Saturs
Gadās, ka vecāki bērniem saplīst — pļauki, pļauki. Un katrs bojājums ir maza katastrofa, kurā palīdzība ir vajadzīga gan bērnam, gan pieaugušajam. Kas jums jāzina, lai izvairītos no bojājumiem? Dalāmies ar vingrinājumiem, kas vecākiem iemācīs tikt galā ar emocijām.
Kategoriski nosaukt pļaukas un aproces par vardarbību un teikt, ka tas nav iespējams, nozīmē sarežģītai situācijai pievienot vēl lielāku vainas apziņu un sāpes. Kā būt?
STOP, impotence! Var būt arī savādāk!
Aiz jebkura vecāku sabrukuma slēpjas kaut kas svarīgs. Un visbiežāk pēriens un bļaustīšanās — no impotences. Tā ir impotence attiecībā uz savu bērnību, ar vecāku ģimenē apgūtajām normām un likumiem, dzīvi totalitārajā padomju sistēmā. No savām emocijām, noguruma, sastrēgumiem, neatrisinātām problēmām darbā un ar mīļajiem.
Un, protams, šī impotence izglītības pasākumos. Vecāki par to runā tieši: "Mums nav piemēru, kā izaudzināt cienīgu cilvēku bez jostas un flipām."
Sabrukuma brīdī spēcīgs emociju vilnis pārņem mammu vai tēti
Vecākiem pamostas vienkāršākie un spēcīgākie uzvedības modeļi, piemēram, agresīva reakcija. Tas nedaudz atslābina, un tādējādi modelis tiek fiksēts. Ar katru sabrukumu viņš iegūst arvien lielāku varu pār cilvēku.
Nepietiek tikai ar aizliegumu sev kliegt, pērt, sist. Reakcija aug no dziļumiem, un tur tā ir jāmaina. Lai to izdarītu, ir svarīgi izveidot stratēģiju un īstenot to soli pa solim.
Stratēģija pārejai uz drošām attiecībām ar bērnu:
- Darbs ar savām jūtām un attieksmi;
- Izveidojiet drošu kontaktu;
- Māciet bērnam paklausīt.
Strādājiet ar savām jūtām un attieksmi
Atpazīt savas emocijas, kas noveda pie sabrukuma, un iemācīties tās dzīvot videi draudzīgāk, ir galvenais uzdevums, lai vecāki strādātu pie sevis. Būtībā runa ir par mācīšanos domāt par emocijām tieši tajā brīdī, kad tās rodas.
Tam palīdzēs šādi jautājumi:
- Ko jūs jutāt avārijas brīdī? Dusmas? Dusmas? Aizvainojums? Impotence?
- Kā šīs sajūtas izpaudās ķermeniskā līmenī – vai gribējāt stutēt, vicināt rokas, sažņaugt dūres, paātrināt pulsu?
- Kādas ir šīs sajūtas? Kādās citās situācijās tagadnē vai pagātnē esat saskāries ar līdzīgu reakciju — sevī vai citos cilvēkos?
Vislabāk ir saglabāt dienasgrāmatu un atbildēt uz šiem jautājumiem rakstiski.
Sākumā tie būs ieraksti pēc sabrukuma, bet ar laiku jūs iemācīsities “noķert” savas jūtas tieši to rašanās brīdī. Šī prasme ievērojami samazina reakcijas pakāpi.
Aiz vecāku impotences sabrukuma gadījumā visbiežāk slēpjas noguruma un iekšējo faktoru (traumatiskas pagātnes situācijas, bērnības pieredze, neapmierinātība ar dzīvi) kombinācija. Vairāk atpūtieties, parūpējieties par sevi — visizplatītākais draugu un kolēģu padoms. Jā, tas ir svarīgi, bet tas vēl nav viss.
Vingrošana var palīdzēt vecākiem ar bērniem
Psihologiem ir pienākums iziet personīgo terapiju. Tas nepieciešams, lai nesajauktu klientu stāstus ar savējiem, lai paplašinātu skatījumu uz problēmām, saglabātu iekšējo līdzsvaru, tiekoties ar spēcīgām citu cilvēku emocijām. Kas mums jādara?
1. Emocionāli tuvi nepatīkami un traumatiski stāsti no paša dzīves, arī no bērnības
Ir dažādi paņēmieni, kā to izdarīt, taču rezultāts ir viens – atmiņa par grūtu notikumu pārstās «pieķerties», radīs asaras un sarežģītus apstākļus. Jūs varat stāstīt stāstu tuvam, atbalstošam cilvēkam atkal un atkal. Vai pierakstiet savas domas un sajūtas dienasgrāmatā, zīmējiet. Ir daudz profesionālu pieeju traumu dziedināšanai, varat vērsties pie speciālista.
2. Iemācieties paskatīties uz situāciju no malas
Šim nolūkam ir īpašs vingrinājums. Piemēram, veikalā, kur jūs parasti nedaudz kaitina rinda vai pārdevēja, mēģiniet iedomāties, ka tas viss notiek televizorā. Jūs vienkārši skatāties ziņu sižetu. Centieties neiesaistīties, atrodiet «burvju nūjiņu» — saskaitiet punktus uz tapetes, apsveriet rakstu uz grīdas.
