Vai veģetāram uzturam ir kādi trūkumi?
Pirmā lieta, ko var uztvert kā trūkumu, ir nepieciešamība pāraudzināt garšas ieradumus. Šāda veida pāraudzināšana prasa laiku. Cilvēki, kas pieraduši pie trekna, rafinēta ēdiena un ēd grūti sagremojamu gaļu, diez vai uzreiz sāks cildināt dārzeņus un augļus, prosu un pupiņas! Garšas ieradumi tieši saistīti ar jūtām un pārdzīvojumiem. Tradicionāli daudzās mājās galda vidū novieto trauku ar ceptu gaļas gabalu, kartupeļiem un dārzeņiem apkārt. Otrs, ko var uztvert arī kā trūkumu, ir tas, ko var saukt par vilšanās sajūtu. Līmenis adrenalīna pieplūdums Gaļu ēdoša cilvēka asinīs palielinās. Kad pēkšņi no uztura pazūd gaļa, var pazemināties arī adrenalīna līmenis. Rezultātā daži var kļūt īslaicīgi letarģiski, ko daži uztver kā “pilnvērtīga” uztura nesaņemšanas rezultātu. Taču ļoti ātri adrenalīna līmenis normalizējas, un cilvēkā rodas jauna sajūta. dzīves prieki. Mērens fiziskie vingrinājumi arī palīdz atgriezt šo prieku. Trešā iespējamā “negatīvā” veģetārisma iezīme ir sajūta “es joprojām esmu izsalcis” pēc ēšanas. Kā likums, tas ir tīri psiholoģisks brīdis. Jā, kopumā veģetārais ēdiens ir mazāk trekns. Bet tas nāk par labu mūsu veselībai un labsajūtai. 1-2 nedēļu laikā organisms pielāgojas notikušajām pārmaiņām, un piesātinājums arī no veģetārās pārtikas radīsies ievērojami. Turklāt graudaugi, pākšaugi, dārzeņi un augļi ir mazāk kaloriju saturoši, kas nozīmē, ka tos vienā reizē var lietot lielākā apjomā nekā augstas kaloritātes pārtikas produktus. Rezultāts ir piesātinājums, kaut arī nedaudz atšķirīgs. Bet labāk vienkārši ēst biežāk. Tas ir veselīgāks, un to iesaka uztura speciālisti. “Veģetārisms ir veselības atslēga”