biezpienu, krējumu un kefīru.
3. Brokastīs vai pusdienās atstājiet veselīgu putru – tā nodrošinās enerģijai nepieciešamos ogļhidrātus. Dodiet priekšroku griķiem, rīsiem un auzu pārslām.
4. Pārtikas labas asimilācijas pamats ir frakcionēts uzturs. Sadaliet maltīti 6 ēdienreizēs un neēdiet nakti.
5. Saules gaismas trūkuma dēļ rudens krasi samazina serotonīna līmeni mūsu organismā. Nebarojiet sevi ar šokolādi, lai papildinātu savu laimes hormonu, bet gan dienas laikā pavadiet laiku ārā.
Kādi ēdieni noderēs rudenī?
Ķirbis ir sezonas karaliene. Šī oga ir pilna ar letēm un pat par ļoti “garšīgu” cenu. No ķirbja var pagatavot “3 ēdienus plus kompotu” – zupas, graudaugus, desertus, sulas. Ķirbis ir bagāts ar karotīnu un labi uzsūcas gremošanas traktā.
Pipari piestāv ķirbim – galda naglai. To var cept, cept, pildīt un konservēt. Paprika satur ļoti daudz C un A vitamīna – cīnās pret sezonālām saaukstēšanās slimībām un palīdz noplicinātiem matiem un nagiem.
Arbūzs ir pilns ar fruktozi un glikozi – paradīze notievēšanai ar saldumu. Arbūzs satur B, C grupas vitamīnus, folijskābi, šķiedrvielas, palīdz “izskalot” organismu, taču esiet uzmanīgi – noslogo nieres!
Kabači, lai arī rudenī nav jaunums, tomēr pagarinās ierasto vasaras garšu un atbalstīs ar vitamīniem. Mazkaloriju, tas ir neaizstājams burtiski visā: zupā un piedevās, un maizes izstrādājumos. Cukini palīdzēs mazināt pietūkumu.
Āboli ir glābējs tiem, kas pieraduši našķoties. Tie gan piesātina, gan garšo saldi, un novērš uzmanību no uzmācīgām domām par ēdienu. Turklāt tas ir lielisks šķiedrvielu avots, kas palīdzēs uzturēt kuņģa un zarnu darbību.
Spināti ir bagāti ar vitamīniem A, B2, B6, H (biotīns), C, K, folijskābi, kalciju, kāliju un magniju – veselu multivitamīnu! Tas satur daudz olbaltumvielu, pozitīvi ietekmē vielmaiņu, regulē gremošanas traktu un mazina nogurumu.
Vīģes ir kālija avots, tā satura līderis. Vīģes var ēst kā desertu un pasniegt pie dažiem pamatēdieniem. Vīģes satur arī karotīnu, olbaltumvielas un dzelzi jūsu veselībai.
Būt veselam!