Saturs
Lieliski vadītāji iedvesmo darbiniekus un atklāj viņos arvien jaunus talantus, savukārt toksiskie vadītāji atņem cilvēkiem motivāciju, fizisko un intelektuālo spēku. Psihoterapeite Eimija Morina stāsta par šādu priekšnieku bīstamību gan atsevišķiem darbiniekiem, gan uzņēmumam kopumā.
Daudzi mani klienti sūdzas: “Mans priekšnieks ir tirāns. Man jāmeklē jauns darbs” vai “Man tik ļoti patika savs darbs, bet ar jauno vadību birojs kļuva vienkārši nepanesams. Es nezinu, cik ilgi vēl varēšu izturēt.» Un ir. Darbs pie toksiska priekšnieka būtiski pasliktina dzīves kvalitāti.
No kurienes nāk toksiskie priekšnieki?
Slikti vadītāji ne vienmēr ir toksiski. Dažiem vienkārši nav attīstītas līdera īpašības: organizatoriskās prasmes un komunikācijas māksla. Toksiski vadītāji kaitē citiem nevis pieredzes trūkuma, bet vienkārši "mīlestības pret mākslu" dēļ. Viņu rokās bailes un iebiedēšana ir galvenie kontroles instrumenti. Viņi nenoniecina pazemojumus un draudus, lai sasniegtu savus mērķus.
Šādiem vadītājiem bieži piemīt psihopāta un narcista iezīmes. Viņi nezina, kas ir empātija, un ļaunprātīgi izmanto savu spēku.
Kaitējums, ko tie var nodarīt
Mančestras Universitātes Biznesa skolas pētnieki noskaidrojuši, kā toksiskie priekšnieki ietekmē padotos. Viņi intervēja 1200 darbiniekus dažādās nozarēs no vairākām valstīm. Darbinieki, kas strādā šo vadītāju vadībā, ziņoja, ka viņiem ir zems apmierinātības ar darbu līmenis.
Pētnieki arī atklāja, ka sāpju darbinieki, kurus piedzīvoja darbā, attiecās arī uz viņu personīgo dzīvi. Strādnieki, kuriem bija jācieš narcistiski un psihopātiski priekšnieki, biežāk piedzīvoja klīnisku depresiju.
Toksiski vadītāji kaitē korporatīvajai kultūrai
Viņu uzvedība ir lipīga: tā izplatās starp darbiniekiem kā ugunsgrēks mežā. Darbinieki biežāk kritizē viens otru un uzņemas atzinību par citiem un ir agresīvāki.
2016. gada Mičiganas universitātes pētījums atklāja līdzīgus rezultātus. Galvenās šādu priekšnieku uzvedības iezīmes: rupjība, sarkasms un padoto pazemošana izraisa psiholoģisku nogurumu un nevēlēšanos strādāt.
Toksiskas attiecības ir sliktas ne tikai morālei, bet arī uzņēmuma rentabilitātei.
Tajā pašā laikā negatīva darba vide veicina parasto darbinieku paškontroles samazināšanos un palielina viņu rupjas uzvedības iespējamību pret kolēģiem. Necivilizētas darba attiecības ir sliktas ne tikai morālei, bet arī uzņēmuma rentabilitātei. Pētnieki aprēķināja, ka uzņēmuma finansiālie zaudējumi, kas saistīti ar degradējošu vidi, ir aptuveni 14 USD uz vienu darbinieku.
Kā izmērīt līdera panākumus?
Diemžēl daudzas organizācijas mēra līderu sniegumu, pamatojoties uz individuālajiem rezultātiem. Dažreiz toksiskajiem priekšniekiem izdodas sasniegt īstermiņa mērķus, taču tie neizraisa nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas. Draudi un šantāža var piespiest darbiniekus strādāt 12 stundu darba dienas bez brīvdienas, taču šādai pieejai ir tikai īslaicīgs efekts. Priekšnieka uzvedība negatīvi ietekmē motivāciju un produktivitāti.
Sliktas vadības dēļ darbiniekiem ir paaugstināts izdegšanas risks, un pastāvīgs stress darba vietā samazina produktivitāti un neapmierinātību.
Vērtējot līdera veikumu, ir svarīgi raudzīties nevis uz atsevišķiem rezultātiem, bet gan uz kopainu un atcerēties, ka līdera darbības var radīt negatīvas sekas organizācijai.