Saturs
10-12 gadu vecumā bērns mūs vairs nedzird. Mēs bieži nezinām, ko viņš grib, ko dara, par ko domā — un baidāmies palaist garām trauksmes signālus. Kas tev traucē uzturēt kontaktus?
1. Ir izmaiņas fizioloģiskā līmenī
Lai gan kopumā smadzenes veidojas līdz 12 gadu vecumam, šis process pilnībā noslēdzas pēc divdesmit. Tajā pašā laikā visilgāk turpina attīstīties garozas priekšējās daivas, smadzeņu zonas, kas kontrolē mūsu impulsus un ir atbildīgas par spēju plānot nākotni.
Bet tikai no 12 gadu vecuma dzimumdziedzeri tiek aktīvi “ieslēgti”. Tā rezultātā pusaudzis nespēj racionāli kontrolēt hormonālo vētru izraisītās emociju svārstības, grāmatā “Ķermenis mīl patiesību” argumentēja neirozinātnieks Deivids Servans-Šraibers.1.
2. Mēs paši saasinām komunikācijas grūtības.
Sazinoties ar pusaudzi, mēs inficējamies ar pretrunu garu. “Bet bērns tikai meklē sevi, vingro, un, piemēram, tētis jau nopietni cīnās, liekot lietā visu savas pieredzes un spēka spēku,” stāsta eksistenciālā psihoterapeite Svetlana Krivcova.
Pretējs piemērs ir, kad vecāki, mēģinot pasargāt bērnu no kļūdām, projicē viņam savu pusaudža pieredzi. Tomēr tikai pieredzējis pats par sevi var palīdzēt attīstībai.
3. Mēs vēlamies darīt viņa darbu viņa vietā.
"Bērnam viss kārtībā. Viņam jāattīsta savs «es», jāapzinās un jāapstiprina savas robežas. Un vecāki vēlas darīt šo darbu viņa vietā,” skaidro Svetlana Krivcova.
Protams, pusaudzis ir pret to. Turklāt šodien vecāki pārraida bērnam abstraktus vēstījumus, kurus acīmredzot nav iespējams izpildīt: “Esi laimīgs! Atrodi kaut ko, kas tev patīk!» Bet viņš to joprojām nevar izdarīt, viņam tas ir neiespējams uzdevums, uzskata psihoterapeite.
4. Mēs esam pakļauti mītam, ka pusaudži ignorē pieaugušos.
Ilinoisas Universitātes (ASV) psihologu pētījums parādīja, ka pusaudži ne tikai nav pret vecāku uzmanību, bet, gluži pretēji, to ļoti novērtē.2. Jautājums ir, kā mēs parādām šo uzmanību.
“Ir svarīgi saprast, kas viņus satrauc, pirms mest visus pedagoģiskos spēkus uz to, kas mūs satrauc. Un vairāk pacietības un mīlestības,” raksta Deivids Servans-Šreibers.
1 D. Servans-Šreibers «Ķermenis mīl patiesību» (Ripol klasika, 2014).
2 J. Caughlin, R. Malis «Pieprasījuma/atteikšanās komunikācija starp vecākiem un pusaudžiem: Saiknes ar pašcieņu un vielu lietošanu, Journal Of Social & Personal Relationships, 2004. gads.