Briesmīgie cilvēku dzīvību un mājokļu zaudējumi ir labi dokumentēti, taču putnu, zīdītāju, zivju un kukaiņu populācijām, kas saistītas ar to dzīvotņu iznīcināšanu, būs arī ilgtermiņa ietekme uz ekosistēmu.
Kurmji, eži, āpši, peles, sliekas un daudzi kukaiņi un putni ir neseno plūdu, vētru un stipro lietusgāžu neredzēti upuri.
Tiklīdz ūdens līmenis Anglijā sāka kristies, vides speciālisti ziņoja, ka dienvidu piekrastē izskaloti aptuveni 600 putnu – alku, kaķu un kaiju līķu, kā arī 250 roņi, kas noslīkuši Norfolkā, Kornvolā un Normandijas salās. Tiek ziņots, ka Francijas piekrastē gājuši bojā vēl 11 jūras putni.
Valsti skāra nerimstošas vētras. Dzīvnieki parasti var tikt galā ar sliktiem laikapstākļiem, taču pašlaik tiem ir liegtas barības rezerves un viņi lielā skaitā mirst. Deivids Džārviss, British Divers Marine Life Rescue direktors, sacīja, ka viņa organizācija ir ļoti iesaistīta roņu glābšanā: "Kopš janvāra mēs esam veikuši 88 lidojumus, lai glābtu jūras dzīvi, un lielākā daļa skarto dzīvnieku bija roņu mazuļi."
Vairākas roņu kolonijas tika iznīcinātas, un simtiem pludmalēs tika atrasti miruši, ievainoti vai pārāk vāji, lai izdzīvotu. Starp vissmagāk skartajām vietām ir Linkolnšīra, Norfolka un Kornvola.
Bojājumi tika nodarīti 48 nozīmīgākajām savvaļas teritorijām Apvienotajā Karalistē, tostarp vairākām nacionālajām rezervēm. Anglijas piekrastes savvaļas dzīvnieku speciālists Tims Kolinss sacīja: “Tiek lēsts, ka Anglijā ir appludināti aptuveni 4 hektāri aizsargājamo piekrastes savvaļas dabas teritoriju.
Īpaši skartās teritorijas ir piekrastes ganības un purvi, sāls lagūnas un niedru dobes. Visas šīs vietas ir valsts nozīmes, un 37 no tām ir arī starptautiskas nozīmes.
Plūdu ietekmes mērogs un apmērs uz daudzām sugām vēl tiek vērtēts, taču sagaidāms, ka visvairāk skars ziemojošie dzīvnieki.
Peles noslīkst, ja plūdi ir ātri. Ja tas būtu salīdzinoši lēns, viņi varētu atkāpties, bet tas viņus novestu konfliktā ar kaimiņiem, viņi cīnītos un savainot viens otru.
Marks Džounss no Starptautiskās humānās biedrības sacīja, ka tika ietekmēti arī daudzi citi dzīvnieki: "Dažas āpšu ģimenes gandrīz noteikti ir pilnībā iznīcinātas."
Kamenes, sliekas, gliemeži, vaboles un kāpuri bija pakļauti plūdu un mitrāju riskam. Šogad varam sagaidīt mazāk tauriņu.
Pelējums ir nāvējošs kukaiņu ienaidnieks. Tas nozīmē, ka var būt mazāk kāpuru, ar kuriem putni barojas.
Jūras zvejnieki, kas ķer upes zivis, ir ļoti cietuši, jo lietavas un plūdi ir atnesuši tik daudz dūņu, ka ūdeņi ir kļuvuši pārāk dubļaini. Briesmajiem putniem, piemēram, snaiperiem, būs grūti, ja plūdi turpināsies to ligzdošanas sezonā. Spēcīgās vētras laikā tūkstošiem jūras putnu gāja bojā.
Plūdi prasījuši tūkstošiem tonnu auglīgas augsnes virskārtas, taču, ja tie turpināsies, sekas varētu būt daudz sliktākas.
Pēc dažām nedēļām zem ūdens augi sāk sadalīties, izraisot skābekļa deficītu un indīgu gāzu izdalīšanos. Ja plūdu ūdeņi ir piesārņoti ar pesticīdiem vai citām toksiskām rūpnieciskām ķimikālijām, sekas var būt postošas.
Bet tās nav visas sliktas ziņas. Tika ietekmētas pat dažas zivju sugas. Piemēram, gandrīz 5000 zivju tika atrastas mirušas laukos netālu no Gēringas pie Temzas Oksfordšīrā pēc tam, kad upe tās appludināja un ūdens norima. "Kad notiek plūdi, jūs varat arī zaudēt mazuļus, tos vienkārši aiznesīs ūdens," sacīja Martins Salters no Fishing Corporation.
Pēdējo trīs mēnešu laikā vētrā nokrituši simtiem senu koku, tostarp 300 gadus veci ozoli un dižskābarži. National Trust ziņo, ka daži apgabali nav piedzīvojuši šādus postījumus kopš 1987. gada lielās vētras. Mežsaimniecības komisija lēš, ka Sentjūdas vētra novembrī nogalināja 10 miljonus koku.
Sliekas, kas guļ ziemas miegā un elpo caur ādu, ir smagi skārušas visspēcīgākās ziemas lietavas, kas jebkad reģistrētas Apvienotajā Karalistē. Viņiem patīk mitra augsne, taču tie ir ļoti neaizsargāti pret aizsērēšanu un plūdiem. Plūdu laikā nosmaka desmitiem tūkstošu tārpu, pēc kuriem bez barības palika ķirbji, kurmji, dažas vaboles un putni.