Verbāla vardarbība, pazemošana sabiedrībā, nievājoši izteikumi... Morālas uzmākšanās izpausmes darbā ir daudz un dažkārt smalkas. Kā zināt, vai savā darba vietā esat morālas uzmākšanās upuris? Ko darīt, ja jūtaties uzmācām no kolēģa vai vadītāja puses? Atbildes.

Vai esmu vienkārši stresā vai esmu iebiedēšanas upuris darbā? Ne vienmēr ir viegli noteikt atšķirību starp abiem. Stresu darbinieks izjūt, kad viņš saskaras ar darba ierobežojumiem vai attiecību grūtībām. "Lai gan morālā uzmākšanās darbā ir psiholoģiskas vardarbības veids", uzstāj Lionels Leroi-Kangniarts, darba psihologs. Turklāt Darba kodekss precīzi definē morālo uzmākšanos. Tas ir par “Atkārtotas darbības, kuru mērķis vai sekas ir darba apstākļu pasliktināšanās, kas var apdraudēt darbinieka tiesības un cieņu, izmainīt viņa fizisko vai garīgo veselību vai apdraudēt viņa profesionālo nākotni”.

Konkrēti, morālā uzmākšanās darbā var izpausties dažādos veidos:

• Draudi, apvainojumi vai apmelojoši komentāri;
• Publisks pazemojums vai iebiedēšana;
• Nepārtraukta kritika vai ņirgāšanās;
• Darba atņemšana vai, gluži pretēji, pārmērīga darba slodze;
• Instrukciju trūkums vai pretrunīgas instrukcijas;
• “Ielikšana skapī” vai pazemojoši darba apstākļi;
• Atteikums sazināties;
• Uzdevumi, kurus nav iespējams veikt vai nav saistīti ar funkcijām.

Lai šīs ļaunprātīgās darbības tiktu uzskatītas par morālu uzmākšanos, tās ir jāatkārto un jāilgst laika gaitā.

“Raksti un liecības par darbībām, kas raksturīgas morālai uzmākšanai darbā, ir pieņemami pierādījumi”, skaidro psiholoģe. Tāpēc, lai izsekotu uzmāktāja uzvedībai, ir ļoti ieteicams pierakstīt visas viņa darbības, vienmēr norādot datumu, laiku un faktu laikā klātesošās personas. Tādējādi ir iespējams izveidot pilnīgu lietu, kurā ir pierādījumi par darbā piedzīvotu morālu uzmākšanos.

Cietušajiem ir trīs iespējamie aizsardzības līdzekļi:

• Izmantojiet starpniecību. Šī iespēja, kas sastāv no pušu konfrontācijas un mēģinājuma samierināt, ir iespējama tikai tad, ja abas puses piekrīt. Ja izlīgums neizdodas, mediatoram jāinformē cietušais par viņa tiesībām un to, kā tās aizstāvēt tiesā;
• Brīdiniet darba inspekciju. Pēc lietas izpētes tā var nosūtīt to tiesai;
• Brīdiniet CHSCT (Veselības, drošības un darba apstākļu komiteju) un/vai personāla pārstāvjus. Viņiem jābrīdina darba devējs un jāpalīdz morālās uzmākšanās upurim viņa procedūrās;
• Iesaistieties industriālajā tiesā, lai saņemtu kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Ir svarīgi izveidot lietu, kurā ir pierādījumi par uzmākšanos.
• Dodieties uz krimināltiesību;
• Sazinieties ar tiesību aizstāvi, ja šķiet, ka morālo uzmākšanos motivē ar likumu sodāma diskriminācija (ādas krāsa, dzimums, vecums, seksuālā orientācija utt.).

“Darba devējam ir pienākums pret saviem darbiniekiem nodrošināt drošību un rezultātu. Darbinieki to ne vienmēr zina, taču likums uzliek par pienākumu darba devējiem viņus aizsargāt. Morālas uzmākšanās gadījumā darba vietā viņam ir jāiejaucas ”, norāda Lionels Leroi-Kangniarts. Darba devējam ir jāiejaucas uzmākšanās gadījumā, taču viņam ir arī pienākums to novērst savā uzņēmumā. Profilakse ietver darbinieku informēšanu par visu, kas saistīts ar morālo uzmākšanos (sodi, kas uzlikts uzmākšanās rezultātā, darbības, kas raksturīgas uzmākšanās gadījumiem, upuru aizsardzības līdzekļi), kā arī sadarbība ar arodmedicīnu un darbinieku pārstāvjiem un CHSCT.

Vajātājam draud divu gadu cietumsods un naudas sods 30000 XNUMX eiro apmērā, ja fakti tiks saukti pie atbildības. Viņam var arī lūgt atlīdzināt zaudējumus, lai labotu morālo kaitējumu vai atlīdzinātu cietušajam radušos medicīniskos izdevumus. Darba devējs var arī piemērot disciplinārsodu morālas aizskaršanas darbību veicējam.