"Tas, kas ir labs planētai, ir labs mums," saka pilsētplānotāji. Saskaņā ar starptautiskās mašīnbūves kompānijas Arup pētījumu zaļās pilsētas ir drošākas, cilvēki ir veselīgāki, un viņu vispārējā labklājība ir augstāka.
Apvienotās Karalistes Ekseteras Universitātes 17 gadus ilgā pētījumā atklājās, ka cilvēki, kas dzīvo zaļajās priekšpilsētās vai pilsētu zaļajās zonās, ir mazāk pakļauti garīgām slimībām un jūtas apmierinātāki ar savu dzīvi. To pašu secinājumu apstiprina arī cits klasisks pētījums: pacienti, kuriem veikta operācija, ātrāk atveseļojas, ja viņu istabas logi paveras uz parku.
Garīgā veselība un agresīvās tendences ir cieši saistītas, tāpēc ir pierādīts, ka zaļajās pilsētās ir zemāks noziedzības, vardarbības un autoavāriju līmenis. Tas skaidrojams ar to, ka kustībās un saskarsmē ar dabu pavadītais laiks, vai tā būtu pastaiga parkā vai izbrauciens ar velosipēdu pēc darba, palīdz cilvēkam tikt galā ar negatīvajām emocijām un padara viņu mazāk konfliktējošu.
Līdzās vispārējai psiholoģiskai veselību uzlabojošai iedarbībai zaļajām zonām ir vēl kāda interesanta īpašība: tās stimulē cilvēku vairāk staigāt, nodarboties ar rīta skriešanu, braukt ar velosipēdu, savukārt fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt cilvēku fizisko veselību. Piemēram, Kopenhāgenā, izbūvējot veloceliņus visā pilsētā un līdz ar to uzlabojot iedzīvotāju veselības līmeni, bija iespējams samazināt medicīniskās izmaksas par 12 miljoniem dolāru.
Izstrādājot šo loģisko ķēdi, varam pieņemt, ka garīgi un fiziski veseliem iedzīvotājiem darba ražīgums ir augstāks, kas noved pie cilvēku labklājības līmeņa paaugstināšanās. Ir pierādīts, piemēram, ja biroja telpās ievietosiet augus, tad darbinieku produktivitāte pieaugs par 15%. Šī parādība tiek skaidrota ar uzmanības atjaunošanas teoriju, ko pagājušā gadsimta 90. gados izvirzīja amerikāņu zinātnieki Reičela un Stīvens Kaplāni. Teorijas būtība ir tāda, ka komunikācija ar dabu palīdz pārvarēt garīgo nogurumu, paaugstinot koncentrēšanās un radošuma līmeni. Eksperimenti pierādījuši, ka pāris dienu izbrauciens dabā spēj par 50% palielināt cilvēka spējas risināt nestandarta uzdevumus, un tā ir viena no pieprasītākajām īpašībām mūsdienu pasaulē.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj iet tālāk un uzlabot ne tikai cilvēka un visas sabiedrības stāvokli, bet arī padarīt pilsētas videi draudzīgākas. Attiecīgie jauninājumi galvenokārt attiecas uz enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu, oglekļa emisiju samazināšanu un atkritumu pārstrādi.
Līdz ar to šobrīd aktīvi attīstās “viedie tīkli”, kas ļauj vadīt elektroenerģijas ražošanu un patēriņu atbilstoši aktuālajām vajadzībām, kas paaugstina kopējo efektivitāti un novērš ģeneratoru dīkstāvi. Turklāt šādus tīklus var vienlaikus pieslēgt pastāvīgiem (elektrotīkli) un pagaidu (saules paneļi, vēja ģeneratori) enerģijas avotiem, kas ļauj nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi enerģijai, maksimāli izmantojot atjaunojamo resursu potenciālu.
Vēl viena iepriecinoša tendence ir ar biodegvielu vai elektrību darbināmu transportlīdzekļu skaita pieaugums. Tesla elektromobiļi jau šobrīd strauji iekaro tirgu, tāpēc pilnīgi iespējams strīdēties, ka pēc pāris gadu desmitiem izdosies būtiski samazināt oglekļa dioksīda izmešus atmosfērā.
Vēl viens jauninājums transporta jomā, kas, neskatoties uz savu fantastiskumu, jau pastāv, ir personīgo automātisko pārvadājumu sistēma. Mazie elektromobiļi, kas pārvietojas pa tiem īpaši atvēlētajām sliedēm, jebkurā laikā bez apstāšanās var nogādāt pasažieru grupu no punkta A uz punktu B. Sistēma ir pilnībā automatizēta, pasažieri navigācijas sistēmai norāda tikai galamērķi – un izbaudiet pilnīgi videi draudzīgu ceļojumu. Pēc šī principa pārvietošanās tiek organizēta Londonas Hītrovas lidostā, dažās Dienvidkorejas pilsētās un Rietumvirdžīnijas Universitātē ASV.
Šīs inovācijas prasa ievērojamas investīcijas, taču to potenciāls ir milzīgs. Ir arī piemēri budžetam draudzīgākiem risinājumiem, kas arī samazina urbanizācijas slogu uz vidi. Šeit ir tikai daži no tiem:
— Losandželosas pilsēta aptuveni 209 ielu apgaismojumu nomainīja pret energoefektīvām spuldzēm, kā rezultātā par 40% tika samazināts enerģijas patēriņš un par 40 tonnām oglekļa dioksīda emisija. Rezultātā pilsēta katru gadu ietaupa 10 miljonus dolāru.
– Parīzē tikai divu mēnešu laikā, kad darbojās velosipēdu nomas sistēma, kuras punkti atradās visā pilsētā, aptuveni 100 cilvēku ik dienu sāka braukt vairāk nekā 300 kilometrus. Vai varat iedomāties, kādu spēcīgu ietekmi tas atstās uz cilvēku veselību un vidi?
– Freiburgā, Vācijā, 25% no visas pilsētas iedzīvotāju un uzņēmumu patērētās enerģijas rodas atkritumu un atkritumu sadalīšanās rezultātā. Pilsēta sevi pozicionē kā “alternatīvo enerģijas avotu pilsētu” un aktīvi attīsta saules enerģiju.
Visi šie piemēri ir vairāk nekā iedvesmojoši. Tie pierāda, ka cilvēcei ir nepieciešamie intelektuālie un tehnoloģiskie resursi, lai samazinātu tās negatīvo ietekmi uz dabu un vienlaikus uzlabotu savu garīgo un fizisko veselību. Lietas ir mazas – no vārdiem pārejiet pie darbiem!