Saturs
Poļu bērni tiek vakcinēti sliktāk nekā viņu vienaudži Čehijā, Slovākijā un Ungārijā. Bezmaksas vakcīnas ir novecojušas, un vecākiem par daudzām būtiskām precēm jāmaksā pašiem.
Poļu vecākam, kurš vēlas vakcinēt bērnu atbilstoši ES spēkā esošajiem standartiem, ir jāiztērē no 2 tūkst. līdz 3 zlotiem. – Tas, ko valsts piedāvā bez maksas, ir Baltkrievijas vai Ukrainas vakcinācijas kalendāra līmenī – stāsta prof. Andžejs Radzikovskis, Varšavas Bērnu universitātes slimnīcas klīnikas vadītājs. – Pat Turcijā ir Rietumeiropas līmeņa vakcinācijas kalendārs. Inovācijas tur tika ieviestas, kad bērnu ārsts bija veselības ministrs. Mums ir arī pediatrs, bet līdz šim mēs neesam redzējuši nekādas pozitīvas izmaiņas – piebilst Dr Paweł Grzesiowski, Varšavas Infekciju profilakses institūta fonda vadītājs.
Obligātās vakcinācijas bērniem Polijā
Obligāto vakcināciju ietvaros Polijā tiek izmantotas novecojušas vakcīnas, kas mazulim liek atkārtoti dzelt, nevis mūsdienīgi preparāti, kas ļauj vienu reizi ievadīt vakcīnas pret vairākām slimībām. Tikmēr katra injekcija bērnam ir papildu stress. Čehijā un Slovākijā obligātās vakcinācijas programmā ir pieejama augsti kombinēta sešu komponentu vakcīna (DTPa-HBV-IPV-Hib), Ungārijā - piecu komponentu vakcīna (DTPa-IPV-Hib). Taču Polijā bērni tiek vakcinēti ar trim atsevišķiem preparātiem, proti, DTP (vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu), IPV vakcīnu (lai novērstu Heine un Medin slimību, ti, vīrusu paralīzi) un pret Hib (baktērijas, kas izraisa pneimoniju un meningītu). un sepse). Turklāt mēs vakcinējam ar novecojušu vakcīnas versiju pret garo klepu, tā saukto pilnšūnu vakcīnu, savukārt ir pieejama celulozes vakcīna, kas, salīdzinot ar pilnšūnu vakcīnu, daudz retāk izraisa tā saukto lokālo un vispārējo post - vakcinācijas reakcijas. Turklāt vakcinētie XNUMX gadus veci bērni joprojām ir novecojusi dzīvā vīrusa poliomielīta vakcīnas forma, pret kuru pastāv risks, kaut arī neliels, ka viņi var kļūt aktīvi. Maziem bērniem drošākas, tā sauktās inaktivētās poliomielīta vakcīnas (IPV). Tomēr sešu gadu vecumā novecojusi poliomielīta vakcīna ir obligāta. Jums ir jāmaksā par drošāko, neaktivizēto. Obligātās vakcinācijas kalendārā nav iekļauta arī vakcinācija pret pneimokokiem un meningokokiem, kas var izraisīt letālu sepsi, kas sastopami citās valstīs.
Vakcinācija pret pneimokokiem
Jau daudzus gadus pediatri ir aicinājuši kalendārā iekļaut pneimokoku vakcināciju, ko izmanto Slovākijā, Ungārijā un Čehijā. Polijā tos bija iespējams ieviest tikai riska grupām. Pasaules Veselības organizācija pneimokoku infekcijas līdzās malārijai izvirzījusi to infekcijas slimību saraksta augšgalā, kuru kontrolei un profilaksei būtu jāpiešķir augstākā prioritāte. Pneimokoks ir visizplatītākais nopietnu bakteriālu infekciju cēlonis bērniem. Tie izraisa augšējo elpceļu iekaisumu, akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu, kā arī dažiem bērniem un pieaugušajiem var izraisīt dzīvībai bīstamu sepsi, meningītu vai pneimoniju. Jāatceras, ka meningīta komplikācija var būt kurlums, aklums, ekstremitāšu paralīze un garīga atpalicība. Vakcinācijas pret pneimokokiem sekas vērojamas Ķīļcē, kur to jau 6 gadus finansē pašvaldība. 2005.gadā tur pneimonijas dēļ hospitalizēti 136 bērni (līdz diviem gadiem), bet pēc piecu gadu programmas darbības tikai 18. samazinājusies arī saslimstība ar vidusauss iekaisumu. – Sagaidām gan vecākus, gan ārstus uz visu zīdaiņu bezmaksas vakcināciju pret pneimokokiem – uzsvēra prof. Marija Borševska-Korņacka, Klīniskās slimnīcas Neonatoloģijas un jaundzimušo intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Fr. Anna Mazovecka Varšavā. Tāpat Polijā nav finansējuma meningokoku vakcinācijai. – Lai gan meningokoku slimības ir retāk sastopamas nekā pneimokoku izraisītās, to gaita ir elektrizējošāka. Bērni mirst pa ceļam uz slimnīcu vai transportējot no uzņemšanas telpas uz palātu – stāsta prof. Radzikovskis.