Trenējies vienkāršās situācijās, varat izmēģināt sarežģītākas. Iedomājieties vaimanāt "Mammu, es gribu saldējumu!" Arī TV šovs. Neieslēdzieties, atrodiet emociju novēršanu.
3. Spēt izturēt bērnu spēcīgās jūtas
Es jums došu piemēru. Bērns skrāpēja ceļgalu un raud, viņš ir ļoti satraukts, sāp. Arī mamma ir satraukta un nobijusies, vēlas bērnu pēc iespējas ātrāk nomierināt un saka: “Neraudi, viss ir beidzies! Lūk, kāda konfekte tev!» Rezultātā bērns ēd konfektes, visi nomierinājās.
Taču gan bērns, gan māte droši izvairījās no saskarsmes ar savām jūtām.
Un vēl viens piemērs. Tas pats bērns, tas pats celis. Mamma saskaras ar bērna sajūtām: “Jā, tev sāp un tu esi sarūgtināts, bet tā tas notika – palīdzēšu tev nomierināties, un tad nopirksim plāksteri un ārstēsim ceļgalu. ”. Mamma pārcieš bērna sāpes un aizvainojumu un palīdz viņam tikt galā ar savām jūtām, tās nosaucot un pieņemot.
Ievērojot šos ieteikumus, varēsi mierīgi izturēties pret nepaklausības, kaprīžu, dusmu lēkmju, vaimanāšanas brīžiem, iemācīties saglabāt savu iekšējo stāvokli, neskatoties uz nogurumu, un efektīvāk palīdzēt bērnam viņa vajadzību risināšanā. Pilnīgi iespējams kaut ko izdarīt patstāvīgi, paņemot rokās grāmatas un rakstus. Īpaši sarežģītas problēmas vislabāk atrisināt kopā ar ģimenes psihologu.
Izveidojiet drošu kontaktu
Pieķeršanās teorija pierāda, ka bērnam nepieciešama konsekventa vecāku uzvedība, tas rada iekšējo drošību, un viņa pieaugušo dzīvē būs mazāk impotences.
Sankcijām par nepaklausību un patīkamu laika pavadīšanu jābūt apzinātām un konsekventām. Piemēram, vecāki ievieš noteikumu un sankciju: “Ja tu netīri istabu, tu nespēlē konsoli. Un katru reizi ir nepieciešams konsekventi uzraudzīt noteikuma īstenošanu. Ja vienreiz neizkāp un nav sankciju, tas jau ir pretrunīgi.
Vai, piemēram, ir tradīcija sestdienās doties ciemos pie vecmāmiņas uz gardu mielastu. Tas notiek katru sestdienu, izņemot izņēmuma gadījumus - konsekventi.
Protams, arī izklaide un dāvanas ir spontāni — par prieku. Un konsekventi — iekšējai drošībai
Prieks attiecībās arī ir svarīgs. Atcerieties, ko jums visvairāk patīk darīt ar savu bērnu? Blēņas vai apskaušanās? Nodarbojies ar amatniecību? Skatīties izglītojošas filmas kopā? Lasīt? Dari to biežāk!
Paļaušanās uz vērtībām palīdz apzināti veidot kontaktu. Padomājiet par to, kādas vērtības slēpjas jūsu vecāku pamatā — ģimene, rūpes vai prieks? Kādas darbības jūs varat pārraidīt bērniem?
Piemēram, jums ģimenes vērtība ir rūpes vienam par otru. Kā jūs varat iemācīt šīs rūpes saviem bērniem? Protams, ar savu piemēru — rūpējoties par sevi, par partneri, par gados vecākiem vecākiem, palīdzot labdarības organizācijām. Un tad ģimenes vakariņas var kļūt nevis par oficiālu ģimenes sanākšanu, bet gan par vietu, kur bērni mācās rūpēties.
Māciet bērnam paklausīt
Bieži sabrukuma iemesls ir bērnu nepaklausība. Kāda māte teica: ”Pirmās reizes es viņam mierīgi teicu, lai viņš nekāpj uz skapja, tad vēl trīs reizes es to kliedzu, un tad man vajadzēja pērt!” Mamma šajā situācijā vienkārši nezināja, kā ietekmēt savu dēlu.
Klausīšanās ir tikpat svarīga prasme kā runāšana vai lasīšana. Galu galā mēs saviem bērniem mācām dažādas noderīgas lietas un nedomājam, ka viņiem pašiem tas būtu jāspēj. Taču bieži vien mēs viņiem nemācām paklausību, bet uzreiz pieprasām rezultātu!
Kā iemācīt bērnam paklausīt?
- Pakāpeniski un konsekventi ieviest noteikumu un seku sistēmu.
- Paklausību var iemācīt spēlē vai pasakā — izmantojot rotaļlietu vai pasaku tēlu piemēru, var parādīt noteikumu darbību un sekas.
- Jūs varat sazināties ar speciālistu bērnu un vecāku mijiedarbības korekcijas jomā, lai iegūtu profesionālās metodes, kā iemācīt bērnam paklausības prasmi.
Dažkārt šķiet, ka bezspēcība nav atdalāma no vecāku statusa. Patiešām, ir situācijas, kurās mēs — vecāki — neko nevaram darīt. Bet tas neattiecas uz mūsu neveiksmēm, šādas problēmas ir pilnībā atrisināmas.