Aitas izskatās tik apmierinātas, ganoties pa ciematiem, viņu mazie, jautrie jēri skraida un lēkā. Bet neļaujiet sevi apmānīt, jo Apvienotajā Karalistē vien 4 miljoni jēru mirst savās pirmajās dzīves dienās. Austrālijā, pasaules aitu galvaspilsētā ar 135 miljoniem dzīvnieku, tiek uzskatīts, ka par “normālu” 20 līdz 40% jēru mirst, parasti no aukstuma vai bada.
В UK un Rietumi, cilvēki pamatā neēd jēru, viņi ēd jauno jēru gaļu. Aitas parasti atnesas pavasarī, taču konkurence zemnieku vidū ir radījusi to, ka aitām jādzemdē agrāk, ziemas beigās vai pat vidū. Ja zemnieki būs vieni no pirmajiem, kas pārdos “jēra gaļu”, viņi iegūs vairāk naudas. Pēc daudziem tūkstošiem gadu savvaļas aitas ir attīstījušās tā, ka rudenī tām notiek ovulācija un krustojas, savukārt pēcnācējus dod pavasarī, kad ziemas sals jau pārgājušas un sākusi augt zāle. Tāpat ir ar lauku aitām. Tomēr daudzi lauksaimnieki dod aitas hormoni, lai aita varētu iestāties grūtniecība vasarā, nevis rudenī. Aitas krustojas daudz agrāk un dod pēcnācējus ziemas salnākajā periodā. Jēri dzimst kūtīs, bet pavisam drīz, neskatoties uz laikapstākļiem, tiek palaisti laukā. Lauksaimnieki dod aitām arī speciālu medicīnisko preparātu, lai aitai piedzimtu divi vai trīs jēri, bet dabīgos apstākļos aitai viens. Aitai ir tikai divi pupi, tāpēc trešo, lieko jēru tūlīt atņem mātei un nosūta uz tirgu. Nobijušies, atņemti no mātes pieķeršanās un rūpēm, jaundzimušie jēri gaida savu likteni, drebuļi no aukstuma. Lauksaimnieki stumj un spārda jērus, lai redzētu, cik tie ir resni, un tos pārdod tikai par dažām mārciņām. Dažus nopērk gardēžu restorānu īpašnieki, bet, ja saprotat, lūdzu, paskaidrojiet man, kā kāds var paskatīties uz šiem blēdošajiem, izbiedētajiem radījumiem un ieraudzīt tajos “Šodienas īpašais ēdiens ir jauns jēra gaļa, kas cepta ar ķiploku un rozmarīnu.” Tagad zemniekus satrauc tikai viens jautājums – kā panākt, lai aita ik pēc diviem gadiem dzemdētu trīs jērus. Lai to izdarītu, lauksaimniekiem būs jāsagroza dzīvnieka dabiskie instinkti un jākontrolē tie ar hormonālām zālēm. Tas iezīmēs lopkopības sākumu ar rūpnieciskām metodēm, un ilgu laiku mēs uz laukiem neredzēsim tik daudz lopu kā iepriekš. Dzīvnieki savu mājvietu radīs vienā lielā, pārpildītā, pretīgā kūtī. Aitas, kas dzīvo augstienēs, piemēram, Penīnu kalnos vai Velsas kalnos, dzīvo brīvāku un dabiskāku dzīvi. Pret viņiem izturas atšķirīgi, taču arī šeit konkurence nesīs pārmaiņas. Lauksaimnieki arvien vairāk lopus dzen kalnos, un tur nav daudz vietas ganībām. Lai ietaupītu naudu, zemnieki samazina ganāmpulku ganāmpulku un ziemā mazāk tērē lopbarībai. Tā kā treknā gaļa vairs nav tik pieprasīta kā iepriekš, ar selektīvās audzēšanas palīdzību lauksaimnieki cenšas novērst aitu zemādas tauku veidošanos. Līdz ar to ziemā aitas nesaņem vajadzīgo barību, lai radītu siltumu un uzturētu siltumu, kad pūš ledus ziemas vēji. Lai gan šāda veida iejaukšanās rezultātā tiek nogalināts arvien vairāk aitu, lauksaimnieki tās audzē arvien vairāk, un šobrīd Apvienotajā Karalistē vien ir aptuveni 45 miljoni aitu. Diemžēl viņiem ir nelaimīga nākotne. “Atbraucu apciemot savus vecākus un palīdzēju viņiem aprūpēt aitas dzemdību laikā. Jaundzimušais jērs bija ļoti skaists. Nākamajā dienā zemnieks mums atnesa jēra kāju, tas bija kaut kā nedabiski, nepareizi. Visu dienu nevarēju nākt pie prāta un samierināties ar to – vispirms palīdzēt jaunam radījumam nākt šajā pasaulē un tad tik bezsirdīgi atņemt viņam dzīvību. Es kļuvu par veģetārieti." Džekija Bremblsa, pirmā sieviete, kas parādījās dienas raidījumā BBC radio.