Rotavīrusa vakcinācija
Arī poļu vecākiem par vakcināciju pret rotavīrusu jāmaksā no savas kabatas. To izraisītā caureja var ļoti ātri izraisīt dehidratāciju, kas zīdaiņiem un maziem bērniem ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Viņi zaudē ne tikai ūdeni, bet arī elektrolītus un elementus, kas nepieciešami pareizai ķermeņa darbībai. Bērnu hospitalizācija Polijā rotavīrusa dēļ katru gadu izmaksā PLN 70 miljonus. – Ja Valsts slimokase piešķirtu šo naudu, lai no konkrētā gada vakcinētu visu jaundzimušo populāciju, mēs paglābtu bērnus no slimības un tās radītajām komplikācijām, kā arī ietaupītu uz netiešajām izmaksām, piemēram, slimo pacientu vecāku prombūtni. darbā – skaidro Dr. Grzesiwoski.
Garā klepus atgriešanās
Neskatoties uz plaši izplatīto zīdaiņu imunizāciju pret garo klepu kopš 1950./60. gada, slimība atgriežas. Tas var izraisīt plaušu, bronhu, nieru, smadzeņu apvalku iekaisumu un pat nāvi. Tas bojā redzi, dzirdi un smadzeņu audus. Polijā pārsteigums bija pagājušais gads, kad saslimstība pieauga gandrīz trīs reizes. Interesanti, ka vairāk gadījumu tika novērots vecākajās vecuma grupās un samazinājums jaunāko vidū. – Pētījuma rezultāti liecina, ka tas ir saistīts ar imunitātes zudumu, paejot no pēdējās vakcīnas devas, un vairāk toksinogēno baktēriju celmu parādīšanos – saka prof. Janušs Šlusarčiks. Varšavas Medicīnas universitātes sabiedrības veselība. Tāpēc toreizējais Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers 2011. gadā ieviesa obligātās vakcinācijas visiem skolēniem, kā arī ieteicams vakcinēt cilvēkus, kuriem ir saskarsme ar bērniem – vecākiem, brāļiem un māsām. Arī Eiropas Savienībā arvien vairāk valstu ievieš divas revakcinācijas vecākiem bērniem un pusaudžiem. Austrijā un Luksemburgā vakcinācija ir ieteicama ik pēc 10 gadiem pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas. Polijā kopš 2004. gada tiek ieviesta garā klepus vakcīnu revakcinācija bērniem sestajā dzīves gadā. – Ja pote tiktu kaut daļēji kompensēta, tā varētu veicināt vakcinācijas pret garo klepu popularizēšanu pusaudžu un pieaugušo grupās – iesaka prof. Ślusarczyk.
Polijas imunizācijas programma
– Apkaunojoši, ka Polijas imunizācijas programma ir ne tikai nepietiekama no ASV, Kanādas vai Rietumeiropas valstu perspektīvas, bet arī daudz nabadzīgāka salīdzinājumā ar Čehijas, Slovākijas vai Ungārijas bezmaksas vakcinācijas shēmām – sašutis prof. Andžejs Radzikovskis. Tātad, ko darīt, lai poļu bērni būtu vakcinēti Eiropas līmenī un mazinātu nevienlīdzību vakcināciju pieejamības ziņā, jo pašvaldību programmas liek to mainīt atkarībā no dzīvesvietas? Speciālisti uzskata, ka risinājums varētu būt vakcīnu ievietošana kompensējamo medikamentu sarakstos un to izmaksu vismaz daļēja segšana no Nacionālās veselības fonda līdzekļiem. Profesors Radzikovskis stāsta, ka papildus obligātajām vakcinācijām ir jāatmaksā arī vakcinācija pret A hepatītu pusaudžu vidū, katra nevakcinēta polia gadījumā jāatmaksā B hepatīta vakcinācija, bērniem un veciem cilvēkiem pret pneimokokiem, pusaudžiem pret meningokokiem un garo klepu. Tāpat ir jāizglīto ārsti, lai Polijā vakcinācijas pārklājums būtu pēc iespējas augstāks. Vakcinācija nav individuālas izvēles jautājums. Jo mazāks ir vakcinācijas pārklājums iedzīvotāju vidū, jo lielāka ir inficēšanās un saslimšanas iespējamība tiem, kurus nevar vakcinēt medicīnisku iemeslu dēļ vai kuriem vakcinācija ir izrādījusies neveiksmīga. – Daudzi ārsti neiesaka vecākus vakcinēt, jo mazulis šķauda trīs reizes un šķauda visu laiku, jo viņš dodas uz bērnudārzu. Un, ja, nedod Dievs, ir bijis krampju gadījums ar drudzi, bērns ir atbrīvots no vakcinācijas uz visu mūžu. Tā tam nevajadzētu būt, uzsver Dr. Pjotrs Albrehs no Varšavas Medicīnas universitātes Gastroenteroloģijas un bērnu uztura nodaļas.