Senie dziednieki izmantoja vīnu saaukstēšanās, bronhīta, izsīkuma un depresijas ārstēšanai. Pēc pētījumiem mūsdienu zinātnieki ir paplašinājuši vīna lietojumu klāstu medicīnā. 1994. gadā franču ārsti radīja terminu “Enoterapija” – cilvēka veselības uzlabošanas veidu un klīniskās medicīnas sadaļu, kas veltīta vīnu labvēlīgajām īpašībām, to ietekmei uz slimībām un cilvēka organisma sistēmu funkcionēšanai.
Vīns jālieto stingrās proporcijās ārsta uzraudzībā. Galda vīns tiek uzskatīts par veselīgāko, jo satur nelielu daudzumu alkohola un optimālu skābes devu. Baltais galda vīns palīdz ar uroģenitālās sistēmas slimībām, un sarkanais atjauno ķermeni pēc izsīkuma. Sarkanvīnos esošie muskati labvēlīgi ietekmē elpošanas orgānus.
Mūsdienās enoterapeiti spēj izārstēt cilvēku no gripas un pneimonijas. Šim nolūkam pieaugušajiem tiek nozīmēts karsts salds vai pussalds vīns, no silta dzēriena bērniem tiek pagatavotas vannas. Vīni satur minerālsāļus, glicerīnu, tanīnus un bioaktivatorus. Šīs vielas ir nepieciešamas cilvēka organismam cīņā pret tuberkulozi.
Uz vīna produktu bāzes enoterapeiti iesaka gatavot tinktūras no vilkābeles, mežrozīšu gurniem, piparmētras un maijpuķītes ziediem. Aritmiju ārstē šādi: sasmalcinātu ķiploku galvu pārlej ar Cahors pudeli un uzstāj uz nedēļu. Pacients ņem tinktūru vienu tējkaroti trīs reizes dienā mēnesī. Pacienta veselība uzlabojas, slimība atkāpjas.
Enoterapijas priekšrocības
Iemācoties dzert vīnu saskaņā ar speciālistu ieteikumiem, jūs varat atjaunot un stiprināt savu veselību. Dabīgie vīni nesatur ķīmiskas piedevas, kompleksi iedarbojoties uz organismu. Piemērs tam ir Kaukāza simtgadnieki, kuri visu mūžu dzer vīnu un par veselību nesūdzas!
Kontrindikācijas enoterapijai
Vīna terapija nav piemērota hipertensijas, sirds un asinsvadu mazspējas, tahikardijas un sirds aritmiju gadījumā. No vīna procedūrām izvairās ar organiskiem centrālās nervu sistēmas bojājumiem, epilepsiju, diabētu, narkomāniju un alkoholismu.
Oficiālā medicīna nenoraida šo dažu slimību ārstēšanas metodi, bet aicina to ārstēt ar piesardzību. Vīna terapija jāveic apstākļos, kad tiek pilnībā kontrolēts patērētā alkohola daudzums.
Zāļu proporciju nosaka ārsts: vidēji dienā pieaugušais izdzer 200-400 gramus vīna atkarībā no fizioterapeitiskā stāvokļa un medikamentozās ārstēšanas. Deserta vīnus atšķaida ar ūdeni proporcijā 1:3, tīrā vīnā izmanto galda un sausos vīnus. Enoterapeitiskās ārstēšanas kurss, ko nosaka ārsts, ir 14 dienas vai vairāk.
Vīnterapija Krievijā un citās valstīs
Vīna terapija Krievijā tiek izmantota visaptverošas kūrorta atveseļošanās laikā. Specializētie veselības kūrorti atrodas Krasnodaras apgabalā un Krimā. Pjatigorskas pētniecības institūtā tika veikti vairāki pētījumi. Cilvēki, kas piedalījās eksperimentā, tika sadalīti trīs grupās. Pirmajai grupai tika dots sarkanvīns, otrajai – rozīnes un žāvētas aprikozes, bet trešā iztika bez vīna un vīnkopības produktiem. Pirmajā grupā garastāvoklis, aktivitāte un pašsajūta bija atbilstošā līmenī, otrajā – zemākā. Trešais atpalika no abiem. Tas skaidri parāda, ka enoterapijai ir pozitīva ietekme uz ķermeni.
Eiropā vīna apstrāde izplatās valstīs, kur vīnkopība ir augsti attīstīta: Francijā un Itālijā, Grieķijā un Kiprā. Tās ir ārstniecības un kosmetoloģijas metodes, kuru pamatā ir masāžas procedūras. Tās tiek rīkotas, izmantojot vīnu un atbilstošas garšvielas un produktus. Arī Itālijā izmanto enoterapiju, pacienti ņem vannas ar sasmalcinātām vīnogām. Vīna apstrāde ir populāra Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā
Sengrieķu domātājs Platons apgalvoja, ka vīns ir piens veciem cilvēkiem. Un ne velti! Pēc zinātnieku domām, 100-200 mililitru sausā vai galda vīna ikdienas patēriņš samazina insulta un pirmsinsulta stāvokļu risku par 70%. Tikai daudzums nosaka, vai vīns būs kaitīgs vai izdevīgs!
Uzmanību! Pašārstēšanās var būt bīstama, konsultējieties ar savu ārstu.