Kataras galvaspilsētā Dohā marta beigās notika konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas faunas un floras sugu pārstāvjiem (CITES) dalībnieku konference. Eksperti no 178 valstīm, tostarp Krievijas, pulcējās, lai veiktu kopīgus pasākumus, lai novērstu nelegālās starptautiskās dzīvnieku un augu tirdzniecības gadījumus.
Dzīvnieku tirdzniecība mūsdienās ir viens no ienesīgākajiem ēnu biznesa veidiem. Pēc Interpola datiem, šāda veida darbība pasaulē naudas apgrozījuma ziņā ieņem otro vietu aiz narkotiku kontrabandas – vairāk nekā 6 miljardi dolāru gadā.
Pagājušā gada jūlijā muitas darbinieki vilciena Sanktpēterburga-Sevastopoles vestibilā atrada lielu koka kasti. Iekšā atradās desmit mēnešus veca Āfrikas lauva. Saimnieks atradās nākamajā vagonā. Viņam nebija neviena dokumenta par plēsēju. Interesanti, ka kontrabandists pārliecināja gidus, ka tas ir "tikai liels suns".
Plēsējus no Krievijas izved ne tikai pa dzelzceļu. Tā pirms dažiem mēnešiem Baltkrievijā gandrīz nokļuva trīs gadus vecā lauvene Naomi un piecus mēnešus vecais Usūrijas tīģeris Radža – tagad Tulas zoodārza iemītnieki. Mašīna ar dzīvniekiem mēģināja izslīdēt cauri robežai. Automašīnas vadītājam pat bijušas kaķu veterinārās pases, taču īpašas atļaujas izvest retus mājdzīvniekus nebija.
Aleksejs Vaismans ar dzīvnieku kontrabandas problēmu nodarbojas vairāk nekā 15 gadus. Viņš ir savvaļas dzīvnieku tirdzniecības pētniecības programmas TRAFFIC koordinators. Šis ir Pasaules Dabas fonda (WWF) un Pasaules dabas aizsardzības savienības (IUCN) kopīgs projekts. SATIKSME uzdevums ir uzraudzīt savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. Aleksejs precīzi zina, kurš “produkts” ir vispieprasītākais Krievijā un ārzemēs. Izrādās, ka katru gadu pāri Krievijas Federācijas robežām tiek transportēti tūkstošiem retu dzīvnieku. To sagūstīšana, kā likums, notiek Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā un Latīņamerikā.
Uz Krieviju tiek ievesti papagaiļi, rāpuļi un primāti, kā arī tiek eksportēti Sarkanajā grāmatā uzskaitītie reti piekūni (piekūni, piekūni, jūras piekūni). Arābu austrumos šie putni ir ļoti novērtēti. Tur tos izmanto tradicionālajā piekūnu medniecībā. Viena indivīda cena var sasniegt vairākus simtus tūkstošus dolāru.
Piemēram, 2009. gada septembrī Domodedovas muitā tika apturēts mēģinājums nelegāli pārvest pāri robežai astoņus retus lielogu piekūnus. Kā tika noskaidrots, putni tika gatavoti nosūtīšanai uz Dohu. Tie tika ievietoti starp ledus pudelēm divos sporta maisos; piekūnu stāvoklis bija šausmīgs. Muitnieki putnus nodeva Savvaļas dzīvnieku glābšanas centram pie Maskavas. Pēc 20 dienu karantīnas piekūni tika atbrīvoti. Šiem putniem paveicās, bet pārējiem, kurus nevarēja atrast, īpaši nepaveicās: tie ir apreibināti, aptīti ar lenti, mutes un acis sašūtas. Skaidrs, ka par ēdienu un ūdeni nevar būt ne runas. Pievienojiet tam spēcīgāko stresu - un mēs iegūstam kolosālu mirstību.
