Saturs
Kontrole mūsu dzīvē
Vēlme pēc kontroles var izpausties dažādos veidos. Priekšnieks uzrauga padoto darbu, pieprasot biežas atskaites. Vecāki nosaka bērna atrašanās vietu, izmantojot īpašu lietojumprogrammu.
Ir pedantiski pacienti — vēršoties pie ārsta, viņi apkopo dažādu speciālistu viedokļus, iztaujā sīkāk par diagnozi, pārbauda no draugiem saņemto informāciju, tādējādi cenšoties saglabāt kontroli pār notiekošo.
Kad partneris kavē darbu, mēs viņu bombardējam ar ziņām: "Kur tu esi?", "Kad būsi?" Tas ir arī realitātes kontroles veids, lai gan mēs ne vienmēr cenšamies precīzi noteikt mīļotā cilvēka atrašanās vietu.
Zināma kontroles pakāpe patiešām ir nepieciešama, lai orientētos notiekošajā. Piemēram, vadītājam ir jāsaprot, kā projekts virzās uz priekšu, un, runājot par mūsu veselību, ir lietderīgi precizēt detaļas un salīdzināt viedokļus.
Taču gadās, ka vēlme iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju nevis nomierina, bet gan dzen trakot. Lai arī cik mēs zinātu, lai kam vaicātu, mēs vienalga baidāmies, ka kaut kas izslīd no mūsu uzmanības, un tad notiks nelabojamais: ārsts kļūdīsies ar diagnozi, bērns nonāks sliktā sabiedrībā. , partneris sāks krāpties.
Iemesls?
Vēlmes visu kontrolēt pamatā ir nemiers. Tieši viņa liek mums vēlreiz pārbaudīt, aprēķināt riskus. Trauksme norāda, ka mēs nejūtamies droši. Mēģinot paredzēt visu, kas ar mums var notikt, mēs cenšamies padarīt realitāti paredzamāku.
Taču apdrošināties pret visu nav iespējams, un tas nozīmē, ka nemiers nerimst, un kontrole sāk līdzināties apsēstībai.
Par ko es esmu atbildīgs?
Ir svarīgi saprast, kas mūsu dzīvē patiešām ir atkarīgs no mums, un ko mēs nevaram ietekmēt. Tas nenozīmē, ka mums jākļūst vienaldzīgiem pret visu, ko nevaram mainīt. Tomēr personīgās atbildības zonas noteikšana palīdz mazināt spriedzes pakāpi iekšienē.
Uzticēties vai pārbaudīt?
Kontroles nepieciešamība ir saistīta ar spēju uzticēties, un ne tikai partnerim, saviem bērniem, kolēģiem, bet arī pasaulei kopumā. Kas vēl jādara, ja ir grūti uzticēties citiem? Uzņemieties visas rūpes, kuras varētu dalīties ar kādu citu.
Nav tādas burvju tabletes, kas palīdzētu ātri iemācīties vairāk uzticēties pasaulei, un arī absolūtā uzticēšanās, visticamāk, nesniegs labumu. Taču ir lietderīgi pavērot, kādās situācijās un kam mums ir vieglāk uzticēties, un kad grūtāk.
Izlemiet eksperimentēt
Mēģiniet dažreiz, kaut arī nedaudz, bet vājiniet kontroli. Neizvirzi mērķi no tā atteikties pavisam, ievēro mazo soļu principu. Mums bieži šķiet, ka ir vērts atpūsties un pasaule sabruks, bet patiesībā tas tā nav.
Izsekojiet savām jūtām: kā jūs jūtaties šajā brīdī? Visticamāk, jūsu stāvoklim būs daudz nokrāsu. Ko jūs piedzīvojāt? Spriedze, pārsteigums vai varbūt miers un miers?
No spriedzes līdz relaksācijai
Mēģinot pārmērīgi kontrolēt realitāti, mēs piedzīvojam ne tikai garīgu, bet arī fizisku stresu. Trauksmes nogurdināts arī mūsu ķermenis reaģē uz notiekošo — ir pastāvīgā gatavībā briesmām. Tāpēc ļoti svarīgi ir parūpēties par kvalitatīvu atpūtu.
Ir noderīgi praktizēt dažādas relaksācijas tehnikas, piemēram, Jākobsona neiromuskulāro relaksāciju. Šīs tehnikas pamatā ir dažādu muskuļu grupu spriedzes un relaksācijas maiņa. Vispirms 5 sekundes sasprindziniet noteiktu muskuļu grupu un pēc tam atpūtieties, īpašu uzmanību pievēršot sajūtām ķermenī.
***
Lai kā mēs censtos kontrolēt realitāti, pasaulē vienmēr ir vieta nelaimes gadījumiem. Šīs ziņas var jūs apbēdināt, taču tai ir arī pozitīvā puse: bez nepatīkamiem pārsteigumiem gadās arī priecīgi pārsteigumi. Mēs nekad nezinām, kas ir aiz stūra, bet mūsu dzīve noteikti mainīsies, vai mums tas patīk vai nē.