PSIholoģija

Militārais psihologs ir armijas amats, kas ieviests 2001. gadā ar Krievijas Federācijas prezidenta dekrētu un ir obligāts katram pulkam.

Militāro psihologu uzdevumi

  • Kadetu un iesaukto atlase dažāda veida karaspēkam, ņemot vērā militāro lietu specifiku. Atlases metožu izstrāde.
  • Personāla un vienību psiholoģiskās kaujas gatavības uzlabošana.
  • Starppersonu mijiedarbības uzlabošana armijā.
  • Militārā personāla efektīvas darbības organizēšana.
  • Palīdz pārvarēt smagus psiholoģiskos apstākļus, kas raksturīgi kaujiniekiem.
  • Palīdzība pielāgošanās civilajai dzīvei atvaļinātajiem karavīriem.

Militārā psihologa pienākumi ir sarežģīti un daudzveidīgi. Miera laikā tiek aicināts risināt militārpersonu, militāro komandu psiholoģisko īpašību izpētes problēmas, psiholoģiski nodrošināt kaujas gatavību, kaujas apmācību, kaujas pienākumus, militāro disciplīnu militārajā vienībā, veikt negatīvo sociālu- psiholoģiskās parādības militārajās vienībās, sniegt palīdzību militārpersonām viņu psiholoģisko problēmu risināšanā uc Kara laikā viņš darbojas kā tiešais visas pulka (bataljona) kaujas operāciju psiholoģiskā atbalsta sistēmas organizētājs.

No militārā psihologa pienākumu saraksta redzams, ka viņš no civilajiem psihologiem atšķiras ar savas profesionālās darbības daudzpusību. Ja civilajās jomās psihologs tiek uzskatīts par diezgan šaura profila speciālistu, kas darbojas noteiktas specializācijas ietvaros, tad militārā psihologa darbības nosacījumi lika autoriem izveidot speciālista modeli, kas ietver lielāko daļu esošo tipu. Psihologu profesionālā darbība: psihodiagnostika, psihoprofilakse un psihohigiēna, psiholoģiskā apmācība, militārpersonu psiholoģiskā rehabilitācija, kaujas veterānu sociāli psiholoģiskā adaptācija, psiholoģiskā pretdarbība ienaidniekam, militārpersonu un viņu ģimeņu psiholoģiskās konsultācijas, grupu diagnostikas un korekcijas darbs. Būtībā militārais psihologs ir spiests apvienot diagnostiskā psihologa, sociālā psihologa, klīniskā psihologa, psihoterapeita, darba psihologa un militārā psihologa pamatkompetences. Vienlaikus viņš darbojas divās dažādas kvalitātes lomās — psihologa-pētnieka un psihologa-praktiķa.

Psihoterapijas kursa nokārtošana militārajam psihologam nav nepieciešama, jo viņam nav piešķirtas psihoterapeitiskās funkcijas. Šajā sakarā militārajiem psihologiem ir mazāk izteikts "profesionālās izdegšanas sindroms".

Pulka psihologa darbības organizatoriskie pamati.

Darba laiks normatīvajos dokumentos noteikts no 8.30 līdz 17.30, bet reāli jāstrādā krietni vairāk. Psihologa darbība notiek visa pulka teritorijā. Psihologs audzināšanas darbā ir pakļauts pulka komandiera vietniekam un viņam nav savu padoto. Psihologs ir atbildīgs par dokumentos noteikto pienākumu izpildi (skatīt augstāk). Viņa darba atalgojums ir atkarīgs no dienesta stāža, militārā dienesta pakāpes, labu darbu veicina pateicību izsniegšana, vēstuļu pasniegšana, paaugstināšana amatā. Psihologs pats nosaka savas darbības mērķus, pats plāno darbu, pieņem lēmumus, bet to visu saskaņo ar augstākām amatpersonām. Tas ir nepieciešams, jo militārā organizācija (pulks, divīzija) dzīvo savā režīmā, kuru nedrīkst pārkāpt psihologs.

