Pieredze var aptvert visas mūsu dzīves sfēras, un mēs to pat nepamanīsim. Kā atgūt kontroli un kļūt par situācijas saimnieku, it īpaši, ja esat piedzīvojis patiesi saspringtu notikumu?
Ja nesen esat piedzīvojis traumu, par kaut ko ļoti uztraucaties vai vienkārši atrodaties pastāvīgā stresā, iespējams, pazīstat sajūtu, ka apkārtējā pasaule, šķiet, neeksistē. Iespējams, ka visa jūsu dzīve vienā brīdī ir saplūdusi, un jūs vairs neredzat neko citu kā tikai savu ciešanu objektu.
Trauksmei un ciešanām patīk "sagrābt teritorijas". Tie rodas vienā mūsu dzīves jomā un pēc tam nemanāmi izplatās uz visu pārējo.
Traumas vai kāds nozīmīgs negatīvs notikums mūs satrauc. Ja mēs sastopamies ar dažiem cilvēkiem vai notikumiem, kas mums atgādina par mūsu sāpēm, mēs uztraucamies vēl vairāk. Kad esam noraizējušies, mēs cenšamies izvairīties no tikšanās, kas varētu mūs pat garīgi atgriezt vietā, kur esam cietuši. Taču kopumā šī stratēģija nav tik laba, kā mēs domājam, saka fizioloģe, stresa vadības un izdegšanas speciāliste Sjūzena Hāsa.
"Ja mēs pārāk aizsargājam savas satrauktās smadzenes, viss tikai pasliktinās," skaidro eksperts. Un, ja mēs nepārstāsim to pārāk lolot, mūsu pasaule var sarukt līdz niecīgam izmēram.
Stress vai komforts?
Pēc šķiršanās no partnera cenšamies neapmeklēt kafejnīcas, kurās kopā jutāmies labi. Mēs pārstājam klausīties grupas, kurās kādreiz bijām kopā uz koncertiem, mēs pārtraucam pirkt noteikta veida kūkas vai pat mainām maršrutu, ar kuru devāmies kopā, uz metro.
Mūsu loģika ir vienkārša: mēs izvēlamies starp stresu un komfortu. Un īstermiņā tas ir labi. Tomēr, ja vēlamies dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, mums ir vajadzīga apņēmība un mērķis. Mums ir jāatgūst sava pasaule.
Šis process nebūs viegls, bet ļoti interesants, pārliecināts Hāss. Mums būs jāizmanto visas mūsu pašpārbaudes pilnvaras.
Šeit ir dažas lietas, kas jāpatur prātā ikvienam, kurš vēlas paplašināt savu redzējumu un atgūt traumas “sagūstītās” teritorijas:
- Katru reizi, kad atklājam kādu savas dzīves jomu, kuru ir skārusi un mazinājusi trauma, mums ir vēl viena iespēja atgūt daļu no savas pasaules. Kad pamanām, ka mūziku klausāmies retāk vai neesam bijuši teātrī ilgāku laiku, varam pie sevis atzīties notiekošajā un sākt kaut ko darīt lietas labā: nopirkt biļetes uz ziemas dārzu vai vismaz ieslēgt mūziku plkst. brokastis.
- Mēs varam atgūt kontroli pār savām domām. Patiesībā mēs visu kontrolējam daudz labāk, nekā domājam — vismaz savā galvā mēs noteikti esam saimnieki.
- Neiroplastiskums, smadzeņu spēja mācīties caur pieredzi, var mums ļoti palīdzēt. Mēs «mācām» savām smadzenēm baidīties, slēpties, izvairīties no problēmām arī pēc tam, kad briesmas ir pārgājušas. Tādā pašā veidā mēs varam pārprogrammēt savu apziņu, radīt tai jaunas asociatīvas sērijas. Ejot uz grāmatnīcu, kur bijām kopā un bez kuras mums pietrūkst, varam nopirkt grāmatu, kuru ilgi bijām pie aci, bet neuzdrošinājāmies iegādāties augstās cenas dēļ. Nopirkuši sev ziedus, beidzot bez sāpēm paskatīsimies uz vāzi, kas uzdāvināta mūs pametušajiem.
- Neskrien lokomotīvei pa priekšu! Kad esam traumēti vai ciešam, mēs mēdzam gaidīt brīdi, kad beidzot tiksim atbrīvoti, un mēģināt to tuvināt par katru cenu. Bet šajā satraucošajā laikā vislabāk ir spert mazus soļus — tādus, kas neliks mums atkal krist.
Protams, ja trauksme vai ar traumām saistīti simptomi padara jūsu dzīvi neatpazīstamu, jums noteikti jālūdz palīdzība. Bet atceries, ka tev pašam vajag pretoties, nevis padoties. "Lielāko daļu šī darba veiksim neviens cits kā mēs paši," atgādina Sjūzena Hāsa. "Vispirms mums ir jāizlemj, ka mums ir pietiekami daudz!"
Mēs patiešām varam atgūt teritoriju, kuru mūsu pieredze ir "nozagusi". Iespējams, ka tur, aiz horizonta — jauna dzīve. Un mēs esam tā pilntiesīgi īpašnieki.
Par autoru: Sūzana Hāsa ir stresa vadības un izdegšanas fizioloģe.