Tendence fotografēt visu pēc kārtas: ēdienu, apskates vietas, sevi — daudzi to uzskata par atkarību. Tagad tiem, kam patīk savas fotogrāfijas ievietot sociālajos tīklos, ir cienīga atbilde uz šo apsūdzību. Amerikāniete Kristīne Dīla pierādīja, ka pat Instagram (Krievijā aizliegta ekstrēmistu organizācija) ievietots vakariņu attēls padara mūs laimīgākus.
Kādreiz fotografēšana bija dārgs prieks. Tagad, lai uzņemtu attēlu, ir nepieciešams tikai viedtālrunis, vieta atmiņas kartē un drauga pacietība, kurš ir spiests noskatīties kapučīno krūzes fotosesiju.
"Mums bieži saka, ka pastāvīga fotografēšana neļauj mums pilnībā uztvert pasauli," saka Kristīna Dīla, Ph.D., Dienvidkalifornijas universitātes (ASV) profesore, "ir apgalvojums, ka fotogrāfijas traucē apzināties, un objektīvs kļūst par šķērsli starp mums un reālo pasauli.»
Kristīne Dīla veica deviņu eksperimentu sēriju1, kurā tika pētītas fotografējošo cilvēku emocijas. Izrādījās, ka fotografēšanas process padara cilvēku laimīgāku un ļauj spilgtāk piedzīvot mirkli.
"Mēs atklājām, ka, fotografējot, jūs redzat pasauli nedaudz savādāk," skaidro Kristīna Dīla, "jo jūsu uzmanība jau iepriekš tiek koncentrēta uz lietām, kuras vēlaties tvert, un tāpēc paturiet tās atmiņā. Tas ļauj pilnībā iegremdēties notiekošajā, gūstot maksimālas emocijas.
Galvenās pozitīvās emocijas sniedz fotografēšanas plānošanas process
Piemēram, ceļojumi un apskates vietas. Kādā eksperimentā Kristīne Dīla un viņas kolēģi iesēdināja 100 cilvēkus divos divstāvīgos tūrisma autobusos un aizveda viņus ekskursijā pa Filadelfijas gleznainākajām vietām. Vienā autobusā transportlīdzekļi bija aizliegti, savukārt otrā dalībniekiem tika izdalītas digitālās kameras un lūgts nofotografēties ekskursijas laikā. Kā liecina aptaujas rezultāti, cilvēkiem no otrā autobusa brauciens patika daudz vairāk. Turklāt viņi jutās vairāk iesaistīti šajā procesā nekā viņu kolēģi no pirmā autobusa.
Interesanti, ka efekts darbojas pat garlaicīgas arheoloģijas un zinātnes muzeju mācību ekskursijās. Tieši ekskursijā pa šādiem muzejiem zinātnieki nosūtīja studentu grupu, kurai tika izdalītas īpašas brilles ar lēcām, kas izseko viņu skatiena virzienam. Subjektiem tika lūgts nofotografēt visu, ko viņi vēlējās. Pēc eksperimenta visi skolēni atzina, ka viņiem ļoti patikušas ekskursijas. Pēc datu analīzes pētījuma autori atklāja, ka dalībnieki ilgāk raudzījās uz lietām, kuras plānoja iemūžināt kamerā.
Kristīne Dīla steidzas iepriecināt tos, kam patīk fotografēt savas pusdienas Instagram (ekstrēmistu organizācija, kas Krievijā aizliegta) vai dalīties brokastīs Snapchat. Dalībniekiem tika lūgts katras ēdienreizes laikā uzņemt vismaz trīs sava ēdiena attēlus. Tas viņiem palīdzēja baudīt maltīti vairāk nekā tiem, kas vienkārši ēda.
Pēc Kristīnes Dīlas teiktā, tas nav filmēšanas process vai pat draugu «patīk» atzīmes, kas mūs piesaista. Nākotnes kadra plānošana, kompozīcijas veidošana un gatavā rezultāta prezentēšana liek mums justies laimīgiem, dzīvot apzināti un izbaudīt notiekošo.
Tāpēc svētku laikā neaizmirstiet par sociālajiem tīkliem. Nav kameras? Nekādu problēmu. “Uzņemiet fotoattēlus garīgi,” iesaka Kristīna Dīla, “tas darbojas tikpat labi.
1 K. Dīls u.c. al. «Kā fotografēšana palielina baudu no pieredzes», Personības un sociālās psiholoģijas žurnāls, 2016, 6. numurs.