Saturs
Ieejot lielveikalā, atrodamies preču pārpilnībā – gan vajadzīgu, gan nevajadzīgu. Psiholoģiski gudri tirgotāji dara visu, lai papildus galvenajam produktu sarakstam mēs iegādātos pēc iespējas vairāk. Ikreiz, liekot preces ratiņos, jādomā – vai tā ir apzināta izvēle vai uzspiesta reklāma?
1. Pievilcīgs uzraksts
Visu veidu brīdinājumi uz etiķetēm un baneriem, kas sākotnēji ir vispārzināma patiesība, ir paredzēti, lai piesaistītu mūsu uzmanību. Piemēram, augu eļļa nesatur ĢMO un holesterīnu, lai gan dabā nevar pastāvēt cita augu eļļa. Taču tieši šāda uzmācīga reklāma virza mūsu impulsīvās vēlmes iegādāties pareizo un nekaitīgo preci.
Mēs pilnībā izvairāmies no ģenētiski modificētiem produktiem, piemēram, spitālības. Taču daudzi produkti a priori nevar saturēt izmainītus gēnus, jo tie tika audzēti vai novākti savvaļā, kur cilvēki neiejaucās.
2. “Noderīgi” produkti
Vispopulārākā etiķete uz pārtikas produktiem ir “bez konservantiem”. Mūsu roka automātiski sniedzas pēc ekoproduktiem, lai gan šāds uzraksts nebūt nenozīmē labumu. Galu galā pievienotais cukurs būtībā ir konservants un nepadarīs mūsu ķermeni veselīgāku.
Vēl viens uzsvars, kas tiek likts, lai piesaistītu uzmanību, uzraksti ir zemnieciski, ekoloģiski. Ne visus produktus var izaudzēt ciemos vai ekoloģiski tīrās teritorijās līdz tik lielam patēriņa apjomam. Un jāsaprot, ka simtiem olu lielveikalā nekādā gadījumā nav ciema dējējvistu īpašums, bet gan vienkāršs reklāmas triks.
Nekas nepaaugstina produkta reitingu, kā to apstiprinājušas cienījamas organizācijas – labāko māmiņu kopiena, Veselības ministrija, veselības un kvalitātes institūti. Dažādas organizācijas ir ieinteresētas sniegt šādus ieteikumus naudas atlīdzībai vai savstarpējai reklāmai, un bieži vien tās nav atbildīgas par produktu kvalitāti un sastāvu.
4. Viss par pazeminātu cenu
Akcijas ar preču pazemināšanu liek cilvēkiem iegādāties pārtiku turpmākai lietošanai, lai gan ilgākā laika posmā tā var sabojāties un nonākt atkritumu tvertnē. Vienmēr koncentrējieties uz savu pārtikas preču grozu un vadieties pēc iepriekš sastādīta preču saraksta, nevis pēc vēlmes izdevīgi iegādāties nevajadzīgu produktu akcijai.
5. Nederīga kopsumma
Nesot pārtikas preces līdz kasei, noguruši no iepirkšanās, klienti ir gatavi ātri saņemt un apmaksāt čeku. Ļoti bieži cena kasē neatbilst deklarētajai cenai plauktā, taču nogurums un vienaldzība šīs neatbilstības pamana garām. Rets principiāls pircējs par savām precēm cīnīsies līdz pēdējam santīmam, savukārt vairākums ignorēs cenu neprecizitātes, ko izmanto lielie veikali.
6. Līdzīgi etiķešu dizaini
Daži neskaidri zīmoli izstrādā logotipus un etiķetes, kas ir līdzīgas labi zināmu reklamēto ražotāju logotipiem un etiķetēm. Attēls mūsu prātos vairāk vai mazāk sakrita – un preces ir mūsu grozā, arī par patīkami pazeminātu cenu.
7. Vieta saulē
Tiek uzskatīts, ka preces, kuras veikalam nepieciešams ātri pārdot, ir mūsu acu līmenī. Un apakšējos vai augšējos plauktos viena un tā pati prece var būt kvalitatīvāka un lētāka. Bieži vien mūsu slinkums neļauj mums vēlreiz pieliekties vai izstiept roku. Tas pats attiecas uz produktiem, kas ātri bojājas – vissvaigākais atrodas ledusskapja aizmugurē. Un uz robežas – produkti, kuriem beidzas derīguma termiņš.
Atgādinām, ka iepriekš runājām par to, kurus 7 produktus lielveikalā labāk nepirkt, kā arī apbrīnojām, uz kādu radošu mārketinga triku suņu barības pārdevējs ķērās pie, lai to pārdotu vairāk.