Saskaņā ar savu misiju MedTvoiLokony redakcijas kolēģija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu uzticamu medicīnisku saturu, ko atbalsta jaunākās zinātnes atziņas. Papildu karodziņš “Pārbaudīts saturs” norāda, ka rakstu ir pārskatījis vai tieši uzrakstījis ārsts. Šī divpakāpju pārbaude: medicīnas žurnālists un ārsts ļauj mums nodrošināt augstākās kvalitātes saturu atbilstoši pašreizējām medicīnas zināšanām.
Mūsu apņemšanos šajā jomā, cita starpā, ir novērtējusi Veselības žurnālistu asociācija, kas MedTvoiLokony redakcijai piešķīra Lielā pedagoga goda nosaukumu.
Galvas traumas ir visizplatītākais nāves cēlonis cilvēkiem, kas jaunāki par 40 gadiem. 70% gadījumu cēlonis ir smadzeņu bojājumi.
Daži vārdi par galvas traumām...
Visbīstamākās smadzenēm ir galvas traumas, kas izraisa strauju paātrinājumu vai aizkavēšanos galvas kustībā, piemēram, ceļu satiksmes negadījumos. Kad tiek gūts ievainojums, galvaskauss kustas spēka virzienā, ātrāk nekā tā saturs – smadzenes. Šī kavēšanās izraisa kontūziju un bojājumus smadzenēs ne tikai tur, kur spēks tiek pielikts tieši, bet arī audos, kas atrodas pretējā pusē, kur tiek radīts negatīvs spiediens.
Pakāpe un apjoms smadzeņu bojājums ne vienmēr ir saistīts ar traumas smagumu. Tas var būt salīdzinoši neliels, piemēram, kritiens no gultas un izraisīt lielu hematomu un pacienta nāvi. Ļoti dramatiska izskata ceļu satiksmes negadījumi, kuros automašīna tiek pilnībā iznīcināta, var beigties tikai ar epidermas nobrāzumiem un īslaicīgām galvassāpēm.
Galvas traumu simptomi
Galvas traumas sekas var būt:
- galvas ādas bojājumi,
- galvaskausa kaulu lūzumi,
- smadzeņu satricinājums,
- smadzeņu kontūzija,
- intrakraniāla hematoma.
Vissvarīgākais traumas smaguma noteicošais faktors ir samaņas zudums, kas rodas uzreiz pēc traumas, un tā ilgums. Samaņas zudums, kas ilgst vairāk nekā 6 stundas, ir kritērijs, kas ļauj diagnosticēt smagu smadzeņu traumu ar 50% mirstības līmeni. Vēl viens traumas simptoms, kas ir svarīgs, novērtējot tā smagumu, ir paša notikuma un iepriekšējā perioda amnēzija (retrogrāda amnēzija). Pēc bezsamaņas perioda iestājas apjukums, ti, orientācijas traucējumi laikā, vietā un pat sevī, ko pavada uzbudinājums, nemiers un maldi.
Vismazāk nopietnas galvas traumas sekas ir kontūzija or hematoma galvas virspusējos audos. Uz ādas redzamās traumas parasti pavada sāpes un reibonis, kuru ilgums galvenokārt ir atkarīgs no garīgās reakcijas uz traumu. Tās var ilgt stundas vai dienas un retos gadījumos līdz pat vairākām nedēļām. Neiroloģiskā izmeklēšana neuzrāda smadzeņu bojājumu pazīmes.
Nopietnākas un ilgstošākas kaites rodas, ja galvaskausa kaulu lūzumi. Šie lūzumi var būt tikai lineāri vai vairāku lūzumu lūzumi ar kaulu fragmentu pārvietošanos uz galvaskausa iekšpusi. Ņemot vērā, vai pārklājošā āda ir plīsusi vai nē, lūzumus klasificē atklātos un slēgtos. Atvērtie lūzumija ir audu nepārtrauktības pārtraukums, nepieciešama tūlītēja ķirurģiska iejaukšanās, jo ir iespējama intrakraniāla infekcija.
Katras uzskaitītās galvas traumas sekas rezultātā var būt pilnīga atveseļošanās, atlikušo neiroloģisku simptomu saglabāšanās jeb t.s. subjektīvs posttraumatiskais sindroms. Šis termins ietver ilgstošas galvassāpes un citus simptomus, piemēram:
- reibonis
- koncentrācijas un uzmanības traucējumi,
- atmiņas traucējumi,
- vispārējs vājums.
Neiroloģiskajā izmeklēšanā vai atkārtotos papildu izmeklējumos smadzeņu bojājuma simptomi netiek novēroti.
Galvas traumas - komplikācijas
Starp daudzajām iespējamām komplikācijām pēc galvas traumām ir posttraumatiskā epilepsija. Ar traumu saistīta epilepsijas lēkme var rasties tūlīt pēc traumas vai laika gaitā, līdz diviem gadiem pēc traumas. Epilepsija bieži attīstās pēc traumām ar smadzeņu audu bojājumiem, īpaši pēc atklātiem lūzumiem ar smadzeņu traumām, daudz retāk pēc citām nelielām traumām. Visbiežāk tas izpaužas kā virkne lielu krampju vai fokusa lēkmju, kas saistītas ar noteiktu traumatiska ievainojuma zonu. Ļoti reti tie ir īslaicīga samaņas zuduma lēkmes, t.s nelieli krampji.
Pacientiem ar atklātu lūzumu ar smadzeņu traumu ir norāde par epilepsijas profilaktiskā ārstēšanapirms krampju rašanās. Visos citos gadījumos ārstēšana netiek uzsākta, kamēr nav radusies pirmā lēkme.
Var būt vēl citas, nelabvēlīgas, novēlotas traumas sekas stupors, kas attīstās salīdzinoši ātri pēc plaša vai daudzkārtēja sasituma vai hematomas, vai lēni, pat pēc neliela smadzeņu bojājuma. Parasti tā ir stabila demence, kurai laika gaitā nav tendences vēl vairāk palielināties. Intelektuālās disfunkcijas simptomi un pacienta uzvedība neatšķiras no citiem demences veidiem.
Traumas sekas var parādīties uzreiz pēc tās vai ar zināmu kavēšanos. Jebkurā, pat īslaicīga, samaņas zuduma gadījumā pēc traumas pacientam nepieciešama novērošana. Konsultācija ar neirologu nepieciešama pastiprinātu galvassāpju, sliktas dūšas, vemšanas un reiboņa gadījumā.
Īpaši satraucošs simptoms ir atkārtots apziņas traucējumu pieaugums un neiroloģisku simptomu parādīšanās, piemēram:
- ptoze
- ekstremitāšu parēze,
- runas traucējumi,
- defekti redzes laukā,
- zīlītes paplašināšanās vienā acī.
Pacienti nekavējoties jā hospitalizē un daudzos gadījumos viņiem jāveic operācija. Traucējošo simptomu atpazīšanas un transportēšanas uz slimnīcu ātrums nosaka pacienta dzīvību un traumas novēloto seku smagumu.
Vietnes medTvoiLokony saturs ir paredzēts, lai uzlabotu, nevis aizstātu kontaktu starp Vietnes lietotāju un viņa ārstu. Vietne ir paredzēta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Pirms sekojat mūsu tīmekļa vietnē sniegtajām speciālajām zināšanām, jo īpaši medicīniskiem ieteikumiem, jums jākonsultējas ar ārstu. Administrators nenes nekādas sekas, kas izriet no Vietnē esošās informācijas izmantošanas.