Bērns devās uz skolu. Viņam šis ir grūts pārejas periods, kurā tik ļoti nepieciešams vecāku atbalsts. Lai nepasliktinātu viņa stāvokli, savā kopdzīvē varat ieviest vienkāršu, bet iedarbīgu rituālu — tāpat kā to darīja skolotāja un spēļu praktiķe Marija Švecova.
Kāpēc gan nepastāstīt, kas šodien bija labs un interesants? Iesaku bērniem, kuri gaida pirms gulētiešanas stāstu. Manās rokās es turu zilu ziloni. Viņš pāries no vienas siltas plaukstas uz otru un klausīsies visu, kas pa dienu sakrājies.
Neaizmirsīsim, ka mums šodien ļoti nepatika. Ļaujiet man sākt.
Es stāstu savu šodienas versiju. Tas ir pārsteidzoši — mēs bijām kopā gandrīz visu laiku, un katram ir savi iespaidi.
Meita stāstīja pagalma spēles noslēpumus — tos, kurus iepriekš bija vienojušies glabāt zem rubrikas «noslēpums». Viņa dalījās, ka viņai ļoti nepatīk skolotājs (un ar laiku - tagad es zinu, ko ar to darīt). Dēls pavisam aizmirsa, cik priecīga bija dāvana no rīta. Es atzīmēju, ka man patika pasaka, ko viņš šodien izdomāja.
Šis rituāls mūsu ģimenē parādījās, kad vecākā meita devās uz skolu. Kā skolotāja es sapratu, ka viņas adaptācija jaunā amatā ļoti lielā mērā ir atkarīga arī no mūsu komunikācijas kvalitātes. Un tā vietā, lai būtu konfidenciāli dziļš, tas kļuva arvien formāli draudzīgāks.
Bieži vien māmiņas, īpaši tās, kurām ir vairāki bērni, interesējas tikai par to, kā “pabarot-drānu-mazgāt”. Tas ir saprotams: dzīve ir atkarīga, paliek arvien mazāk spēka ģimenei un kvalitatīvai komunikācijai. Kādā brīdī saprašanās pavediens starp vecākiem un bērniem sāk pārraut.
Ir svarīgi izveidot secību un nepārtraukt, kamēr kāds nav pabeidzis. Var izmantot rotaļlietu — saka tas, kura rokās tā ir
Personīgi man palīdzēja zilais zilonis un mūsu jaunais rituāls. Ik pa laikam diskusijā tiek iesaistīti arī citi ģimenes locekļi. Un es priecājos redzēt, kā:
- bērni mācās redzēt situāciju no dažādiem leņķiem: ne vienmēr tas, kas vienam ir labs, citam ir tieši tas pats, kas otram ir pluss;
- paaugstinās uzticības pakāpe. Pat ja vecāki visu dienu būtu darbā, pietiek ar tik kvalitatīvu komunikāciju vakarā, lai nezaudētu saikni;
- bērni apgūst refleksiju, mācās pārstāstīt notikumus. Vēlāk skolā šīs prasmes viņiem ļoti noderēs.
Lai vakara saruna sniegtu šādus rezultātus, jums jāievēro vienkārši noteikumi:
- Iesaistieties diskusijās ar bērniem. Runājiet par saviem panākumiem un neveiksmēm - protams, ņemot vērā bērna vecumu.
- Nevērtējiet bērna secinājumus («Nu, vai tas ir labi?!»).
- Sviniet bērnu progresu. Piemēram, frāze: “Man patika, kādas skaistas vēstules tu šodien paspēji uzrakstīt” var motivēt bērnu cītīgāk mācīties.
- Iestatiet secību un nepārtrauciet, kamēr kāds nav pabeidzis. Var izmantot mazu rotaļlietu — saka tas, kuram tā ir rokās.
- Neaizmirstiet regulāri rīkot pārrunas, un tad jau pēc nedēļas bērni paši atgādinās, ka ir laiks sanākt kopā un pārrunāt aizvadīto dienu.
Šis vienkāršais vakara rituāls palīdzēs bērnam runāt par dienas laikā notikušo, apzināties savas jūtas un sajust vecāku un vecāku bērnu atbalstu.