Šķiet, ka ar veselību viss kārtībā, arī partnerim, un vēl viena strēmelīte uz testa. Ar ko tas varētu būt saistīts, stāsta medicīnas zinātņu kandidāts, FUV Maskavas reģionālā pētniecības klīniskā institūta Endokrinoloģijas katedras privātās endokrinoloģijas kursa asociētais profesors. MF Vladimirskis (MONIKI), endokrinoloģe Irēna Ilovaiskaja.
Krievietes, kura pirmo reizi kļūst par māti, vidējais vecums nepārtraukti pieaug un jau ir pārkāpis 26 gadu robežu. Tas ir saistīts ar vēlmi nostiprināt finansiālo situāciju un veidot karjeru. Bet nu ir iegūta izglītība, ir labs un stabils darbs, blakus ir uzticams dzīves biedrs, gatavs dalīties vecāku priekos, bet vēlamā grūtniecība nesanāk. Un tas ir iemesls sazināties ar endokrinologu un uzdot viņam vismaz piecus svarīgus jautājumus.
1. Vai slikti ieradumi, jo īpaši smēķēšana, negatīvi ietekmē iespēju palikt stāvoklī?
Diemžēl tas nav mīts, bet gan medicīnisks fakts. Smēķēšana ir spēcīgs reproduktīvo traucējumu faktors: neauglības biežums smēķētāju vidū ir daudz augstāks nekā nesmēķētāju vidū, savukārt mūsu valstī smēķē 10 procenti sieviešu reproduktīvā vecumā. Nikotīna ietekmē sievietes auglība samazinās, un olšūnu novecošanās process tiek paātrināts. Ar katru izsmēķēto cigareti samazinās veiksmīgas ieņemšanas iespējas un palielinās agrīnas menopauzes iespējamība. Ja tomēr izdodas palikt stāvoklī, tad jau grūtniecības laikā iespējamas komplikācijas. Turklāt mazulis var piedzimt vājš, ar daudzām dažādām novirzēm, kas viņam paliks uz mūžu.
"Sievietei, kura plāno grūtniecību, vajadzētu atmest smēķēšanu vismaz 3-4 mēnešus un vēlams gadu pirms paredzamās ieņemšanas," saka endokrinoloģe Irēna Ilovaiskaja.
2. Man nav veselības problēmu, es piekopu veselīgu dzīvesveidu, bet grūtniecība neiestājas nekādā veidā. Vai pastāvīgs stress darbā var tik ļoti ietekmēt auglību?
Mūsdienu sievietes par zemu novērtē saspringtā dzīves grafika, lielas fiziskās aktivitātes un darba stresa ietekmi uz auglību. Šādā situācijā pats organisms, kas faktiski cīnās par izdzīvošanu, izslēdz visas sekundārās funkcijas, arī vairošanos. Ir zināms "kara laika amenorejas" fenomens - menstruālā cikla neveiksme vai pilnīga menstruāciju neesamība smagu triecienu, slodzes, slikta uztura un pastāvīga stresa dēļ. Tagad gan tas kļuvis raksturīgs arī miera laikam.
“Arvien biežāk sastopamies ar stresa izraisītu neauglību – kad nav veselības problēmu, bet ieņemšana tomēr nenotiek. Un nereti notiek tā: tiklīdz pāris beidz sevi tracināt ar raizēm, konsultācijām pie ārstiem un pārbaudēm, pārstāj “censties” un, piemēram, dodas atvaļinājumā, lai dotu sev iespēju mierīgi elpot, viss izdodas! Tāpēc sievietēm, kurām nav veselības problēmu, bet kuras nevar palikt stāvoklī, iesakām pielāgot savu dzīvesveidu – izvairīties no pārmērīgas sporta un slodzes, vairāk staigāt, apbrīnot dabu, spēlēties ar maziem bērniem – “noskaņot” savu ķermeni uz ieņemšanu un gaidāmo. mātes stāvoklis, ”stāsta Irēna Ilovaiskaja.
