Saturs
Salīdzināšana ar citiem, savu sasniegumu izvērtēšana, ņemot vērā citu sasniegto, ir drošs veids, kā sabojāt savu dzīvi. Psihoterapeite Šarona Mārtina par to, kā atbrīvoties no šī sliktā ieraduma.
Salīdzinājums bieži vien ir nepatīkams. Kad es mācījos vidusskolā, mana vecākā māsa nodarbojās ar sportu un bija populāra — to nevar teikt par mani.
Tagad saprotu, ka arī man bija daudz priekšrocību, bet tad tās nevarēja kompensēt manu nepopularitāti un nesportiskumu. Katru reizi, kad kāds mūs salīdzināja, man atgādināja manas nepilnības šajās divās jomās. Šis salīdzinājums nekādi neietekmēja manas stiprās puses, bet tikai uzsvēra manas vājās puses.
Mēs augam sabiedrībā, kurā ir pieņemts salīdzināt visus un visu, tāpēc mēs uzzinām, ka mēs paši "nav tik labi kā ...". Mēs salīdzinām, lai redzētu, vai esam labāki vai sliktāki. Tas viss pastiprina mūsu bailes un šaubas par sevi.
Vienmēr būs kāds, kurš ir slaidāks par mums, laimīgāks laulībā, veiksmīgāks. Mēs neapzināti meklējam šādus cilvēkus un ar viņu piemēru pārliecinām sevi, ka esam sliktāki par pārējiem. Salīdzinājums tikai pārliecina par «mazvērtību».
Kāda starpība tam, kas citiem ir un ko viņi dara?
Ko darīt, ja kaimiņš var atļauties katru gadu mainīt automašīnas un brālis tikko tika paaugstināts amatā? Tam nav nekāda sakara ar tevi. Šo cilvēku veiksme vai neveiksme nenozīmē, ka jūs esat zemāks vai pārāks par viņiem.
Katrs ir unikāls cilvēks ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Dažreiz mēs rīkojamies tā, it kā pasaulē būtu ierobežots «cilvēciskās vērtības» piedāvājums un nevienam nepietiek. Atcerieties, ka katrs no mums ir vērtīgs.
Mēs bieži salīdzinām sevi ar citiem pēc kritērijiem, kas nav īpaši svarīgi. Mēs paļaujamies tikai uz ārējām pazīmēm: izskatu, formāliem sasniegumiem un materiālajām vērtībām.
Daudz grūtāk ir salīdzināt patiesi svarīgo: laipnību, augstsirdību, neatlaidību, spēju pieņemt un nenosodīt, godīgumu, cieņu.
Kā atbrīvoties no neapmierinātības? Šeit ir dažas idejas.
1. Salīdzinājumi slēpj šaubas par sevi
Man vienkāršākais veids ir atgādināt sev par nenoteiktību, kas slēpjas aiz vēlmes salīdzināt. Es sev saku: “Tu jūties nedroši. Jūs novērtējat sevi, salīdzinot savu «vērtību» ar kāda cita «vērtību». Tu sevi vērtē pēc pavisam nenozīmīgiem kritērijiem un beigās nonāk pie secinājuma, ka neesi pietiekami labs. Tas ir nepareizi un negodīgi.»
Tas palīdz man saprast, ko es daru un kāpēc. Pārmaiņas vienmēr sākas ar apzināšanos. Tagad varu mainīt savu domāšanas veidu un sākt ar sevi runāt savādāk, nevis spriest, piedāvāt empātiju un atbalstu nedrošajai sevī.
2. Ja vēlies salīdzināt, salīdziniet tikai ar sevi.
Tā vietā, lai salīdzinātu sevi ar kolēģi vai jogas instruktoru, mēģiniet novērtēt sevi tagad un sevi pirms mēneša vai gada. Mēs esam pieraduši meklēt pierādījumus par savu vērtību ārpasaulē, bet patiesībā ir vērts ieskatīties sevī.
Visi interneta lietotāji izskatās laimīgi. Atgādiniet sev, ka tas ir tikai mirdzošais ārējais apvalks, šo cilvēku dzīves daļa, ko viņi cenšas parādīt citiem. Visticamāk, viņu dzīvē ir daudz vairāk problēmu, nekā varētu domāt, skatoties uz viņu fotogrāfijām Facebook (Krievijā aizliegta ekstrēmistu organizācija) vai Instagram (Krievijā aizliegta ekstrēmistu organizācija).
Lai beigtu sevi salīdzināt ar citiem, mums jākoncentrējas uz sevi. Salīdzinājumi mums nepalīdzēs pārvarēt nedrošību — tas parasti ir nepareizs un nežēlīgs veids, kā “izmērīt savu vērtību”. Mūsu vērtība nav atkarīga no tā, ko citi dara vai kas viņiem pieder.
Par autoru: Šarona Mārtina ir psihoterapeite.