Neskatoties uz informācijas pārpilnību, mums joprojām ir daudz aizspriedumu, kas var sarežģīt intīmo dzīvi. Seksoloģe un psihoanalītiķe Katrīna Blāna katru mēnesi analizē kādu no šiem populārajiem viedokļiem.
Seksuālās attiecībās ir iesaistīti divi cilvēki, kas nozīmē, ka par tām atbild abi partneri. Katram šeit ir savas pieticības zonas, pieļaujamā robežas, divu fantāzijas ne vienmēr un ne vienmēr sakrīt. Bet vai var teikt, ka kāds pie tā ir “vainīgs”? Piemēram, sieviete, kura nav pietiekami seksīga, izgudrojoša, aktīva... Vai viņai vajadzētu barot vīrieša iztēli - it kā viņš būtu bērns, kurš nezina, ko ar sevi darīt, un gaida, kad pieaugušais izdomāt viņam kādu spēli? Un, ja jūs gaidāt stimulu tikai no ārpuses, no kāda cita, vai ir garantija, ka tas sagādās prieku? Vai varbūt pašam “garlaikotajam” kaut kā iekšā pietrūkst — un tāpēc šī garlaicība un žēlabas, ka partneris nevar apstāties, lai cik viņa pieliktu pūles?
Mūsdienās mūsu pasaule lielākoties sastāv no paraugiem, standartiem, modeļiem — un tāpēc tā ir moderna vīrietis arvien retāk tiecas meklēt erotiskas iedvesmas avotu sevī un savās attiecībās. Turklāt pēc dabas viņš vairāk reaģē uz vizuāliem iespaidiem: atšķirībā no sievietes var redzēt savu orgānu, novērot tā sajūsmu. Šīs īpašības dēļ viņš labprātāk meklēs vizuālu stimulu ārpusē, nevis vērsīsies iekšā, pie vēlmes avota. Taču dzimumbriedums sastāv no spējas rast iedvesmu sevī, iebarot savu vēlmi, nostājoties, lai iekarotu citu. Šis radošums izpaužas mūsu jūtās un jautājumos, ko mēs uzrunājam sev un savam partnerim.
Visbeidzot, garlaicība gultā var runāt arī par dziļāku neapmierinātību - attiecībām plašā nozīmē. Tad jums vajadzētu uzdot sev jautājumu: kas viņos notiek nepareizi? Vai varbūt tev ir grūti ļaut sev izrādīt jutekliskumu — un talkā nāk fantāzijas, ka kaut kur un ar kādu citu viss būtu pavisam savādāk... Šajā gadījumā tiešām nekādas jaunas pozas gultā neko nemainīs.