Šķiet, ka karstumā apetīte samazinās, visbeidzot, jūs varat zaudēt pāris kilogramus un pietuvoties vēlamajam svaram. Taču nez kāpēc reizēm notiek tieši otrādi – paaugstinoties temperatūrai aiz loga, aug arī apetīte, savukārt impulsīvi, ar nekontrolējama pēkšņa izsalkuma lēkmēm. Pretēji loģikai - ķermenim nav nepieciešama papildu enerģija, lai sasildītu ķermeni - mēs ķeramies pie ēdiena. Kas notiek un kā ar to cīnīties?
Stress un garastāvoklis
Pirmais iemesls, kāpēc mums nekad neizdodas kontrolēti uzņemt nevēlamo pārtiku, ir slikts garastāvoklis un stress. Nervu sistēmas stāvoklis nav atkarīgs no gadalaika, un tāpēc arī karstumā mēdzam iet vieglāko ceļu – sagrābt skumjas, ilgas, skumjas un problēmas.
Biežāk saldais, ogļhidrātu saturošs ēdiens uz brīdi sniedz gandarījumu, uzlabo garastāvokli – rodas atkarība.
Ja ir nepieciešams ilgs laiks, lai izskaustu cēloņus un atrisinātu problēmas, jums vajadzētu meklēt citus veidus, kā novērst uzmanību un uzlabot garastāvokli. Padomājiet par to, kuras citas lietas vai darbības padara jūs laimīgākus? Pastaiga, tikšanās ar draugiem, laba filma vai grāmata... Un centieties neizlaist galvenās ēdienreizes – tā ķermenis noskaņosies uz režīmu un aizmirst par psiholoģisko impulsivitāti un nesaturēšanu.
Režīma pārkāpums
Otrs izplatītais izsalkuma cēlonis karstumā ir režīma pārkāpums. Īstenībā svelmainā saulē ēst nemaz nejūtas, bet organismam tik un tā ir vajadzīgas kalorijas, lai nodrošinātu kustību, iekšējo orgānu darbu utt. Pusi dienas mūs pārtrauc vieglas uzkodas, un, tiklīdz karstums norimst, pēkšņi ir izsalkums. Ir vērts iekļūt telpā ar gaisa kondicionētāju – pēc dažām minūtēm apetīte atgriežas, un nogurušais ķermenis cenšas kompensēt zaudējumus un liek ēst vairāk par normu.
Lai situāciju labotu, režīms jāatgriež, lai arī nedaudz pielāgots laikapstākļiem. Nepiesātiniet organismu tikai ar dārzeņiem un jogurtiem, bet pilnvērtīgi lietojiet uzturā ilgstošus ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus – graudaugus, gaļu un zivis, piena produktus un olas. Un tikai kā piedeva – dārzeņu un augļu uzkodas.
Alternatīvi pārceliet brokastis uz agrāku laiku, kad saule vēl nav sasildījusi gaisu līdz stindzinošai temperatūrai, tad doma par auzu pārslām pulksten 9 jūs nesaistīs ar spīdzināšanu, un jūsu ķermenis būs mocības pilns.
Pārskatiet ierasto ēdienkarti un izslēdziet no tās vēderam smagas gaļas vai karstās zupas šķirnes, kuru sagremošana prasa daudz enerģijas – pietaupiet tās adaptēties karstumā. Tātad, jūsu glābiņš ir aukstās zupas, karpačo, zema tauku satura zivis, marinēti dārzeņi.
Dzeriet daudz vēsa ūdens, nevis karstu kafiju vai tēju. Vēlams, lai būtu mazāk saldo dzērienu – cukurs rosina apetīti un izraisa atkarību.