Kā izdodas parūpēties par sevi, ja visu savu laiku un enerģiju velti citiem

Varbūt jūs esat laimīgs jau tāpēc, ka palīdzat citiem — bērniem, vīram vai sievai, draugiem, vecākiem vai pat savam mīļotajam sunim. Bet tajā pašā laikā, iespējams, vismaz ik pa laikam gadās justies pārslogots un izsmelts, jo, visticamāk, tev nav resursu savām vajadzībām.

“Vajadzības: fiziskas un emocionālas, garīgas un sociālas – ir ikvienam. Un mēs nevaram tos ilgi ignorēt, veltot sevi tikai palīdzības sniegšanai citiem, ”skaidro psihoterapeite Šarona Mārtina.

Turklāt rūpes par citiem uz sevis rēķina var būt līdzatkarības simptoms. Varat pārbaudīt, vai tā ir taisnība jūsu gadījumā, izlasot tālāk sniegtos apgalvojumus. Kuram no tiem jūs piekrītat?

• Jūsu attiecības ar citiem nav līdzsvarotas: jūs viņiem daudz palīdzat, bet pretī saņemat maz.
• Jums liekas, ka jūsu vajadzības nav tik svarīgas kā citu vajadzības.
• Jūs jūtaties atbildīgs par citu cilvēku laimi un labklājību.
• Jūs izvirziet sev nereālas prasības un jūtaties egoistiski, kad savas vajadzības izvirzāt pirmajā vietā.
• Jūsu pašvērtība ir atkarīga no tā, cik labi jūs varat rūpēties par citiem. Palīdzot citiem, jūs jūtaties svarīgs, vajadzīgs un mīlēts.
• Jūs kļūstat dusmīgs vai aizvainots, ja jūsu palīdzība netiek novērtēta vai neatlīdzināta.
• Jūs jūtat pienākumu palīdzēt, risināt problēmas, ietaupīt.
• Tu bieži sniedz padomus, ko neesi prasījis, pastāsti citiem, kas jādara, skaidro, kā risināt viņu problēmas.
• Neesat pārliecināts par sevi un baidāties no kritikas, tāpēc visā cenšaties izpatikt citiem.
• Bērnībā jūs uzzinājāt, ka jūsu jūtas un vajadzības nav svarīgas.
• Jums šķiet, ka jūs varat dzīvot bez savām vajadzībām.
• Jūs esat pārliecināts, ka jums nav vērts rūpēties.
• Jūs nezināt, kā parūpēties par sevi. Neviens tev to nerādīja ar piemēru, nerunāja par emocijām, personīgajām robežām un veselīgiem ieradumiem.
• Jūs pats neesat pārliecināts, kas jums nepieciešams, ko jūs jūtaties un ko vēlaties darīt.

Rūpes vai ļaušanās visam?

Ir svarīgi iemācīties atšķirt patiesu aprūpi no izdabāšanas citu cilvēku netikumiem un vājībām. Izdabājot, mēs cita labā darām to, ko viņš lieliski varētu izdarīt pats. Piemēram, ir pilnīgi labi vest 10 gadus vecu bērnu uz skolu, bet mums nav jāved 21 gadus vecs dēls vai meita uz universitāti vai darbu.

Protams, katrs konkrētais gadījums ir jāskata atsevišķi. Teiksim, tava meita šausmīgi baidās no braukšanas, bet cenšas pārvarēt bailes un dodas pie psihoterapeita. Šajā gadījumā viņai ir pilnīgi pareizi. Bet ja viņa baidās braukt, bet neko nedara, lai pārvarētu šīs bailes? Pēc tam, pamudinot viņu strādāt, mēs izdabājam viņas vājībām, padarot viņu atkarīgu no mums un dodot viņai iespēju atlikt savu problēmu risināšanu.

“Rūpes par maziem bērniem vai gados vecākiem vecākiem ir pilnīgi normāla parādība, jo viņiem ir grūti to izdarīt pašiem. Taču ir lietderīgi ik pa laikam sev pajautāt, vai tavs bērns nevar vairāk, jo viņš nemitīgi aug un attīstās, uzkrāj dzīves pieredzi un apgūst jaunas prasmes,” iesaka Šarona Mārtina.

