Veģetārisms cīnītājiem ir nepieņemams
Kamēr zinātnieki, pieskaņojot brilles, viens otram saka: “Nē, ļaujiet man!”, domīgi velkot akadēmisko bārdu, es pastāstīšu, ko cīnītājam nozīmē gaļa. Nekad neesmu bijusi gaļas ēšanas cienītāja, bet līdz 15 gadu vecumam, atzīstos, to bieži lietoju. Nu, pusaudža gados es varēju izlādēt savu enerģiju vai nu iepazīšanās ar meitenēm, vai sporta veidā. Otrais man vairāk patika, tāpēc sāku nodarboties ar roku cīņu, pēc tam kontaktkaratē.
Tagad varu droši teikt, ka visi mani galvenie sasniegumi sportā sākās laikā, kad vispirms daļēja, bet pēc tam pilnīga atturēšanās no gaļas. Kā jūs saprotat, 15 gados attīstās ķermenis, augums, ķermeņa svars, iekšējie orgāni – viss mainās. Izņemot kaušanu no uztura, es zaudēju svaru ap vidukli. Vēlāk uzzināju, ka liekie kilogrami jostasvietā liecina par iekšējo orgānu aptaukošanos. Tas, jūs zināt, nemaz nav tas, kas nepieciešams cīnītājam.
Kas mainījās, kad kļuvu par veģetārieti? Šeit ir kaut kas, kas nav krasi mainījies, izņemot to, ka:
1. Es sāku labāk izprast apkārtējo pasauli. Pārvarot destruktīvo egoismu, tu saproti, ka daba var mums dot daudz vairāk, nenogalinot dzīvniekus.
2. Es sāku kustēties ātrāk, vispār kļuva viegli uzkāpt. Pat tad, kad miegam nepietiek ar parasto stundu skaitu, joprojām ir jautrība.
3. Manu sitienu spēks ir palielinājies ātruma dēļ. Kad uzzināju, ka par muskuļu kontrakciju ātrumu atbild nevis tauku gabaliņš, bet magnijs, vitamīni, sastādīju savu sporta ēdienkarti.
4. Uzvarēju pilsētas un novada čempionātā.
Komandā mums bija vēl viens sportists, kurš parādīja lielu solījumu. Izrādījās, ka viņš nebija vegāns, taču viņš praktiski neēda gaļu, jo ciematā vecāki viņam mācīja ēst dārzeņus, augļus un graudaugus. Būtu interesanti redzēt, kādus augstumus viņš būtu sasniedzis, bet... Viņš satika gaļas ēdāju meiteni.
Pirmajā “līgaviņā” topošā vīramāte viņu baroja ar bagātīgu boršču ar gaļu. Viņš negribēja atteikties un apēda veselu šķīvi šī boršča. Neskatoties uz to, ka aiz ieraduma viņš vēlāk visu nakti vemja, viņš pamazām kļuva par gaļas ēdāju, pietūka no taukiem, iegāja bandītos, un tad nebija skaidrs, kur viņš aizgāja. Sapratu: varbūt līķa ēšana nav fakts, ka cilvēks “noripināsies”, bet, ja neēd gaļu, tad tikai ar domu, ar ētisko īpašību, garīguma attīstību. Citādi tas viss, lai arī slavējams, tomēr ir kaut kā vājš.
Par ķermeņa svaru. Televīzijā viņi rāda vienkārši izžāvētus jogus, kuri savus kaulus sagriež neiedomājamos mezglos. Jā, veģetārisms neveicina slimības ar lieko svaru, bet tas, kas jums nepieciešams – jūs varat uzkrāties. Es zinu pats: cīpslains ķermenis ir daudz labāks par stropiem, kas baroti ar steroīdiem. Cīnītājam normāli strādājoši muskuļi ir uzvaras un panākumu sastāvdaļa. Jums vienkārši jāveic spēka vingrinājumi kustībā. Nav stulbi vilkt dzelzi, bet, lai izpildītu dinamiskākus vingrinājumus, derēs pat peldēšana. Un “elpošana” būs kārtībā, un ķermenis būs paklausīgs.
Tagad, kad cilvēki man jautā, vai veģetārietis var kaut ko sasniegt, es piedāvāju divus variantus: pirmais ir pieņemt manu vārdu, ka viņš var daudz, un otrs ir doties uz paklāja ar mani un pilnā kontaktā sparēt. Svaram, augumam mūsu biznesā nav nozīmes, ja ir tehnika, stiprs gars un vesels ķermenis! Vispār, puiši, aizmirstiet saindēt sevi ar “kā gaļu”, īsts cīnītājs dzīvo normāli arī bez dzīvnieku nogalināšanas. Īsts cīnītājs, pat ja tāds trekns cīņas māksla kā sumo, var uzvarēt, būdams specifisks vegāns. Un tādi piemēri – šahta! Linkus nedošu – skaties, mācies, izdari pareizos secinājumus!