Kā militārais psihologs risina savus profesionālos uzdevumus? Kas viņam būtu jāzina, jāprot, kādas individuālās un personiskās īpašības var veicināt panākumus viņa darbā?

Psihologs pēta militārpersonu darba veidus, viņu oficiālās un ikdienas dzīves situācijas, novēro militārpersonu uzvedību, veic personāla testēšanu, anketas un sarunas ar viņiem. Savāktā informācija tiek analizēta. Psihologs pats problēmas izolē, iezīmē to risināšanas veidus, izstrādā priekšlikumus psiholoģiskās palīdzības sniegšanai. Psihologs plāno un veic personāla profesionālās psiholoģiskās atlases darbības (šajā gadījumā viņš paļaujas uz Krievijas Federācijas aizsardzības ministra rīkojumu "Profesionālās atlases vadlīnijas Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos" Nr. 50, 2000). Ja nepieciešams, viņam jāorganizē «Psiholoģiskās palīdzības centri», jāvada konsultācijas. Īpaša darbības forma ir uzruna ar virsniekiem, praporščikiem un seržantiem ar lekcijām, miniapmācībām, operatīvo informāciju. Psihologam brīvi jāpārvalda arī rakstveidā, jo viņam jāiesniedz atskaites augstākām amatpersonām, jāraksta atskaites par paveikto. Kā profesionālim militārajam psihologam ir jāorientējas zinātniskajā un psiholoģiskajā literatūrā, izmeklēšanas metodēs un procedūrās. Kā karavīram viņam ir jābūt īpašām militārām zināšanām, ko nodrošina apmācība VUS-390200 specialitātē (normatīvie dokumenti, Krievijas Federācijas Bruņoto spēku harta utt.). Turklāt pulka psihologam jāpārvalda mūsdienu informācijas tehnoloģijas (internets, teksta un datorprogrammas). Individuālajām konsultācijām, publiskai uzstāšanai un darbam ar nelielām grupām militārajam psihologam svarīgas ir oratoriskās prasmes, organizatoriskās un pedagoģiskās prasmes un psiholoģiskās ietekmes metodes.

Militārā psihologa darbs ir saistīts ar biežām darbības veidu un objektu izmaiņām. Darba temps ir augsts, laika spiediena apstākļos nepieciešams aizpildīt daudz dokumentu, kā arī nepieciešama liela uzmanības koncentrācija, lai nepieļautu kļūdas. Darbs prasa ilgstošu informācijas uzglabāšanu lielos apjomos. Informācijas operatīvā reproducēšana attiecas uz šauru jautājumu loku. Psihologa darbība bieži ir saistīta ar emocionālā stāvokļa brīvprātīgu regulēšanu. Tā kā šobrīd iedzīvotāju psiholoģisko zināšanu līmenis kopumā nav pietiekami augsts, psihologam var rasties pretrunas, pārpratumu fakti no vadības puses, viņam jāprot “padarīt sevi saprotamu”, pieņemt, jābūt spēj pretoties citu cilvēku pārpratumiem un pretestībām. Psihologa darbs ir formāli skaidri reglamentēts un obligāti saskaņots ar vadību, taču viņa veiktie uzdevumi var būt unikāli, nevis standartizēti. Psihologa kļūdas, pildot savus pienākumus, neparādās uzreiz, bet sekas var būt postošas ​​visam personālam.

Kā kļūt par pulka psihologu?

Pretendentam uz šo amatu jābūt veselam (atbilstoši militārajā dienestā pienākošajiem standartiem), jābūt augstākajai izglītībai specialitātē VUS-390200, kuru nodrošina militārās augstākās izglītības iestādes, un jāiziet 2.-3. - mēneša prakse. Šo specialitāti var apgūt arī civilo augstskolu studenti, studējot paralēli galvenajai fakultātei militārajās nodaļās. Papildu apmācības formas: papildu kursi, otrā izglītība radniecīgās jomās (personīgās konsultācijas, darba psiholoģija, sociālā psiholoģija).

Atstāj atbildi