Muitnieki skaidro, kāpēc kontrabandisti nebaidās pazaudēt daļu no “precēm”: par retajām sugām maksā tādu naudu, ka, ja izdzīvos tikai viens eksemplārs, tas maksās visu partiju. Ķērāji, vedēji, pārdevēji – tie visi nodara neatgriezenisku kaitējumu dabai.
Slāpes pēc peļņas iebrucējiem noved pie retu sugu izzušanas.
"Diemžēl mūsu likumdošanas maigums neļauj mums adekvāti tikt galā ar dzīvnieku kontrabandu. Krievijā nav atsevišķa raksta, kas par to runātu, ”saka Aleksandrs Kareļins, Federālā muitas dienesta valsts inspektors.
Viņš skaidro, ka faunas pārstāvji tiek pielīdzināti parastajām precēm. Krimināllietu var sākt tikai pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 188.panta “Kontrabanda”, ja tiek pierādīts, ka “dzīvās kravas” izmaksas pārsniedz 250 tūkstošus rubļu.
“Parasti “preču” izmaksas nepārsniedz šo summu, tāpēc kontrabandisti par nedeklarēšanu un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem izkāpj ar salīdzinoši nelieliem administratīvajiem sodiem 20-30 tūkstošu rubļu apmērā,” viņš stāsta.
Bet kā noteikt, cik dzīvnieks var maksāt? Šī nav automašīna, kurai ir noteikta cena.
Aleksejs Vaismans paskaidroja, kā tiek novērtēta instance. Pēc viņa teiktā, Federālais muitas dienests vēršas Pasaules Dabas fondā ar lūgumu noteikt dzīvnieka vērtību. Problēma ir tā, ka retajām sugām nav noteiktas likumīgas cenas, un skaitlis ir sniegts, pamatojoties uz “melnā tirgus” un interneta monitoringu.
“Apsūdzētā advokāts tiesā izsniedz viņa izziņas un eksotiskā valodā pārbauda, ka dzīvnieks ir tikai dažu dolāru vērtībā. Un jau tiesa lemj, kam ticēt – mums vai kādam papīrītim no Gabonas vai Kamerūnas. Prakse rāda, ka tiesa bieži vien uzticas advokātiem,” saka Veismans.
Pēc Dabas fonda pārstāvju domām, šo situāciju ir pilnīgi iespējams labot. Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 188.pantā “kontrabanda” būtu jānosaka atsevišķā rindā kā sods par nelikumīgu dzīvnieku pārvadāšanu, kā tas tiek darīts narkotiku un ieroču gadījumā. Bargāku sodu pieprasa ne tikai Dabas fonds, bet arī Rosprirodnadzor.
“Dzīvās kontrabandas” atklāšana un konfiscēšana joprojām ir puse no grūtībām, pēc tam dzīvniekus kaut kur jātur. Piekūniem ir vieglāk atrast patvērumu, jo pēc 20-30 dienām tos jau var izlaist dabiskajā vidē. Ar eksotiskām, siltumu mīlošām sugām tas ir grūtāk. Krievijā praktiski nav specializētu valsts audzētavu dzīvnieku pārmērīgai iedarbībai.
"Mēs griežam, cik labi vien spējam. Nav kur likt konfiscētos dzīvniekus. Caur Rosprirodnadzor mēs atrodam dažas privātas stādaudzētavas, dažreiz zoodārzi satiekas pusceļā, ”skaidro Aleksandrs Kareļins, Federālā muitas dienesta valsts inspektors.
Amatpersonas, dabas aizsardzības speciālisti un Federālais muitas dienests ir vienisprātis, ka Krievijā netiek kontrolēta dzīvnieku iekšējā apriti, nav tiesību aktu, kas regulētu CITES sarakstā iekļauto svešzemju sugu tirdzniecību. Valstī vienkārši nav likuma, saskaņā ar kuru dzīvniekus pēc robežas šķērsošanas var konfiscēt. Ja izdevās izslīdēt caur muitu, tad ievestās kopijas var brīvi pārdot un pirkt. Tajā pašā laikā “dzīvu preču” pārdevēji jūtas absolūti nesodīti.