Karaliskā mušmire (Amanita regalis)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Agaricomycetidae (Agaricomycetes)
- Kārtība: Agarices (Agaric vai Lamellar)
- Ģimene: Amanitaceae (Amanitaceae)
- Ģints: Amanita (Amanita)
- Tips: Amanita regalis (Karaliskā mušmire)
Apraksts:
Cepure ir 5-10 (25) cm diametrā, sākumā sfēriska, ar malu piespiestu pie kāta, visa klāta ar baltām vai dzeltenīgām kārpiņām, pēc tam izliekta-izliekta un noliekta, dažreiz ar paceltu rievotu malu, ar daudzām ( reti nelielā skaitā) bālgans mi vai dzeltenīgi kārpainas pārslas (parasta plīvura paliekas), uz dzelteni okera, okerbrūna līdz vidēji brūna fona.
Plāksnes ir biežas, platas, brīvas, baltas, vēlāk dzeltenīgas.
Sporu pulveris ir balts.
Kāja 7-12 (20) cm gara un 1-2 (3,5) cm diametrā, sākumā bumbuļveida, vēlāk – slaida, cilindriska, izpletusies līdz mezgla pamatnei, klāta ar bālganu filca pārklājumu, zem tā brūngani okera krāsa , reizēm ar zvīņām lejā , iekšā ciets, vēlāk – dobs. Gredzens ir plāns, nokarens, gluds vai nedaudz svītrains, bieži noplīsis, balts ar dzeltenīgu vai brūnganu malu. Volvo – lipīgs, kārpains, no diviem līdz trim dzeltenīgiem riņķiem.
Mīkstums ir gaļīgs, trausls, balts, bez īpašas smaržas.
Spread:
Amanita muscaria ir izplatīta no jūlija vidus līdz vēlam rudenim, līdz novembrim, skujkoku egļu mežos un jauktā veidā (ar egli), uz augsnes, atsevišķi un nelielās grupās, reta, biežāk sastopama ziemeļu un rietumu reģionos.
