Trauksme var būt hroniska vai saistīta ar gaidāmajiem notikumiem, piemēram, eksāmenu vai svarīgu prezentāciju. Tas nogurdina, traucē domāt un pieņemt lēmumus, un galu galā var sabojāt visu. Neiropsihiatrs Džons Reitijs raksta par to, kā ar to tikt galā ar vingrinājumiem.
Trauksme mūsdienās ir izplatīta parādība. Gandrīz katrs cilvēks, ja viņš pats ar to necieš, tad draugu lokā vai ģimenē pazīst kādu, kurš ir pakļauts trauksmei. Neiropsihiatrs Džons Reitijs atsaucas uz Amerikas statistiku: katram piektajam pieaugušajam, kas vecāks par 18 gadiem, un katram trešajam pusaudzim vecumā no 13 līdz 18 gadiem pagājušajā gadā tika diagnosticēts hronisks trauksmes traucējums.
Kā atzīmē Dr Ratey, augsts trauksmes līmenis palielina citu traucējumu, piemēram, depresijas, risku, kā arī var veicināt diabēta un sirds un asinsvadu slimību attīstību. Eksperte par ļoti svarīgiem uzskata nesen veiktā pētījuma rezultātus, kas liecina, ka nemierīgi cilvēki mēdz piekopt mazkustīgu dzīvesveidu. Taču aktivitātes var būt labākais nemedicīniskais risinājums trauksmes profilaksei un ārstēšanai.
“Laiks sašņorēt kedas, izkāpt no mašīnas un kustēties!” Raits raksta. Kā psihiatrs, kurš pēta vingrojumu ietekmi uz smadzenēm, viņš ne tikai pārzina zinātni, bet arī praksē ir redzējis, kā fiziskās aktivitātes ietekmē pacientus. Pētījumi liecina, ka aerobikas vingrinājumi ir īpaši izdevīgi.
Vienkāršs brauciens ar velosipēdu, deju nodarbība vai pat ātra pastaiga var būt spēcīgs instruments tiem, kuri cieš no hroniskas trauksmes. Šīs aktivitātes palīdz arī cilvēkiem, kuri ir pārāk nervozi un aizņemti, piemēram, saistībā ar gaidāmo eksāmenu, publisku uzstāšanos vai svarīgu tikšanos.
Kā vingrinājumi palīdz mazināt trauksmi?
- Fiziskie vingrinājumi novērš uzmanību no satraucošas tēmas.
- Kustības samazina muskuļu sasprindzinājumu, tādējādi samazinot paša ķermeņa ieguldījumu trauksmē.
- Paaugstināts sirdsdarbības ātrums maina smadzeņu ķīmiju, palielinot svarīgu prettrauksmes neiroķīmisko vielu, tostarp serotonīna, gamma-aminosviestskābes (GABA) un smadzeņu izcelsmes neirotrofiskā faktora (BDNF), pieejamību.
- Vingrinājumi aktivizē smadzeņu priekšējās daivas, izpildfunkciju, kas palīdz kontrolēt amigdalu, bioloģiskās reakcijas sistēmu uz reāliem vai iedomātiem draudiem mūsu izdzīvošanai.
- Regulāri vingrinājumi rada resursus, kas palielina izturību pret vardarbīgām emocijām.
Tātad, cik daudz vingrinājumu jums ir nepieciešams, lai aizsargātu pret trauksmes lēkmēm un trauksmes traucējumiem? Lai gan to nav viegli noteikt, nesenā analīzē žurnālā Anxiety-Depression atklājās, ka cilvēki ar trauksmes traucējumiem, kuru dzīvē bija pietiekami daudz fiziskās aktivitātes, bija labāk aizsargāti no trauksmes simptomu rašanās nekā tie, kuri daudz nekustējās.
Dr Ratey rezumē: runājot par trauksmes ārstēšanu, vislabāk ir vairāk vingrot. “Neesiet izmisumā, pat ja esat tikko sācis. Daži pētījumi liecina, ka pat viens treniņš var palīdzēt mazināt trauksmi, kas rodas. Izvēlētajam vingrinājuma veidam var nebūt lielas nozīmes. Pētījumi norāda uz jebkuras fiziskās aktivitātes efektivitāti, sākot no tai chi līdz augstas intensitātes intervāla treniņiem. Cilvēki piedzīvoja uzlabojumus neatkarīgi no tā, kādas darbības viņi mēģināja. Pat tikai vispārējās fiziskās aktivitātes ir noderīgas. Galvenais ir mēģināt, rīkoties un nepamest iesākto.
Kā padarīt nodarbības visefektīvākās?
- Izvēlies sev tīkamu nodarbi, kuru vēlies atkārtot, stiprinot pozitīvo ietekmi.
- Strādājiet pie sirdsdarbības ātruma palielināšanas.
- Trenējies ar draugu vai grupā, lai izmantotu sociālā atbalsta papildu priekšrocības.
- Ja iespējams, vingrojiet dabā vai zaļajās zonās, kas vēl vairāk mazina stresu un trauksmi.
Lai gan zinātniskā izpēte ir svarīga, nav nepieciešams pievērsties diagrammām, statistikai vai salīdzinošajiem pārskatiem, lai uzzinātu, cik labi mēs jūtamies pēc treniņa, kad nemiers norimst. “Atcerieties šīs sajūtas un izmantojiet tās kā motivāciju praktizēt katru dienu. Laiks celties un kustēties!» zvana neiropsihiatrs.