Tie, kas izdabā citu cilvēku vājībām, parasti ir tie, kuri parasti tiecas daudz darīt citu labā vainas apziņas, pienākuma vai baiļu dēļ. Ir pilnīgi pareizi pagatavot vakariņas savam laulātajam (lai gan viņš vai viņa būtu labi viens pats), ja jūsu attiecības ir balstītas uz savstarpēju palīdzību un savstarpēju palīdzību. Bet, ja jūs tikai dodat, bet partneris tikai ņem un nenovērtē, tas liecina par attiecību problēmu.

Jūs nevarat atteikties no rūpēm par sevi

“Rūpēties par sevi ir kā ar bankas kontu. Ja izņemsiet vairāk naudas, nekā ielikāt kontā, nāksies maksāt par pārtēriņu, skaidro autore. Tas pats notiek attiecībās. Ja jūs pastāvīgi tērējat savus spēkus, bet tos nepapildinat, agri vai vēlu jums būs jāmaksā rēķini. Kad mēs pārtraucam rūpēties par sevi, mēs sākam slimot, noguruši, mūsu produktivitāte samazinās, mēs kļūstam aizkaitināmi un aizkustinoši.

Rūpējieties par sevi, lai varētu palīdzēt citiem, neupurējot savu laimi un veselību.

Kā jūs vienlaikus rūpējaties par sevi un kādu citu?

Dodiet sev atļauju. Ir svarīgi pastāvīgi atcerēties, cik svarīga ir pašaprūpe. Jūs pat varat uzrakstīt sev rakstisku atļauju. Piemēram:

(Jūsu vārds) šodien ir tiesības uz __________________ (piemēram: doties uz sporta zāli).

(Jūsu vārds) ir tiesības nedarīt ____________________ (piemēram: negulēt vēlu darbā), jo viņš vēlas ____________________ (atpūsties un mērcēties vannā).

Šādas atļaujas var šķist smieklīgas, taču tās palīdz dažiem cilvēkiem saprast, ka viņiem ir tiesības parūpēties par sevi.

Velti laiku sev. Atlicini savā grafikā laiku, ko veltīsi tikai sev.

Noteikt robežas. Jūsu personīgais laiks ir jāaizsargā. Nosakiet robežas. Ja jau tā pietrūkst spēka, neuzņemies jaunas saistības. Ja jums tiek lūgta palīdzība, uzrakstiet sev piezīmi ar atļauju pateikt nē.

Deleģēt uzdevumus citiem. Iespējams, jums vajadzēs deleģēt dažus savus pašreizējos pienākumus citiem, lai atbrīvotu laiku sev. Piemēram, jūs varētu palūgt savam brālim auklēt slimo tēti, lai jūs varētu doties pie zobārsta, vai arī varat lūgt savam dzīvesbiedram pašam pagatavot vakariņas, jo vēlaties doties uz sporta zāli.

Saprotiet, ka nevarat palīdzēt visiem. Visu laiku cenšoties atrisināt citu cilvēku problēmas vai uzņemties atbildību par citiem, jūs varat novest pie nervu izsīkuma. Ieraugot cilvēku sarežģītā situācijā, uzreiz rodas vēlme palīdzēt. Vispirms jums jāpārliecinās, ka jūsu palīdzība patiešām ir nepieciešama un viņš ir gatavs to pieņemt. Tikpat svarīgi ir atšķirt patiesu palīdzību no apmierināšanas (un mēs izdabājam citiem, galvenokārt, lai remdētu paši savu trauksmi).

Atcerieties, ka labāk par sevi rūpēties reti nekā nekad. Ir ļoti viegli iekrist "visu vai neko" lamatās, domājot, ka, ja nevarat visu izdarīt perfekti, nav vērts mēģināt. Patiesībā mēs visi saprotam, ka pat piecas minūtes meditācijas ir labāk nekā nekas. Tāpēc nenovērtējiet par zemu pat minimālas pašaprūpes priekšrocības (ēdiet kaut ko veselīgu, pastaigājieties pa kvartālu, piezvaniet savam labākajam draugam). To ir vērts atcerēties, mēģinot atrast līdzsvaru starp rūpēm par sevi un rūpēm par citiem.

“Palīdzība citiem ir ļoti svarīga lieta, kas piešķir mūsu dzīvei jēgu. Neviens neaicina kļūt vienaldzīgam pret citu cilvēku bēdām un citu cilvēku problēmām. Es tikai iesaku jums dot sev tikpat daudz mīlestības un rūpju, cik jūs sniedzat citiem. Atcerieties rūpēties par sevi, un jūs varat dzīvot ilgu, veselīgu un laimīgu dzīvi! atgādina psihoterapeitu.

Par autoru: Šarona Mārtina ir psihoterapeite.