Kāpēc nav nepieciešams un pat kaitīgi meklēt līdzsvaru starp ģimeni un karjeru

Vai esi ievērojis, ka līdzsvara atrašana starp ģimeni, laiku sev un karjerai laupa enerģiju un ticību sev? Pārsvarā no tā cieš sievietes, jo, pēc valdošā viedokļa, viņu pienākums ir “žonglēt” ar dažādām lomām. Piesakoties darbā, nevienam neienāktu prātā pajautāt vīrietim, kā viņam izdodas veidot veiksmīgu karjeru un veltīt laiku bērniem, vai mācību gada sākums liegs viņam laikus pabeigt projektu. Sievietēm uz šādiem jautājumiem jāatbild katru dienu.

Mēs visi, neatkarīgi no dzimuma, vēlamies atzinību, sociālo statusu, iespēju attīstīties, vienlaikus nezaudējot saikni ar mīļajiem un piedaloties savu bērnu dzīvē. Kā liecina Egona Zehndes pētījums, vadošos amatos interesējas 74% cilvēku, bet sieviešu vidū līdz ar vecumu šis procents samazinās līdz 57%. Un viens no galvenajiem iemesliem ir līdzsvara problēma starp darbu un ģimeni.

Ja ar “līdzsvaru” saprotam vienādu laika un enerģijas daļu attiecību, ko atdodam darbam un personīgajai dzīvei, tad vēlme atrast šo vienlīdzību var mūs iedzīt stūrī. Tā ir tiekšanās pēc viltus cerībām, dedzīga vēlme panākt līdzsvaru, pārlieku prasība, kas mūs izposta. Jau esošajam stresa līmenim pievienojas jauns faktors — nespēja vienlīdz labi tikt galā ar visiem pienākumiem.

Jau pats jautājuma uzdošana — līdzsvara atrašana starp divām lietām — liek mums izvēlēties «vai nu-vai», it kā darbs nebūtu dzīves sastāvdaļa, tāpat kā draugi, vaļasprieki, bērni un ģimene. Vai arī darbs ir kaut kas tik smags, ka grūti līdzsvarot ar patīkamu personīgo dzīvi? Līdzsvars ir sava veida idealizācija, stāzes meklējumi, kad neviens un nekas nekustas, viss ir sasalis un būs ideāli mūžīgi. Patiesībā līdzsvara atrašana nav nekas cits kā tiekšanās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Mēģiniet domāt par līdzsvaru kā vēlmi piepildīties abās jomās bez nožēlas un vainas.

Kā būtu, ja tā vietā, lai līdzsvarotu «nelīdzsvarotos», mēģinātu veidot vienotu darba un personīgās dzīves stratēģiju? Produktīvāks skatījums uz cilvēku kā veselu sistēmu, atšķirībā no duālistiskās pieejas, kas to sadala pretējas «daļās» ar dažādām vēlmēm. Galu galā darbs, personīgā dzīve un ģimene ir vienas dzīves daļas, tajās ir gan brīnišķīgi mirkļi, gan lietas, kas mūs nomāc.

Kā būtu, ja mēs abās jomās piemērotu vienu stratēģiju: dariet to, kas jums patīk un izbaudiet to, cenšoties pēc iespējas efektīvāk tikt galā ar neinteresantiem uzdevumiem un novirzīt savu pieredzi tur, kur tas patiešām ir vērtīgs? Mēģiniet domāt par līdzsvaru kā vēlmi piepildīties abās jomās bez nožēlas vai vainas. Tas sniegs jums piepildījuma, piepildījuma un līdzsvara sajūtu.

Uz kādiem principiem šādu stratēģiju var veidot?

1. CELTNIECĪBAS STRATĒĢIJA

Tā vietā, lai izmantotu noraidīšanas stratēģiju, kas rada trūkuma sajūtu un atņem mums gandarījumu, pieņem būvniecības stratēģiju. Tā vietā, lai domātu par to, ka mājās ir nepietiekams darbs, un nožēlot, ka nepietiek laika ar bērniem, sēžot sarunās birojā, apzināti jāveido pilnvērtīga dzīve.

Šai stratēģijai ir arī fizioloģisks izskaidrojums. Divas dažādas nervu sistēmas, attiecīgi simpātiskā un parasimpātiskā, ir atbildīgas par stresa reakciju un relaksāciju mūsu ķermenī. Noslēpums ir tāds, ka viņiem abiem jādarbojas vienādi. Tas ir, atpūtas daudzumam jābūt vienādam ar stresa daudzumu.

