Obsesīvi rituāli dažkārt padara mūsu dzīvi grūtu un neparedzamu. Kā atbrīvoties no balss, kas mums diktē, cik reizes jāmazgā rokas un jāpārbauda, vai gludeklis ir izslēgts?
Spēles, ko prāts spēlē ar mums, dažkārt sagādā daudz neērtības. Nemierīgas, obsesīvas domas ļoti ietekmē mūsu dzīvi. Pat ik pa laikam apciemojot mūs, viņi liek mums šaubīties: "Vai ar mani viss ir kārtībā, ja es to iedomājos?"
Manā galvā noraizējušās balsis liek katram gadījumam pa ceļam uz darbu izrakt somu (pēkšņi aizmirsu caurlaidi), skriet atpakaļ mājās – un ja gludeklis nav izslēgts. Vai arī nemitīgi slaukot rokas ar antibakteriālām salvetēm (lai gan pandēmijas laikā šis ieradums nevienam nešķiet tik dīvains), lai nesaķertu kādu briesmīgu slimību.
“Jau pirms koronavīrusa pandēmijas es šausmīgi baidījos saslimt,” atzīst 31 gadu vecā Anna. – Rokas mazgāju līdz 30 reizēm dienā – tiklīdz pieskaros galdam, grāmatai, bērna drēbēm, uzreiz gribas steigties uz vannas istabu un gandrīz noberzt tās ar pumeka akmeni. Āda uz plaukstām un pirkstiem jau sen ir saplaisājusi, krēmi vairs nepalīdz. Bet es nevaru apstāties…
Bet neuztraucieties, lielākā daļa cilvēku laiku pa laikam cieš no tā. Psihologs, obsesīvi-kompulsīvo traucējumu speciālists Adams Radomskis (Kanāda) kopā ar kolēģiem veica pētījumu par šo tēmu. Komanda intervēja 700 studentus no visas pasaules, un 94% aptaujāto ziņoja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojuši uzmācīgas domas. Vai tas nozīmē, ka viņiem visiem ir nepieciešama ārstēšana? Nē. Bet jums ir jāsaprot, ka šādas nepatīkamas domas izraisa ne tikai trauksmi, bet arī riebuma un kauna sajūtu.
Problēmas, sāciet!
Parasti nemierīgas domas nav bīstamas, saka psiholoģijas profesors Stīvens Heiss (Nevadas Universitāte, Reno). Problēmas rodas, kad sākam tās uztvert burtiski vai domājam, ka tās pašas par sevi ir kaitīgas. “Saplūstot” ar tiem, mēs sākam tos uzskatīt par rīcības ceļvedi. Viena lieta ir atcerēties, ka baktērijas var izraisīt slimības, taču uztveriet šo ideju viegli. Un pavisam kas cits ir iet dušā piecas reizes dienā, lai nesaslimtu.
Daļa no tiem, kas cieš no obsesīvām domām, ir arī māņticīgi, atzīmē Stīvens Hejs. Un pat saprotot, ka domā iracionāli, viņi rīkojas absurdu ideju iespaidā...
"Man trīs reizes jāpārbauda, vai esmu aizvēris dzīvokļa durvis," saka Sergejs, 50 gadus vecs. – Tieši trīs, ne mazāk. Dažkārt, tikai divas reizes pagriezusi atslēgas slēdzenēs, aizmirstu par trešo. Es atceros jau veikalā vai metro: man jāatgriežas un jāpārbauda vēlreiz. Ja es to nedaru, tad it kā zeme izslīd no manām kājām. Mana sieva ieteica uzstādīt modinātāju – mēs to izdarījām, bet tas mani nekādi neliek mierā...
Piespiešanas izrādīšana joprojām nav pilnīgi bezjēdzīga: tā palīdz nomierināties šeit un tagad, atbrīvo no bailēm. Atnācām mājās, pārbaudījām kafijas automātu un gludekli – tie ir izslēgti, urrā! Tagad mēs noteikti zinām, ka esam izvairījušies no katastrofas. Bet tāpēc mēs nesatikāmies ar draugiem, kavējāmies uz svarīgu tikšanos.
Rituālu veikšana prasa laiku un bieži sabojā attiecības ar mīļajiem. Galu galā tie, kas cieš no obsesīvām domām un darbībām, bieži mēģina viņiem “piesaistīt” savu partneri. Turklāt, tiklīdz tā parādās, apsēstība vai darbība mūsu dzīvē mēdz aizņemt arvien vairāk vietas. Un biežāk jāmazgā rokas, jānoņem no jakas neesošas putekļu daļiņas, jāizmet atkritumi, vēlreiz jāpārbauda slēdzenes. Mēs zaudējam sirdsmieru – un kādu dienu saprotam, ka tā nevar turpināties.
Protams, ar šādiem stāstiem labāk strādā psihologi. Bet ir dažas lietas, ko varat darīt, lai palīdzētu jums pārvarēt uzmācīgas domas un piespiešanos.
1. Tikt galā ar balsi, kas saka, kā rīkoties
Kad mūs pārņem uzmācīgas domas, šķiet, ka kāds neredzams diktators pavēl, kā un ko darīt. Un, ja jūs neievērosit “ieteikumus”, atmaksa trauksmes un panikas veidā nāks uzreiz. Lai cik grūti tas nebūtu, centies distancēties, paskaties uz šīm prasībām it kā no malas. Kurš ar tevi runā? Kāpēc tas prasa tūlītēju darbību? Vai ir jāpakļaujas šai balsij – galu galā pat nesaproti, kam tā pieder?
Iespējams, varēsit palēnināt ātrumu, pirms vēlreiz pārbaudīsit, vai plīts nav izslēgts. Apturiet pauzi un mēģiniet pārdzīvot satraukumu, ko jūtat šobrīd. Izturieties pret nepatīkamajām sajūtām ar laipnību un zinātkāri. Nesteidzieties darīt to, ko esat pieraduši darīt. Atcerieties, ka balss jūsu galvā, kas liek jums mazgāt rokas, neesat jūs pats. Jā, viņš dzīvo tavā prātā, bet tu viņam nepiederi.
Palēninot ātrumu, apturot sevi šajā brīdī, jūs izveidojat plaisu starp apsēstību un darbību, ko tā no jums prasa. Un, pateicoties šai pauzei, doma par rituāla veikšanu atkal nedaudz zaudē spēku, skaidro Stīvens Hejs.
2. Mainiet skriptu
Mācoties apstāties, ieturēt pauzi starp impulsu un darbību, var mēģināt mainīt spēles noteikumus. Izveidojiet "alternatīvu scenāriju" — vienkārši nepārvērtiet to par jaunu spēli, saka Stīvens Hejs. Kā to izdarīt? Ja runājam par bailēm no baktērijām, tad var mēģināt brīdī, kad pārņem vēlme steidzami nomazgāt rokas, gluži otrādi – tās iesmērēt zemē.
Daudzos gadījumos vienkārši nedariet neko. Piemēram, palieciet gultā, ja vēlaties vēlreiz pārbaudīt, vai esat aizvēris durvis uz nakti. Kopumā jārīkojas tieši pretēji – pretēji tam, ko prasa “balss iekšā”. Tas palīdzēs aizstāvēt tiesības dzīvot savu, neatkarīgu dzīvi. Piepildīts un laimīgs – un pat baktērijas nevar jūs apturēt.