3. Varbūt ir vērts pirms grūtniecības veikt detalizētu medicīnisko apskati?
“Neesmu piekritējs vispār veseliem cilvēkiem bez kaitīgiem ieradumiem vai konstatētas noslieces uz slimībām, bez sūdzībām, pārāk detalizētiem izmeklējumiem. Šādos gadījumos nereti atklājas organisma individuālās īpatnības – pašas par sevi tās nav problēma vai slimība, taču to atklāšanas fakts var radīt liekus satraukumus un radīt papildu psiholoģiskas problēmas, kad pacients ir nevajadzīgi pieķēries savam. veselību,” uzsver Irēna Ilovaiskaja.
Ja sieviete nolemj kļūt par māti, viņai vispirms jāapmeklē ginekologs. Viņš sastādīs izmeklējumu algoritmu un ieteiks ārstus-speciālistus: jāapmeklē endokrinologs, kardiologs, alergologs, jānokārto noteikti testi. Pamatojoties uz apkopotās anamnēzes rezultātiem, iespējams, būs jārunā ar ģenētiku un citiem šauriem speciālistiem. Pats labākais, ja topošajam bērna tēvam paralēli tiek veikta medicīniskā pārbaude, ārsts izrakstīs savu pārbaužu un speciālistu sarakstu.
4. Kad potenciālajiem vecākiem jāsāk uztraukties par nespēju radīt pēcnācējus?
Ja abi topošie vecāki ir veseli un dzīvo aktīvu seksuālo dzīvi bez kontracepcijas, ārsti šādu periodu nosaka kā kalendāro gadu. Šajā situācijā nevajadzētu krist panikā, iespējams, “zvaigznes vēl nav izveidojušās”, bet tomēr pēc gada mēģinājumiem ieņemt bērnu, ja nav acīmredzamu medicīnisku problēmu, ir vērts veikt papildu diagnostiku. Varbūt ir latenti endokrinoloģiski traucējumi.
“Mūsdienās ir ierasts atlikt reproduktīvo plānu izpildi, taču, jo vecāki cilvēki, jo vairāk laika nepieciešams, lai veiksmīgi ieņemtu bērnu. Vecumā no 20 līdz 30 gadiem grūtniecības iestāšanās iespējamība gada laikā pēc “mēģinājumiem” ir 92 procenti, un pēc tam tā samazinās līdz 60 procentiem. Svarīgs pavērsiens – 35 gadi: ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem kritiski samazinās auglība, pieaug arī ģenētisko anomāliju iespējamība bērnam. Tāpēc topošajiem vecākiem šajā vecumā ieteicams vērsties pie ārsta pēc 6 mēnešiem, lai netērētu dārgo laiku,” iesaka Irēna Ilovaiskaja.
5. Vai endokrīno slimību klātbūtne patiešām ietekmē reproduktīvo veselību?
Endokrīnā neauglība ir viens no biežākajiem sieviešu neauglības cēloņiem. Endokrīnie faktori var izraisīt hormonālos traucējumus, piemēram, palielināta prolaktīna ražošana hipofīzē izraisa reproduktīvās sistēmas darbības traucējumus, kā arī var rasties menstruālā cikla traucējumi. Tātad, ja menstruācijas notiek retāk kā reizi 38-40 dienās, tad ir nopietns pamats hormonālajai izmeklēšanai. Piemēram, jūs varat ziedot asinis, lai noteiktu prolaktīna līmeni.
Endokrīnie faktori izpaužas arī ovulācijas pārkāpumā. Ja pēc izmeklējuma rezultātiem sievietei ir reta ovulācija vai tās vispār nav, ārsts nozīmēs atbilstošu izmeklēšanu, pēc kuras rezultātiem tiks izvēlēta individuāla ārstēšana. Rezultātā tiks atjaunota spontāna ovulācija vai to var stimulēt. Šāda terapija var ilgt no vairākiem mēnešiem līdz gadam, bet rezultāts – ilgi gaidītais vesels mazulis – ir ieguldītā laika un pūļu vērts,” pārliecināta Irēna Ilovaiskaja.