Izvēlieties un regulāri praktizējiet aktivitātes, kuras jūs atpūšaties: riteņbraukšana vai pastaigas, fiziskās aktivitātes, komunikācija ar bērniem un mīļajiem, pašapkalpošanās, vaļasprieki. Laika gaitā jūs jutīsit, ka “relaksācijas sistēma” ir sākusi uzvarēt stresa reakciju.

Var palīdzēt arī alternatīva nedēļas nogales plānošana, kad jūs plānojat dienu "apgrieztā veidā", par prioritāti izvirzot patīkamas aktivitātes, nevis veicot tās kā atlikumus pēc "vajadzīgām" lietām.

2. STEREOTIPU NORAIDĪŠANA

Darbs var būt laba iespēja izskaidrot bērniem un tuviniekiem, kādus ieguvumus tu nes, iemeslus, kāpēc tu dari profesionālu darbu, un, visbeidzot, savu lomu, kas papildinās mājas tēlu. Nenovērtējiet par zemu darbā pavadīto laiku – gluži otrādi, uzlūkojiet savu darbību kā uz vērtīgu ieguldījumu un izmantojiet iespēju mācīt bērnam savas vērtības.

Pastāv uzskats, ka sieviete, kas dod priekšroku karjerai, padara savus bērnus nelaimīgus. Pētījuma rezultāti, kas veikti 100 cilvēku vidū 29 valstīs, atspēko šo hipotēzi. Strādājošo māmiņu bērni ir tikpat laimīgi kā tie, kuru mammas palika mājās pilnu slodzi.

Turklāt ir arī pozitīva ietekme: strādājošu māšu pieaugušās meitas biežāk strādā patstāvīgi, ieņem vadošus amatus un saņem lielas algas. Strādājošo māmiņu dēli bauda daudz vienlīdzīgākas dzimumu attiecības un pienākumu sadali ģimenē. Paturiet to prātā, saskaroties ar stereotipu, ka strādājoša māte palaiž garām kaut ko savam bērnam vērtīgu.

3. DZĪVE AP "MĪLESTĪBU"

Meklējot līdzsvaru, ir svarīgi saprast, kas tieši tev sniedz iedvesmu darbā. Ar līdzīgiem pienākumiem vienus rosina iespēja izaicināt sevi un sasniegt neiespējamo, citus – iespēja ieguldīt laiku darbinieku apmācībā, citus motivē radīšanas process, bet citus labprāt ved sarunas ar klientiem.

Analizējiet to, ko jums patīk darīt, kas jūs dod enerģiju, sniedz prieka un plūsmas sajūtu, un pēc tam palieliniet to. Var mēģināt vismaz mēnesi nodzīvot citās kategorijās: ierastā “darba” un “ģimenes” vietā savu dzīvi sadali “mīlētajā” un “nemīlētajā”.

Būtu naivi teikt, ka mums jādara tikai tas, kas mums patīk. Taču, vērojot sevi un izceļot to, ko mums patīk darīt (darbā vai ģimenes dzīvē), un pēc tam palielinot savu favorītu īpatsvaru abās jomās, tas ļaus mums justies labāk. Turklāt mūsu draugi, radi, kolēģi varēs gūt labumu no mūsu labākajām izpausmēm.

Kas no tā izriet?

Ja jūs varat veidot savu dzīvi, balstoties uz šiem principiem, izaužot realitātes audumu "caur" dažādām jomām un par centru tam, kas jums patiešām patīk, tas sniegs jums gandarījumu un prieku.

Nemainiet visu radikāli uzreiz — ir ļoti viegli saskarties ar neveiksmi un atstāt visu, kā tas ir. Sāciet ar mazumiņu. Ja strādājat 60 stundas nedēļā, nemēģiniet uzreiz iekļauties 40 stundu rāmī. Ja jūs nekad neesat vakariņojis kopā ar ģimeni, nepiespiediet sevi to darīt katru dienu.

Pats galvenais ir spert pirmo soli un par katru cenu pieturēties pie jaunajiem principiem. Ķīniešu gudrība palīdzēs jums sākt: "Ir divi labvēlīgi brīži, lai sāktu jaunu: viens bija pirms 20 gadiem, otrs ir tieši tagad."

Atstāj atbildi