Populārais un cienījamais britu laikraksts The Guardian publicējis nesen veiktā pētījuma rezultātus, ko var saukt par sensacionāliem un vienlaikus nomācošiem.
Fakts ir tāds, ka zinātnieki ir noskaidrojuši, ka vidējais miglas Albionas iedzīvotājs savas dzīves laikā ne tikai uzņem vairāk nekā 11.000 XNUMX dzīvnieku: putnus, mājlopus un zivis – dažādu gaļas produktu veidā, bet arī netieši veicina valsts postījumus. dabu. Galu galā mūsdienu mājlopu audzēšanas metodes nevar saukt citādi kā par barbariskām attiecībā pret planētu. Gaļas gabals uz šķīvja ir ne tikai nokauts dzīvnieks, bet arī kilometri noplicinātas, izpostītas zemes un – kā parādīja pētījums – tūkstošiem litru dzeramā ūdens. "Mūsu garša pēc gaļas sabojā dabu," saka The Guardian.
Saskaņā ar ANO datiem, šobrīd aptuveni 1 miljards cilvēku uz planētas regulāri cieš no nepietiekama uztura, un saskaņā ar organizācijas prognozēm pēc 50 gadiem šis skaitlis trīskāršosies. Taču problēma ir arī tā, ka tas, kā ēd tie, kuriem ir pietiekami daudz pārtikas, katastrofālā ātrumā iztērē planētas resursus. Analītiķi ir identificējuši vairākus galvenos iemeslus, kāpēc cilvēcei būtu jādomā par gaļas ēšanas ietekmi uz vidi un iespēju izvēlēties “zaļo” alternatīvu.
1. Gaļai ir siltumnīcas efekts.
Mūsdienās uz planētas patērē vairāk nekā 230 tonnas dzīvnieku gaļas gadā – divreiz vairāk nekā pirms 30 gadiem. Būtībā tie ir četru veidu dzīvnieki: vistas, govis, aitas un cūkas. Katras no tām audzēšanai nepieciešams milzīgs daudzums pārtikas un ūdens, un to atkritumi, kas uzkrāj burtiski kalnus, izdala metānu un citas gāzes, kas izraisa siltumnīcas efektu planētas mērogā. Saskaņā ar 2006. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumu, gaļas ieguves dzīvnieku audzēšanas klimata ietekme pārsniedz automašīnu, lidmašīnu un visu citu transporta veidu negatīvo ietekmi uz Zemi!
2. Kā mēs “ēdam” zemi
Pasaules iedzīvotāju skaits nepārtraukti pieaug. Vispārējā tendence jaunattīstības valstīs ir katru gadu patērēt vairāk gaļas, un šis daudzums dubultojas vismaz ik pēc 40 gadiem. Tajā pašā laikā, pārrēķinot lopkopībai atvēlētās vietas kilometros, skaitļi ir vēl iespaidīgāki: galu galā, lai pabarotu gaļas ēdāju, ir nepieciešams 20 reizes vairāk zemes nekā veģetārietis.
Līdz šim jau 30% no zemes virsmas, kas nav klāta ar ūdeni vai ledu un ir piemērota dzīvībai, aizņem mājlopu audzēšana gaļai. Tas jau ir daudz, bet skaitļi aug. Tomēr nav šaubu, ka mājlopu audzēšana ir neefektīvs zemes izmantošanas veids. Galu galā salīdzinājumam, piemēram, ASV šodien lauksaimniecības kultūrām (dārzeņu, graudu un augļu audzēšanai) ir atdoti 13 miljoni hektāru zemes, lopkopībai – 230 miljoni hektāru. Problēmu saasina tas, ka lielāko daļu izaudzētās lauksaimniecības produkcijas patērē nevis cilvēki, bet gan lopi! Lai iegūtu 1 kg broilercāļu, jāizbaro ar 3.4 kg graudu, 1 kg cūkgaļas “apēd” jau 8.4 kg dārzeņu, un pārējie “gaļas” dzīvnieki ir vēl mazāk energoefektīvi, veģetārisma ziņā. ēdiens.
3 . Liellopi dzer pārāk daudz ūdens
Amerikāņu zinātnieki aprēķinājuši: lai izaudzētu kilogramu kartupeļu, nepieciešami 60 litri ūdens, kilogramam kviešu – 108 litri ūdens, kilogramam kukurūzas – 168 litri, bet kilogramam rīsu vajadzēs pat 229 litrus! Tas šķiet pārsteidzoši, kamēr nepaskatās uz gaļas industrijas skaitļiem: lai iegūtu 1 kg liellopu gaļas, vajag 9.000 litrus ūdens... Pat lai “saražotu” 1 kg broilercāļu, vajag 1500 litrus ūdens. Salīdzinājumam, 1 litram piena būs nepieciešami 1000 litri ūdens. Šie diezgan iespaidīgie skaitļi nobāl pret cūku ūdens patēriņa ātrumu: vidēja lieluma cūku ferma ar 80 cūkām gadā patērē aptuveni 280 miljonus litru ūdens. Lielai cūku fermai nepieciešams tikpat daudz ūdens, cik visas pilsētas iedzīvotājiem.
Tā šķiet tikai jautra matemātika, ja neņem vērā, ka lauksaimniecība jau šodien patērē 70% no cilvēkiem izmantojamā ūdens, un, jo vairāk fermās būs mājlopi, jo ātrāk augs to prasības. Citas ar resursiem bagātas, bet ūdens nabadzīgas valstis, piemēram, Saūda Arābija, Lībija un Apvienotie Arābu Emirāti jau ir aprēķinājušas, ka dārzeņus un mājlopus izdevīgāk ir audzēt jaunattīstības valstīs un pēc tam importēt...
4. Mājlopu audzēšana iznīcina mežus
Lietusmeži atkal ir apdraudēti: nevis kokmateriālu dēļ, bet gan tāpēc, ka pasaules lauksaimniecības giganti tos izcērt, lai atbrīvotu miljoniem hektāru ganībām un sojas pupu un palmu audzēšanai eļļas iegūšanai. Saskaņā ar jaunāko Zemes draugu pētījumu aptuveni 6 miljoni hektāru tropu mežu gadā – visa Latvijas teritorija jeb divas Beļģijas! – “pliks” un kļūst par lauksaimniecības zemi. Daļēji šī zeme ir uzarta zem labībām, kas tiks izbarota mājlopiem, un daļēji kalpo kā ganības.
Šie skaitļi, protams, rada pārdomas: kāda ir mūsu planētas nākotne, kādos vides apstākļos būs jādzīvo mūsu bērniem un mazbērniem, kurp virzās civilizācija. Bet galu galā katrs izdara savu izvēli.