Strīdi ap UV staru pozitīvo un negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību turpinās, tomēr arvien vairāk cilvēku baidās no ādas vēža un saules izraisītas agrīnas novecošanas. Tomēr zvaigznei, kas dod gaismu un dzīvību visām dzīvajām būtnēm, ir neaizstājama loma veselības uzturēšanā, ne tikai pateicoties D vitamīnam. UC Sandjego pētnieki pētīja satelītu saules gaismas un mākoņainības mērījumus ziemas laikā, lai novērtētu D vitamīna līmeni serumā 177. gadā. valstīm. Datu vākšana atklāja saistību starp zemu vitamīnu līmeni un kolorektālā un krūts vēža risku. Pēc pētnieku domām, "Saules iedarbības daudzums, ko saņemat dienas laikā, ir galvenais, lai saglabātu veselīgu diennakts ritmu. Šie ritmi ietver fiziskas, garīgas un uzvedības izmaiņas, kas notiek 24 stundu ciklā un reaģē uz gaismu un tumsu, ”saka Nacionālais vispārējo medicīnas zinātņu institūts (NIGMS). Miega un nomoda cikls lielā mērā ir atkarīgs no rīta saules gaismas devas. Dabiskā dienas gaisma ļauj iekšējam bioloģiskajam pulkstenim noskaņoties uz dienas aktīvo fāzi. Tāpēc ir tik svarīgi no rītiem atrasties saulē vai vismaz ielaist saules starus savā istabā. Jo mazāk dabiskās gaismas mēs saņemam no rīta, jo grūtāk ķermenim ir iemigt īstajā laikā. Kā zināms, regulāra saules iedarbība dabiski palielina serotonīna līmeni, kas padara cilvēku možāku un aktīvāku. Brīvprātīgajiem ir konstatēta pozitīva korelācija starp serotonīna līmeni un saules gaismu. Izlasē, kurā bija 101 vesels vīrietis, pētnieki atklāja, ka serotonīna klātbūtne smadzenēs ziemas mēnešos samazinājās līdz minimumam, savukārt augstākais līmenis tika novērots, kad dalībnieki ilgu laiku atradās saules gaismā. Sezonālie afektīvie traucējumi, kam raksturīga depresija un garastāvokļa svārstības, ir saistīti arī ar saules gaismas trūkumu. Dr. Timo Partonens no Helsinku universitātes kopā ar pētnieku grupu atklāja, ka holekalciferola, kas pazīstams arī kā D3 vitamīns, līmenis asinīs ziemā ir salīdzinoši zems. Saules iedarbība vasarā var apgādāt organismu ar šo vitamīnu ziemai, kas veicina D vitamīna veidošanos, kas palielina serotonīna līmeni. Āda, pakļaujot ultravioletajiem stariem, izdala savienojumu, ko sauc par slāpekļa oksīdu, kas pazemina asinsspiedienu. Nesenā Edinburgas universitātes pētījumā dermatologi pārbaudīja 34 brīvprātīgo asinsspiedienu, kas tika pakļauti UV lampām. Vienā seansā tie tika pakļauti gaismai ar UV stariem, citā laikā UV stari tika bloķēti, atstājot uz ādas tikai gaismu un siltumu. Rezultāts uzrādīja ievērojamu asinsspiediena pazemināšanos pēc UV procedūrām, ko nevar teikt par citām sesijām.
Fotoattēlā redzami cilvēki ar tuberkulozi Ziemeļeiropā – slimību, ko bieži izraisa D vitamīna deficīts. Pacienti sauļojas.