Flebia radiālā (Phlebia radiata)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Incertae sedis (neskaidra atrašanās vieta)
- Pasūtījums: Polyporales (Polypore)
- Ģimene: Meripilaceae (Meripilaceae)
- Tips: Phlebia radiata (Phlebia radiala)
- Trutovik radiāls
- Trutovik radiāls
- Phlebia merismoides
Apraksts
Phlebia radiala augļķermenis ir viengadīgs, resupināts, pēc formas no apaļas līdz neregulāras formas, dažreiz daivains, diametrā līdz 3 centimetriem. Kaimiņos esošie augļķermeņi bieži saplūst, aptverot lielas platības. Virsma ir bedraina, radiāli krokota, nedaudz atgādina krizantēmu; kaltētā stāvoklī šī krokošanās ir ievērojami izlīdzināta, mazākajos augļķermeņos gandrīz gluda, savukārt augļķermeņa centrā saglabājas izteikts bumbuļslānis. Augļķermeņu mīkstā un blīvā tekstūra žāvējot kļūst cieta. Mala ir robaina, nedaudz atpaliek no pamatnes. Krāsa atšķiras atkarībā no vecuma un atrašanās vietas. Jauni augļķermeņi visbiežāk ir spilgti, oranžsarkani, bet var sastapt arī bālas krāsas eksemplārus. Pakāpeniski oranža (no spilgti sarkanoranža līdz blāvi oranždzeltenai pelēcīgi dzeltenai) paliek perifērijā, un centrālā daļa kļūst blāvi, sārti brūna un pakāpeniski kļūst tumšāka līdz tumši brūnai un gandrīz melnai, sākot no centrālā tuberkula.
Ekoloģija un izplatīšana
Phlebia radialis ir saprotrofs. Tas nosēžas uz cieto koku nokaltušiem stumbriem un zariem, izraisot balto puvi. Suga ir plaši izplatīta ziemeļu puslodes mežos. Galvenais augšanas periods ir rudenī. Ziemā redzami sasaluši, izžuvuši un izbalējuši augļķermeņi.
Ēdamība
Informācijas nav.
Rakstā izmantotas Marijas un Aleksandra fotogrāfijas.