Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumu katru gadu gaisa piesārņojuma dēļ mirst aptuveni 6,5 miljoni cilvēku! Pasaules Veselības organizācijas 2012. gada ziņojumā teikts, ka 3,7 miljoni nāves gadījumu gadā ir saistīti ar gaisa piesārņojumu. Nāves gadījumu skaita pieaugums neapšaubāmi norāda uz problēmas apmēru un norāda uz nepieciešamību pēc steidzamas rīcības.
Saskaņā ar pētījumiem gaisa piesārņojums kļūst par ceturto lielāko draudu cilvēku veselībai pēc nepareiza uztura, smēķēšanas un augsta asinsspiediena.
Saskaņā ar statistiku, nāves cēlonis galvenokārt ir sirds un asinsvadu slimības, piemēram, koronārā sirds slimība, insults, hroniska obstruktīva plaušu slimība, plaušu vēzis un akūtas bērnu apakšējo elpceļu infekcijas. Tādējādi gaisa piesārņojums ir visbīstamākais kancerogēns pasaulē, un tas tiek uzskatīts par bīstamāku nekā pasīvā smēķēšana.
Daudzi nāves gadījumi gaisa piesārņojuma dēļ notiek pilsētās, kas pēdējo desmitgažu laikā ir strauji attīstījušās.
7 no 15 pilsētām ar augstākajiem gaisa piesārņojuma rādītājiem atrodas Indijā, valstī, kas pēdējos gados ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Indija lielā mērā paļaujas uz oglēm, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības, bieži vien izmantojot netīrākos ogļu veidus, lai saglabātu attīstības tempu. Arī Indijā ir ļoti maz noteikumu attiecībā uz transportlīdzekļiem, un bieži vien var novērot ielu ugunsgrēkus, kas rodas atkritumu sadedzināšanas dēļ. Šī iemesla dēļ lielās pilsētas bieži ir tītas ar smogu. Ņūdeli gaisa piesārņojuma dēļ vidējais dzīves ilgums ir samazināts par 6 gadiem!
Situāciju pasliktina klimata pārmaiņu izraisītais sausums, kas liek gaisā pacelties vairāk putekļu daļiņu.
Visā Indijā gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu apburtais cikls rada biedējošas sekas. Piemēram, Himalaju ledāji nodrošina ūdeni līdz 700 miljoniem cilvēku visā reģionā, taču emisijas un temperatūras paaugstināšanās lēnām izraisa to kušanu. Samazinoties, cilvēki cenšas atrast alternatīvus ūdens avotus, bet mitrāji un upes izžūst.
Mitrāju izžūšana ir bīstama arī tādēļ, ka no izžuvušajām teritorijām gaisā paceļas putekļu daļiņas, kas piesārņo gaisu – kas, piemēram, notiek Zabolas pilsētā Irānā. Līdzīga problēma pastāv dažās Kalifornijas daļās, jo Saltonas jūra izžūst ūdens avotu pārmērīgas izmantošanas un klimata pārmaiņu dēļ. Kādreiz plaukstoša ūdenstilpne pārvēršas pamestā vietā, novājinot iedzīvotājus ar elpceļu slimībām.
Pekina ir pilsēta, kas pasaulē ir slavena ar ļoti mainīgo gaisa kvalitāti. Mākslinieks, kurš sevi dēvē par brāli Riekstu, tur veicis interesantu eksperimentu, lai parādītu gaisa piesārņojuma līmeni. Viņš staigāja pa pilsētu ar putekļu sūcēju, sūcot gaisu. Pēc 100 dienām viņš izveidoja ķieģeli no putekļu sūcēja iesūktām daļiņām. Tādējādi viņš sabiedrībai nodeva satraucošo patiesību: katrs cilvēks, staigājot pa pilsētu, savā ķermenī var uzkrāt līdzīgu piesārņojumu.
Pekinā, tāpat kā visās pilsētās, no gaisa piesārņojuma visvairāk cieš nabadzīgie iedzīvotāji, jo viņi nevar atļauties dārgus attīrītājus un bieži strādā ārā, kur viņi ir pakļauti piesārņotam gaisam.
Par laimi, cilvēki saprot, ka ar šo situāciju vairs nav iespējams samierināties. Aicinājumi uz rīcību tiek dzirdami visā pasaulē. Piemēram, Ķīnā pieaug vides kustība, kuras dalībnieki iebilst pret šausminošo gaisa kvalitāti un jaunu ogļu un ķīmisko rūpnīcu celtniecību. Cilvēki saprot, ka nākotne būs apdraudēta, ja netiks veikti pasākumi. Valdība reaģē uz aicinājumiem, cenšoties padarīt ekonomiku zaļāku.
Gaisa attīrīšana bieži vien ir tikpat vienkārša kā jaunu automašīnu emisijas standartu ievērošana vai atkritumu savākšana apkārtnē. Piemēram, Ņūdeli un Ņūmeksika ir pieņēmušas stingrāku transportlīdzekļu kontroli, lai samazinātu smogu.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir paziņojusi, ka ikgadējais investīciju pieaugums tīras enerģijas risinājumos varētu atrisināt gaisa piesārņojuma problēmu, lai gan, visticamāk, būs jārīkojas vairāk.
Valdībām visā pasaulē vairs nevajadzētu tikai pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā, bet arī jāsāk krasi samazināt to izmantošanu.
Problēma kļūst vēl aktuālāka, ja ņem vērā gaidāmo pilsētu izaugsmi nākotnē. Līdz 2050. gadam 70% cilvēces dzīvos pilsētās, un līdz 2100. gadam pasaules iedzīvotāju skaits varētu pieaugt par gandrīz 5 miljardiem cilvēku.
Uz spēles ir likts pārāk daudz dzīvību, lai turpinātu atlikt pārmaiņas. Planētas iedzīvotājiem ir jāapvienojas, lai cīnītos ar gaisa piesārņojumu, un katra cilvēka ieguldījums būs svarīgs!