Mūsdienu dzīves ritms neatstāj ne minūti brīva laika. Uzdevumu saraksti, darba un personiskā: paveiciet vairāk šodien, lai rīt varētu paveikt vēl vairāk. Tā mēs ilgi neizturēsim. Ikdienas radošās aktivitātes var palīdzēt samazināt stresa līmeni. Tajā pašā laikā radošu talantu un spēju klātbūtne nav nepieciešama.
Nav svarīgi, vai jūs zīmējat, dejojat vai šujat — jebkura darbība, kurā varat parādīt savu iztēli, nāk par labu jūsu veselībai. Nav brīnums, ka ķīnieši stundām ilgi sēž pie hieroglifiem, bet budisti glezno krāsainas mandalas. Šie vingrinājumi mazina stresu labāk nekā jebkurš nomierinošs līdzeklis, un to ietekmes pakāpes ziņā var salīdzināt ar meditāciju.
Psihologi no Dreksela universitātes (ASV) mākslas terapeites Girijas Kaimalas vadībā pētīja radošuma ietekmi uz veselību un garīgo labsajūtu.1. Eksperimentā piedalījās 39 pieauguši brīvprātīgie vecumā no 18 līdz 59 gadiem. 45 minūtes viņi nodarbojās ar radošumu — gleznoja, veidoja no māla, veidoja kolāžas. Viņiem netika noteikti nekādi ierobežojumi, viņu darbs netika vērtēts. Viss, kas jums jādara, bija izveidot.
Pirms un pēc eksperimenta dalībniekiem tika ņemti siekalu paraugi un pārbaudīts stresa hormona kortizola saturs. Augsts kortizola līmenis siekalās vairumā gadījumu liecina par to, ka cilvēks piedzīvo smagu stresu, un, gluži pretēji, zems kortizola līmenis norāda uz stresa trūkumu. Pēc 45 minūšu radošās darbības kortizola saturs organismā lielākajai daļai priekšmetu (75%) ievērojami samazinājās.
Pat iesācēji izjūt radošā darba antistresa efektu
Turklāt dalībniekiem tika lūgts aprakstīt sajūtas, ko viņi piedzīvoja eksperimenta laikā, un arī no viņu ziņojumiem bija skaidrs, ka radošās aktivitātes mazināja stresa un trauksmes līmeni un ļāva viņiem izvairīties no raizēm un problēmām.
"Tas patiešām palīdzēja atpūsties," saka viens no eksperimenta dalībniekiem. — Piecu minūšu laikā pārstāju domāt par gaidāmo biznesu un raizēm. Radošums palīdzēja paskatīties uz dzīvē notiekošo no cita rakursa.
Interesanti, ka pieredzes un prasmju esamība vai trūkums tēlniecībā, zīmēšanā un līdzīgās darbībās neietekmēja kortizola līmeņa pazemināšanos. Pretstresa efektu pilnībā izjuta pat iesācēji. Viņu pašu vārdiem sakot, radošās aktivitātes sagādāja prieku, tās ļāva atpūsties, uzzināt ko jaunu par sevi un justies brīviem no ierobežojumiem.
Nav nejaušība, ka mākslas terapija tiek izmantota kā viena no psihoterapijas metodēm.
1 G. Kaimals u.c. «Kortizola līmeņa samazināšana un dalībnieku atbildes pēc mākslas veidošanas», Mākslas terapija: Amerikas Mākslas terapijas asociācijas žurnāls, 2016, sēj. 33, № 2.